Ichneumonoidea — parazītiskas lapsenes (Ichneumonidae un Braconidae)
Ichneumonoidea ir liela un ekoloģiski svarīga parazītisko lapsenu (himenopteru) virsģimene, kurā ietilpst divas galvenās dzimtas: ichneumonu lapsenes (Ichneumonidae dzimta) un braconīdi (Braconidae dzimta). Šajā virsģimenē aprakstīts vairāk nekā 80 000 dažādu sugu, un kopējais sug skaits visā pasaulē, visticamāk, ir daudz lielāks, jo daudzas sugas vēl nav aprakstītas.
Izskats un morfoloģija
Ichneumonoīdi parasti ir slaidi kukaiņi ar labi attīstītām spārnu dzīslojuma īpašībām. Starp abām dzimtām galvenokārt atšķirības nosaka spārnu dzīslojums un citi morfoloģiski pazīmīgi raksturlielumi, kā arī ķermeņa izmēri: Ichneumonidae pārstāvji parasti ir lielāki par Braconidae. Sugas izmēri ļoti atšķiras — no aptuveni 3 mm (0,12 collas) līdz vairāk nekā 130 mm (5,1 collas) garumā.
Daudzām sugām mātītēm ir ļoti gari, speciālizēti olu dēšanas ovipozitori, kas ļauj izurbt koksni vai ieperināties dziļi augsnē, lai nogādātu olas saimniekam. Piemēram, Megarhyssa ģints mātītēm ir izcili gari ovipozitori, kas palīdz sasniegt koksnī vai stumbrā paslēptus kāpurus.
Bioloģija un dzīves cikls
Lielākā daļa ichneumonoīdu ir vientuļie parazitoīdi: mātīte atrod piemērotu saimnieku (kukaiņu oli, kāpuru vai dažkārt pieaugušu indivīdu) un izdēj olas uz saimnieka virsmas, tā tuvumā vai iekšpusē. Izšķīlušies kāpuri barojas no saimnieka audumiem — dažas sugas ir ektoparazīti (barojas no saimnieka ārpuses), citas — endoparazīti (barojas iekšpusē). Visbeidzot saimnieks parasti tiek nogalināts, kad parazīta kāpuri ir gatavi kumeļoties.
Ir gan sugas, kas izmanto plašu saimnieku spektru, gan tādas, kas ir ļoti specializētas un attīstījušās uz noteiktu kukaiņu grupu. Dažas ichneumonoīdu sugas ir arī hiperparazīti — tās parazītē citas parazītiskās lapsenes.
Sadarbība ar vīrusiem un imūnsistēmas nomākšana
Daudzas ģimenes sugas izmanto polidnavīrusus (vīrusus ar dubultās DNS), kas tiek ievadīti kopā ar olām vai speciālām sekrēcijām un palīdz nomākt saimnieka imūnsistēmu. Šī kompleksā simbioze ļauj parazītam pārvarēt saimnieka aizsardzības mehānismus un veiksmīgāk attīstīties iekšpusē vai uz saimnieka ķermeņa.
Ekoloģiskā loma un izmantošana cilvēku labā
Ichneumonoīdi spēlē būtisku lomu dabiskajos ekosistēmu līdzsvaros, kontrolējot dažādu kukaiņu populācijas. Daudzas sugas tiek izmantotas kā bioloģiskās kontroles aģenti, lai apkarotu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā kaitīgus organismus, piemēram, kāpurus un mušu kāpurus, vaboles un citus kaitēkļus. To specifiskums un spēja orientēties uz noteiktiem saimniekiem padara tās par vērtīgu alternatīvu ķīmiskajiem insekticīdiem.
Izplatība un uzvedība
Ichneumonoīdi sastopami visā pasaulē — no tropiem līdz polārajām zonām. Lielākā daļa sugu ir vientuļi kukaiņi, taču pastāv arī sugas, kas ir ģregāras vai dzīvo grupās. Mātītes bieži izmanto ķīmiskas un mehāniskas signalizācijas metodes, lai atrastu slēptos saimniekus — tas ietver ķīmiskas vielas, vibrāciju sajūtas un vizuālas pazīmes.
Attēli un atpazīšana
Ichneumonoīdu olas un ovipozitori reizēm var izskatīties biedējoši, taču tie nerada cilvēkam dzēlienu tādā nozīmē kā bites vai dažas lapsenes. Ovipozitors lielākoties ir paredzēts olu izvietošanai, nevis aizsardzībai. Dažas sugas spēj izurbt sapuvušu koksni un izdēt kāpuriem, kas paslēpušies zem koksnes, izmantojot garu un stingru ovipozitoru.
Kopsavilkums
- Ichneumonoidea ir divu galveno dzimtu — Ichneumonidae un Braconidae — virsģimene ar ļoti lielu sugu daudzveidību.
- Tās ir galvenokārt parazitoīdi, kas regulē kukaiņu populācijas un ir nozīmīgas bioloģiskajai kontrolei.
- Parazītu attīstību bieži atbalsta papildu partneri, piemēram, polidnavīrusi, kas nomāc saimnieka imūnsistēmu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Ichneumonoidea?
A: Ichneumonoidea ir parazitoīdu lapsenes Apocrita apakškārtā.
Q: Cik sugu pieder pie šīs virsģimenes?
A: Ichneumonoidea virsdzimtā ir vairāk nekā 80 000 dažādu sugu.
J: Ar ko Ichneumonidae dzimtas pārstāvji atšķiras no Braconidae dzimtas pārstāvjiem?
A: Ichneumonidae dzimtas pārstāvji parasti ir lielāki par Braconidae dzimtas pārstāvjiem, un šajā saimē ir trīs reizes vairāk sugu. Abas dzimtas var atšķirt arī pēc spārnu dzīslojuma detaļām.
Vai visi šo dzimtu pārstāvji ir vientuļi kukaiņi?
A: Jā, gandrīz visi šo ģimeņu pārstāvji ir vientuļi kukaiņi.
J: Kāda veida barošanās veids tām ir raksturīgs?
A: Lielākā daļa šo dzimtu pārstāvju ir parazitoīdi, t. i., to kāpuri barojas uz cita kukaiņa vai tā iekšienē, līdz tas iet bojā.
J: Kā dažas sugas nomāc saimnieka kukaiņa imūnsistēmu? A: Dažas sugas izmanto polinavīrusus (ar dubultās DNS), lai nomāktu saimnieka kukaiņa imūnsistēmu.
J: Kādam nolūkam dažas osu sugas kalpo kā bioloģiskās kontroles aģenti? A: Dažas osu sugas var veiksmīgi izmantot kā bioloģiskās kontroles aģentus, lai palīdzētu apkarot kaitēkļus, piemēram, mušas vai vaboles.
