Zaļie jumti (dzīvie jumti): veidi, priekšrocības un uzbūve

Atklāj zaļos (dzīvos) jumtus: veidus, uzbūvi un priekšrocības — lietusūdens uzsūkšana, izolācija, biodaudzveidība un pilsētas temperatūras samazināšana.

Zaļais jumts jeb dzīvs jumts ir ēkas jumts, kas daļēji vai pilnībā klāts ar augiem. Tas var ietvert arī tādus slāņus kā sakņu barjera un drenāžas un apūdeņošanas sistēmas. Uz jumtiem izvietoti konteinerdārzi, kuros augi ir podos, parasti nav īsti zaļie jumti. Lai gan par to tiek diskutēts. Vēl viens zaļo jumtu veids ir dīķi uz jumta, ko izmanto pelēkā ūdens attīrīšanai. Zaļais jumts sastāv no augiem, augsnes, drenāžas slāņa, jumta barjeras un apūdeņošanas sistēmas.

Ir iemesli, kāpēc ēkai var būt zaļais jumts. Šie iemesli ir šādi: uzsūc lietus ūdeni, nodrošina izolāciju, rada dzīvotni savvaļas dzīvniekiem un augiem, palielina labvēlību un mazina stresu cilvēkiem, kas atrodas jumta tuvumā, un palīdz pazemināt pilsētas gaisa temperatūru un cīnīties pret siltuma salas efektu. Zaļos jumtus var pievienot gan vecām, gan jaunām ēkām. Tos var likt gan uz nelielām garāžām, gan lielākām rūpnieciskām, komerciālām un pašvaldību ēkām. Tie efektīvi izmanto augu dabiskās spējas filtrēt ūdeni un attīrīt gaisu pilsētu un piepilsētu teritorijās.

Veidi

Pastāv divu galveno tipu zaļie jumti, kā arī vairāki to hibrīdi un specializēti risinājumi:

• Ekstensīvie zaļie jumti — vieglāki, plānāks substrāts (parasti 6–20 cm), zemāka uzturēšana, dominē sukulentiem līdzīgas sugas (piemēram, sedum), zālieni un pļavas tipa augsnei draudzīgas sugas. Tie ir piemēroti, ja vēlaties zemākas izmaksas un mazāku slodzi uz konstrukciju.
• Intensīvie zaļie jumti — biezāks substrāts (>20 cm, bieži 30 cm un vairāk), plašāka augu izvēle (krūmi, mazi koki, dārzi), augstāka uzturēšana — līdzīgi parastam dārzam. Šādos jumtos var ierīkot staigājamās zonas un dārza elementus.
• Hibrīdi un specializēti risinājumi — kombinē intensīvo un ekstensīvo zonējumu, jumta dīķi (pelēkā ūdens attīrīšanai), kā arī paplašinātas sistēmas ar automatizētu apūdeņošanas.

Uzbūve un slāņi

Zaļā jumta izveide parasti ietver vairākus slāņus, katram ir sava funkcija:

• Jumta konstrukcija — balsts, kas pārbauda, vai esošā konstrukcija spēj uzņemt papildu slodzi (substrāts, ūdens, cilvēki).
• Ūdensnecaurlaidīga membrāna (membrāna vai bitumena segums) — aizsargā ēku no mitruma iekļūšanas.
• Sakņu barjera — nodrošina, ka augi nevar bojāt ūdensnecaurlaidīgo slāni.
• Aizsardzības/polimēra slānis — mehāniska aizsardzība starp membrānu un drenāžu.
• Filtrējošs audums — neļauj substrāta daļiņām aizsprostot drenāžas slāni.
• Drenāžas slānis — novada lieko ūdeni prom no jumta, novērš ūdens stāvēšanu un nodrošina gaisa cirkulāciju.
• Augšējais substrāts (augsne) — speciāla maisījuma augsne, kas nodrošina barības vielas un ūdens noturēšanu augiem. Intensīviem jumtiem substrāta biezums ir ievērojami lielāks.
• Vegetācija — izvēlēti augi, kas pielāgoti vietējiem apstākļiem un projekta prasībām.
• Apūdeņošanas un drenāžas sistēmas — gan automātiskas, gan tīrīšanas pieejas pret aizsērēšanu; īpaši svarīgas jaunizveidotām stādījumu zonām.

Priekšrocības

• Rezervē un lēni atbrīvo lietus ūdeni, samazinot notekūdeņu noslodzi un aizkavējot ūdens novadīšanu kanalizācijā.
• Uzlabota siltum- un skaņas izolācija — samazina enerģijas patēriņu gan vasarā, gan ziemā.
• Palīdz mazināt siltuma salas efektu pilsētās, pazeminot apkārtējās temperatūras līmeni.
• Veicina biodaudzveidību — ierīkošanās vietās rada dzīvotni putniem, bites un apputeksnētājiem.
• Estētiska un sociāla vērtība — mazina stresu un uzlabo cilvēku labsajūtu, it īpaši pilsētvidē.
• Uzlabo jumta ilgmūžību, jo aizsargā hidroizolāciju no UV starojuma un temperatūras svārstībām.

Izstrādes apsvērumi un tehniskie nosacījumi

• Stiprības pārbaude: pirms zaļā jumta ierīkošanas jāveic statikas novērtējums, lai pārliecinātos par jumta konstrukcijas nestspēju (sausi, slapji nosacījumi un potenciālie cilvēku apmeklējumi).
• Slehns un ūdens novadīšana: optimāla jumta nobīde un drenāžas izejas nepieciešamas, lai novērstu ūdens stāvēšanu un slodzi uz konstrukciju.
• Hidroizolācijas kvalitāte: jāizmanto atbilstošas membrānas un sakņu barjeras; jāpārbauda savienojumu blīvums ap izplūdes vietām.
• Piekļuve un drošība: jāplāno iekļaušanās ceļi tehniskajai apkopei, aizsargbarjeras un ugunsdrošības risinājumi.
• Lokālie noteikumi un atļaujas: dažviet iespējamas prasības saistībā ar būvatļaujām, notekūdeņu sistēmām vai publisko piekļuvi.

Augi un substrāti

Augi jāizvēlas atbilstoši jumta tipam, klimata apstākļiem un uzturēšanas iespējām. Ekstensīvajos jumtos visbiežāk izmanto Sedum sugas, zālītes un sausumu izturīgas pļavas sugas. Intensīvajos jumtos var stādīt krūmus, dekoratīvos augus un pat mazos kokus.

• Substrāta biezums: ekstensīvajiem jumtiem 6–20 cm, hibrīdiem 12–30 cm, intensīvajiem 30 cm līdz vairākām desmitām centimetru (atkarībā no augu izvēles).
• Substrāta īpašības: jābūt vieglam, labi drenējošam, ar pietiekamu ūdens un barības vielu rezervi; bieži izmanto speciālas maisījumu formulas vai piegādā gatavas sedum paklājus (prevegetēti risinājumi).

Uzturēšana

Zaļajiem jumtiem nepieciešama regulāra tehniskā apkope, lai nodrošinātu ilgmūžību un veselīgu stādījumu:

• Kontrolēt aizsērējušas drenāžas izejas un notekas.
• Laistīšana jaunizveidotos stādījumos — ekstensīvie jumti parasti prasa mazāk laistīšanas, taču nepieciešama pirmo sezonu laikā.
• Piekļūšana un nezāļu izraušana, laistīšanas sistēmu un membrānu vizuāla pārbaude.
• Sezonāla kopšana: atmirušu augu noņemšana, mēslojuma papildināšana, mulčēšana ja nepieciešams.

Izmaksas un ieguvumi

Zaļā jumta izmaksas atkarīgas no risinājuma sarežģītības, substrāta biezuma, augu izvēles un nepieciešamās stiprināšanas konstrukcijas. Ekstensīvie jumti parasti ir lētāki gan uzstādīšanā, gan uzturēšanā; intensīvie — dārgāki, taču sniedz vairāk funkcionālu iespēju (piem., dārza zonas). Ilgtermiņā zaļie jumti var atmaksāties ar samazinātu enerģijas patēriņu, ilgāku jumta membrānas kalpošanas laiku un samazinātām lietusūdens izmaksām/uzkrāšanas izmaksām.

Biežāk sastopamās problēmas un to risinājumi

• Ūdens stāvēšana: pārbaudīt drenāžu, pārliecināties par pareizu slīpumu un notekas stāvokli.
• Sakņu bojājumi hidroizolācijai: nodrošināt kvalitatīvu sakņu barjeru un pareizu montāžu.
• Augu neveiksme pirmajā sezonā: izvēlēties vietēji piemērotas sugas un nodrošināt pietiekamu uzraudzību un laistīšanu pirmo gadu.
• Aizsērējusi drenāža: izmantot filtrus un regulāri tīrīt aizplūdes atveres.

Kopsavilkums

Zaļie jumti ir daudzfunkcionāls risinājums, kas sniedz vides, ekonomiskus un sociālus ieguvumus. Tos var ierīkot uz maziem garāžām, mājām, komerctelpām un lielām pašvaldību ēkām, ja tiek nodrošināta pareiza projektēšana, hidroizolācija un statikas novērtējums. Izvēle starp ekstensīvo un intensīvo tipa jumtu, augu komplektu un apkopi nosaka gan uzstādīšanas izmaksas, gan ilgtermiņa ieguvumus. Pareizi projektēts un uzturēts zaļais jumts var ievērojami uzlabot ēkas energoefektivitāti, pilsētvides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir zaļais jumts?

Q: Kāda ir atšķirība starp zaļo jumtu un konteinerstādījumiem uz jumtiem?

J: Kas ir dīķi uz jumta?

J: Kādi komponenti veido zaļo jumtu?

J: Kādi ir iemesli, kāpēc ēkai var būt zaļais jumts?

J: Vai zaļos jumtus var pievienot vecām ēkām?

J: Cik ir zaļo jumtu veidu?

Meklēt pēc burta