Zaļais mēslojums
Parasti zaļmēslojuma kultūraugus audzē noteiktu laiku, pēc tam tos noar un iestrādā augsnē. Zaļmēslojumam parasti ir vairākas funkcijas, tostarp augsnes uzlabošana un aizsardzība:
- Pākšaugu zaļmēslojums, piemēram, āboliņš, satur slāpekli fiksējošas simbiotiskas baktērijas sakņu mezglos, kas fiksē atmosfēras slāpekli tādā veidā, ko augi var izmantot.
- Zaļmēslojums palielina organisko vielu (biomasas) procentuālo daudzumu augsnē, tādējādi uzlabojot ūdens aizturi, aerāciju un citas augsnes īpašības.
- Dažu zaļmēslojuma šķirņu sakņu sistēmas ieaug dziļi augsnē un uzkrāj barības vielu resursus, kas nav pieejami kultūraugiem ar seklākām saknēm.
- Izvēloties un izmantojot zaļmēslojumu, bieži vien tiek ņemtas vērā arī parastās segsaugu funkcijas - nezāļu nomākšana un augsnes erozijas un sablīvēšanās novēršana.
- Daži zaļmēslojuma kultūraugi, ja tiem ļauj ziedēt, nodrošina barību apputeksnētājiem kukaiņiem.
Vēsturiski zaļmēslošanas prakse aizsākās ar augsekas ciklu, kas tika izmantots, lai ļautu augsnei atgūties.
Zaļmēslojuma kultūras
- Ziemāju segsēklas, piemēram, auzas vai rudzi, jau sen tiek izmantotas kā zaļmēslojums.
- Sinepes
- Clover
- Grieķu sierāboliņš
- Lupin
- Sunn kaņepes
- Ziemas raugi
- Ziemas lauka pupas
- Azolla ģints papardes dienvidaustrumu Āzijā tiek izmantotas kā zaļmēslojums.
- Samta pupiņas (Mucuna pruriens) 20. gadsimta sākumā ASV dienvidos izplatītas, pirms tās aizstāja sojas pupiņas. Mūsdienās populāra lielākajā daļā tropu valstu, īpaši Centrālamerikā, kur tā ir galvenais zaļmēslojums, ko izmanto "Slash/Mulch" lauksaimniecības praksē.
Zaļmēslojums bioloģiskajā lauksaimniecībā
Bioloģiskā lauksaimniecība balstās uz augsnes veselību un barības vielu apriti augsnē, izmantojot dabiskus procesus, piemēram, dzīvnieku mēslojuma pievienošanu. Ja kūtsmēsli nav pieejami, tad bezsaimnieku augsekā zaļmēslojums pilda svarīgu mēslošanas funkciju.
Saistītās lapas
- Mēslojums
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir zaļmēslojuma kultūra?
A: Zaļmēslojuma kultūraugs ir kultūraugs, ko audzē noteiktu laiku un pēc tam iear un iestrādā augsnē, lai uzlabotu augsni un aizsargātu augsni.
Q: Kādas funkcijas parasti pilda zaļmēslojums?
A: Zaļmēslojumam parasti ir vairākas funkcijas, tostarp augsnes uzlabošana, augsnes aizsardzība, nezāļu apkarošana, augsnes erozijas un sablīvēšanās novēršana, kā arī barības nodrošināšana apputeksnētājiem kukaiņiem.
J: Kāda ir pākšaugu zaļmēslojuma nozīme augsnes uzlabošanā?
A: Pākšaugu zaļmēslojums, piemēram, āboliņš, satur slāpekli piesaistošas simbiotiskas baktērijas sakņu mezglos, kas fiksē atmosfēras slāpekli tādā veidā, ko augi var izmantot, tādējādi uzlabojot augsnes auglību.
J: Kā zaļmēslojums palielina organisko vielu īpatsvaru augsnē?
A: Zaļā mēslošana palielina organiskās vielas (biomasas) procentuālo daudzumu augsnē, jo tā tiek iestrādāta augsnē, tādējādi uzlabojot ūdens aizturi, aerāciju un citas augsnes īpašības.
J: Kāda ir dažu zaļmēslojuma šķirņu, kas aug dziļi augsnē, priekšrocība?
A: Dažu zaļmēslojuma šķirņu sakņu sistēmas aug dziļi augsnē un uzkrāj barības vielu resursus, kas nav pieejami seklāk sakņotiem kultūraugiem, tādējādi uzlabojot augsnes auglību.
J: Kāda ir zaļmēslošanas prakses vēsturiskā izcelsme?
A: Vēsturiski zaļmēslojuma prakse ir saistīta ar augsekas ciklu, kas tika izmantots, lai ļautu augsnei atjaunoties.
J: Kādas ir zaļmēslojuma kā segsējas kultūras priekšrocības?
A: Zaļmēslojuma kā segsauga kultūrauga priekšrocības ir nezāļu nomākšana, augsnes erozijas un sablīvēšanās novēršana, kā arī barības nodrošināšana apputeksnētājiem kukaiņiem, turklāt tas uzlabo augsnes auglību.
