Amundsena jūra atrodas Dienvidu okeāna rietumos pie Marijas Bērdas zemes Antarktikas rietumu malas. To norobežo Flying Fish zemesrags un Tērstona salas ziemeļrietumu gals austrumos, bet rietumos robežu iezīmē Dārta zemesrags Siples salā. Uz austrumiem no Flying Fish raga sākas Bellingshauzena jūra. Jūras nosaukums godinājis norvēģu polārpētnieku Roalda Amundsena.

Atrašanās vieta un robežas

Amundsena jūra atrodas Rietumantarktikas piekrastē un ir cieši saistīta ar garenisko zemes ledus kolonnu, kas ielej ledāju un ledusplātņu masu okeānā. Jūru bieži min kopā ar tās iekšējo daļu — Amundsena jūras ieplaku (ASE) — kurā koncentrējas galvenie ātri virzošie ledāji un ledusplēves.

Ledus sega un glacioloģija

Amundsena jūrā lielākoties ir ledus klātbūtne — gan sezonāla jūras ledus sega, gan lieli atvilktie ledusgabali (icebergs) un piekrastes ledusplātņu malas. Uz jūru ietek ledus sega, kas drenē Rietumu Antarktīdas ledus segas masu; iekšējās ledus segas biezums šajā baseinā var sasniegt vairākus kilometrus — dažviet aptuveni 3 km, it īpaši tālāk iekšzemē saskaņā ar glacioloģiskajiem mērījumiem.

Starp pazīstamākajiem ledājiem, kas ieplūst Amundsena jūrā, ir:

  • Pine Island Glacier (PIG)
  • Thwaites Glacier
  • Smith un Kohler ledāji

Šie ledāji veido vienu no trim galvenajiem Rietumu Antarktīdas ledus segas ledus sateces baseiniem un ir īpaši nozīmīgi, jo tie parāda strauju retināšanos un atkāpi pēdējās dekādēs.

Okeanogrāfija un leduskušanas mehānismi

Amundsena jūras reģionā okeāna apaļošana un silta ūdens ieplūsma no dziļākajām slāņiem (tiek saukta par Circumpolar Deep Water) rada spiedienu uz ledusplātnēm no apakšas, veicinot to sākotnējo izkusumu un atdalīšanos. Šādā veidā notiek:

  • ledusplātņu pamatnes izkušana (basal melting),
  • ledāju retināšanās un ātruma izmaiņas,
  • biežāka milzīgu kalnu ledāju atdalīšanās (calving) un aisbergu rašanās.

Nozīme un klimata ietekme

Amundsena jūras ieplaka ir globāli nozīmīga, jo izmaiņas šajā reģionā var tieši ietekmēt jūras līmeņa celšanos. Ātra ledāju masu zuduma un bīstama stabilitātes samazināšanās gadījumā potenciāls ietekmēt pasaules okeānu līmeni ir liels — Rietumu Antarktiskā ledus sega kopumā satur pietiekami daudz ledus, lai globālo jūras līmeni paceltu par vairākiem metriem, ja tāda plaša mēroga destabilizācija notiktu.

Pētnieki īpaši seko Thwaites un Pine Island ledājiem, jo tie šobrīd ir vieni no straujāk mainīgajiem un dēvēti par “vārtiem” plašākai ledus segas reakcijai uz sasilšanu.

Pētniecība un novērošana

Amundsena jūras reģions ir intensīvi pētījumu objekts. To monitorē ar satelītiem (altimetrija, radara mērījumi), arastoloģiskajiem masīviem, okeāna zondēšanām un laivu ekspedīcijām. Dati no šiem avotiem palīdz prognozēt ledus masas reakciju uz klimata pārmaiņām un uzlabot modeļus par nākotnes jūras līmeņa izmaiņām.

Ekoloģija

Neskatoties uz to, ka Amundsena jūra ir attāla un grūti pieejama, šajā reģionā pastāv vienkāršota, bet specifiska jūras dzīvnieku kopiena: planktons un krils, kas baro zivis, pingvīnus, jūras putnus un zīdītājus (piem., ruļļus un vaļus). Produktivitāte šeit var būt zemāka nekā citos Antarktikas rajonos, tomēr vietējā ekosistēma ir jutīga pret klimatiskajām un ledus izmaiņām.

Kopsavilkumā: Amundsena jūra un tās ieplaka (ASE) ir viens no svarīgākajiem Antarktikas reģioniem no ledusdinamikas un globālā jūras līmeņa perspektīvas. Tur notiekošās izmaiņas ir aktīvi pētītas, jo to sekas var ietekmēt piekrastes apdzīvotas vietas visā pasaulē.