Zaļmēslojums: definīcija, priekšrocības un pielietojums

Zaļmēslojums: uzzini definīciju, priekšrocības un pielietojumu — kā slāpekli fiksējoši pākšaugi, organiskās vielas un augsnes atjaunošana uzlabo ražību.

Parasti zaļmēslojuma kultūraugus audzē noteiktu laiku, pēc tam tos noar un iestrādā augsnē. Zaļmēslojumam parasti ir vairākas funkcijas, tostarp augsnes uzlabošana un aizsardzība:

• Pākšaugu zaļmēslojums, piemēram, āboliņš, satur slāpekli fiksējošas simbiotiskas baktērijas sakņu mezglos, kas fiksē atmosfēras slāpekli tādā veidā, ko augi var izmantot.
• Zaļmēslojums palielina organisko vielu (biomasas) procentuālo daudzumu augsnē, tādējādi uzlabojot ūdens aizturi, aerāciju un citas augsnes īpašības.
• Dažu zaļmēslojuma šķirņu sakņu sistēmas ieaug dziļi augsnē un uzkrāj barības vielu resursus, kas nav pieejami kultūraugiem ar seklākām saknēm.
• Izvēloties un izmantojot zaļmēslojumu, bieži vien tiek ņemtas vērā arī parastās segsaugu funkcijas - nezāļu nomākšana un augsnes erozijas un sablīvēšanās novēršana.
• Daži zaļmēslojuma kultūraugi, ja tiem ļauj ziedēt, nodrošina barību apputeksnētājiem kukaiņiem.

Vēsturiski zaļmēslošanas prakse aizsākās ar augsekas ciklu, kas tika izmantots, lai ļautu augsnei atgūties.

Kas ir zaļmēslojums un kā tas darbojas

Zaļmēslojums ir prakse, kurā lauks vai dārzs tiek apsēts ar īpašiem kultūraugiem (pākšaugiem, graudaugiem, krustziežiem u. c.), kas audzēti, lai uzlabotu augsnes kvalitāti. Kad šie augi tiek nogriezti vai iearoti augsnē, to organiskā masa un sakņu sistēmas barības vielas kļūst pieejamas nākamajiem augiem un mikroorganismiem.

Galvenās priekšrocības

• Slāpekļa piesaiste: pākšaugi fiksē slāpekli no gaisa un padara to pieejamu nākamajām kultūrām, samazinot minerālmēslu vajadzību.
• Augsnes uzlabošana: organiskā viela palielina ūdens noturību, struktūru un gaisa cirkulāciju augsnē.
• Barības vielu mobilizācija: dziļas saknes izceļ barības vielas no zemākiem augsnes slāņiem.
• Erozijas un nezāļu kontrole: segsaugi aizsargā augsni no erozijas un nomāc nezāles, konkurējot ar tām par gaismu un vietu.
• Biodaudziskums: ziedoši zaļmēslojuma augi baro apputeksnētājus un citus labvēlīgos kukaiņus.

Kādi augi tiek izmantoti kā zaļmēslojums

Biežāk izmantotās grupas:

• Pākšaugi (piem., āboliņš, viks, lucerna) — slāpekļa fiksētāji.
• Graudaugi un sējumzāles (rugi, mieži, kviešu segsējumi) — laba biomasa un sakņu tīkls.
• Krustzieži (piem., sinepes, tāmie) — ātri aug un var palīdzēt slimību/patogēnu samazināšanā vai augu atbaidīšanā.
• Greiferaugi (piem., griķi) — ātri izaug, labi nomāc nezāles un piesaista apputeksnētājus.

Kad un kā iestrādāt zaļmēslojumu

Optimālais laiks un veids atkarīgs no mērķa:

• Pirms sējumu maiņas: iestrādā 3–4 nedēļas pirms nākamā kultūrauga sējas, lai daļa organiskās masas sadalītos un nepievilktu slāpekļa deficītu.
• Rudenī: stādīt ziemciešu segsējumus, kas pasargā augsni ziemā un pavasarī tiek iestrādāti.
• Vasarā: ātras rotācijas (piem., griķi vai sinepes) kā starpkultūra.
• Iestrādāšana: ar aršanu, smalku apstrādi vai izmantojot mulču atstāšanu virsū, atkarībā no lauka apstākļiem.

Noteikumi, ko ņemt vērā

• C:N attiecība: ja zaļmēslojuma masa ir ļoti bagāta ar oglekli (piem., sausa zāle), to var īslaicīgi piesaistīt mikroorganismiem, samazinot pieejamo slāpekli kultūraugiem — labāk iestrādāt, kad masa mitra un svaiga.
• Saslimšanas risks: izvairieties no zaļmēslojuma sugām, kas var kalpot kā patogēnu rezervoārs nākamajām kultūrām.
• Laika plānošana: neatstājiet augsni tukšu sezonas laikā — tas palielina erozijas un barības vielu zuduma risku.

Praktiski padomi

• Sajauciet pākšaugus ar graudaugiem — tas nodrošinās gan slāpekli, gan daudz biomases.
• Ja vēlaties ātri organiskās vielas piegādi, nogrieziet augu virsotni un atstājiet saknes — saknes palīdz saglabāt struktūru un barības vielas.
• Izvēlieties vietēji piemērotas sugas — tās būs izturīgākas, prasa mazāk kopšanas un labāk pielāgojas klimatam.
• Izmantojiet zaļmēslojumu kā daļu no rotācijas plāna — tas palielina ilgtermiņa ražas stabilitāti.

Biežāk sastopamās kļūdas

• Atstāt iearotu zaļmēslojumu bez laika sadalīties pirms nākamās sējas — var rasties slāpekļa pieejamības trūkums.
• Izvēlēties vienveidīgas sugas — mazāks biodaudziskums un lielāks slimību risks.
• Nepietiekama lauka sagatavošana pirms sēšanas — slikta sējas gultne samazina segsējumus efektivitāti.

Zaļmēslojums ir vienkāršs, lēts un efektīvs veids, kā uzlabot augsnes veselību, palielināt ilgtspējību un samazināt atkarību no ķīmiskajiem mēslojumiem. Ieviešot to savā zemkopībā vai dārzā ar plānošanu un pareizu sugu izvēli, var panākt ilgstošus ieguvumus gan augsnei, gan ražai.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir zaļmēslojuma kultūra?

Q: Kādas funkcijas parasti pilda zaļmēslojums?

J: Kāda ir pākšaugu zaļmēslojuma nozīme augsnes uzlabošanā?

J: Kā zaļmēslojums palielina organisko vielu īpatsvaru augsnē?

J: Kāda ir dažu zaļmēslojuma šķirņu, kas aug dziļi augsnē, priekšrocība?

J: Kāda ir zaļmēslošanas prakses vēsturiskā izcelsme?

J: Kādas ir zaļmēslojuma kā segsējas kultūras priekšrocības?

Meklēt pēc burta