Gardēnijas (Gardenia) — apraksts, sugas un izplatība

Gardēnijas ir Rubiaceae dzimtas ziedošu augu ģints, kurā ir aptuveni 250 sugu. Gardēnijas sastopamas Āfrikas, Āzijas dienvidu, Austrālijas un Okeānijas tropu un subtropu reģionos.

Šai ģintij vārdu piešķīra Kārlis Linnejs (Carl Linnaeus) pēc skotu izcelsmes amerikāņu dabaszinātnieka Dr. Aleksandra Dārda (1730-1791).

Tie ir mūžzaļi krūmi un nelieli koki, kas aug līdz 1-15 m augsti. Lapas ir pretējās vai trīs vai četru kārtu, 5-50 cm garas un 3-25 cm platas, tumši zaļas, spīdīgas, ar ādai līdzīgu struktūru. Ziedi ir atsevišķi vai nelielās ķekarās, balti vai gaiši dzelteni. Ziedēšana ilgst no pavasara vidus līdz vasaras vidum, un daudzām sugām ir spēcīgs aromāts.

Aparātūras un morfoloģija

Gardēniju lapas parasti ir biezas, košas un spīdīgas; ziedi var būt vienkārši vai dubulti, trīsstūrveida vai taurveida formā. Ziedu diametrs svārstās no dažiem centimetriem līdz lieliem, izteikti dekoratīviem ziediem. Augu sakņu sistēma piesaistīta mitrām, labi drenētām augsnēm, daudzās sugās dominē pārklātas, bet kompakta sakne.

Sugas un izplatība

Ģintī ir apmēram 250 sugu; starp pazīstamākajām ir:

• Gardenia jasminoides (kapejas gardēnija, Cape jasmine) — plaši audzēta kā telpaugs un dārzaugšņa suga.
• Gardenia taitensis (Tahiti gardēnija) — izmanto pušķos un aromātā; populāra Klusā okeāna salās.
• Gardenia radicans — zema, zemes seguma veida suga.
• Gardenia thunbergia — sastopama Dienvidāfrikā, ar lieliem, smaržīgiem ziediem.

Gardēnijas galvenokārt aug tropu un subtropu joslā — mežos, krūmājos un piekrastes rajonos. Dažas sugas adaptējušās kalnu apstākļos tropu reģionos.

Audzēšana un kopšana

• Gaisma: dod priekšroku spilgtai, netiešai gaismai; rīta saule ir piemērota, tomēr izvairīties no karstās pēcpusdienas saules, kas var apdedzināt lapas.
• Temperatūra: ideāla 18–25 °C. Ziemā nedrīkst zem 10 °C; temperatūras svārstības var izraisīt lapu krišanu.
• Augsne un pH: skāba, labi drenēta augsne (pH ap 5,0–6,5). Labi patīk smilšmāla vai kūdraina maisījumi ar lapu kompostu.
• Laistīšana: uzturēt augsni vienmērīgi mitru, bet ne appludinātu. Pārlieku ilga sakņu mitināšana veicina sakņu puvi.
• Mitrum: patīk augsta gaisa mitrība; telpās var regulāri miglot vai lietot mitruma palielinātājus.
• Mēslošana: regulāri barot ar skābinātu mēslojumu (specializēts mēslojums rododendroniem/azalejām) aktīvās augšanas un ziedēšanas periodā.
• Atzarošana: pēc ziedēšanas viegla atzarošana veicina kompakto formu un nākamā gada ziedu veidošanos.
• Pārstādīšana: lielākoties ik pēc 2–3 gadiem vai, ja saknes izspiež podu.

Pavairošana

Parasti gardēnijas pavairo ar pusnopietinātām (semi-ripe) vai nogatavojušām spraudeņām pavasarī vai vasaras sākumā. Veiksmīgai sakņošanai noder sakņu stimulātors, silta un mitra vide (plastmasas apvalks vai miniserre) un gaiša vieta bez tiešas saules. Dažreiz izmanto arī sēklas, taču tās var ilgi dīgt un nesaglabā šķirnes īpašības, ja tās ir hibrīdas.

Kaitēkļi un slimības

• Kaitēkļi: mēdz uzbrukt gliemeži, skudras (saistītas ar laputīm), laputu sugas, mērači (scale), baltais muša, mrežainie ērces. Regulāra pārbaude un ātra rīcība samazina bojājumu risku.
• Slimības: sakņu puve (pārmērīgas mitruma dēļ), lapu plankumi un melnais sods (sooty mold) kā sekas cukurvielu izdalījumiem no kaitēkļiem.

Izmantošana

• Dekoratīvi: gardēnijas ir populāras kā dārza krūmi, žogi, telpaugi un ziedu pušķu sastāvdaļa.
• Aromterapija un smaržvielas: spēcīgais, saldais ziedu aromāts tiek izmantots smaržvielu un iekštelpu aromatizētāju ražošanā.
• Tradicionālā medicīna: dažas sugas (piem., Gardenia jasminoides) tradicionāli lietotas Austrumāzijas ārstniecībā; to lietošana jāveic ar piesardzību un speciālistu vadībā.

Saglabāšana un draudi

Dažas gardēniju sugas ir apdraudētas dabiskajās dzīvotnēs sakarā ar mežu izciršanu un dzīvojamo platību paplašināšanos. Botāniskie dārzi un kolekcijas palīdz saglabāt ģenētisko daudzveidību, savukārt ilgtspējīga audzēšana un ekoloģiski saudzīga ainavu plānošana samazina biotopu zaudējumu.

Padomi hobija audzētājiem

• Ja ziedu nav vai tie izkrīt, pārbaudiet gaismas daudzumu, augsnes pH un laistīšanas režīmu.
• Regulāri izsūciet augiem lieko ūdeni no paliktņa; labai aerācijai izvēlieties brīvu, skābu substrātu.
• Telpā turiet gardēniju prom no karstiem caurvējiem un apkures ierīcēm, kas samazina gaisa mitrumu.
• Ja mājdzīvnieki ir jūsu mājās, konsultējieties ar veterinārārstu par konkrētu sugu drošību, jo dažas augu daļas var izraisīt gremošanas traucējumus.

Gardēnijas piesaista ar savu spīdīgo lapotni un smaržīgajiem ziediem, un ar pareizu kopšanu tās var būt ilgi ziedoši, dekoratīvi augi gan iekštelpās, gan piemērotos āra dārzos.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir gardēnija?

J: Kur var atrast gardēnijas?

J: Kas nosauca Gardenia ģinti?

J: Kāda lieluma ir ģints Gardenia?

J: Kāda ir gardēnijas lapu krāsa un tekstūra?

J: Kāda ir gardēnijas ziedu krāsa?

J: Kad gardēnijas parasti zied?

Meklēt pēc burta