Vrangela sala (krievu: о́стров Вра́нгеля) ir neliela Krievijai piederoša sala Ziemeļu Ledus okeānā. Tā atrodas starp Čukču jūru un Austrumsibīrijas jūru. Vrangela sala atrodas pāri 180° meridiānam. Starptautiskā datuma līnija šajā platuma grādos ir novirzīta uz austrumiem, lai izvairītos no salas un Čukču pussalas Krievijas kontinentālajā daļā. Tās platība ir aptuveni 7500 kvadrātkilometru (2900 kvadrātjūdžu) (aptuveni ASV Delavēras štata platība). Vrangela salai tuvākā zeme ir nelielā un klinšainā Heralda sala, kas atrodas 60 km (37 jūdžu) uz austrumiem. Attālums līdz tuvākajam punktam Sibīrijas kontinentālajā daļā ir 140 km (87 jūdzes). Vrangela sala, iespējams, ir pēdējā vieta uz Zemes, kur izdzīvojis vilnainais mamuts. Tā ir mājvieta daudziem arktiskiem dzīvniekiem, tostarp polārlāčiem. Kopš 1976. gada tā ir dabas rezervāts.
Ģeogrāfija un klimats
Vrangela salas reljefs ir dažāds: līdzenas tundras platības, kalnaini krasti un klinšainas joslas, it īpaši salai tuvākajās Heralda salā. Salas ģeogrāfiskā atrašanās pāri 180° meridiānam padara to par interesantu vietu laika zonu un datuma līnijas dēļ. Klimats ir skarbs ar īsiem, vēsiem vasaras mēnešiem un garām, bargām ziemām; valda permafrosts un ledāji, kas ietekmē augsni un veģetāciju.
Īpašā nozīme dabā
Vrangela sala ir viena no nozīmīgākajām Arktikas ekosistēmām. Rezervāts aizsargā plašas tundras biotopus, migrācijas ceļus un ligzdošanas laukus daudzām putnu sugām. Sala ir pazīstama ar lieliem putnu kolonijas un migrējošo putnu koncentrāciju vasarā. Tāpat šeit ir nozīmīgas jūras sugu populācijas — gan zivis, gan jūras zīdītāji.
Bagātīgā faunas daudzveidība
- Polārlāči: Vrangela salas apkārtnē dzīvo liela polārlāču populācija; salā ir nozīmīgas medību un barošanās vietas.
- Jūras zīdītāji: jūras lauvas, valzirgi un dažādas roņu sugas izmanto piekrastes zonas atpūtai un vairošanās vietām.
- Zemkopība un zālēdāji: reindžeri, lapsas un citas sugas sastopamas salā un tās apkārtnē.
- Putni: daudzas migrējošas putnu sugas ligzdo uz salas vasarā, padarot to par nozīmīgu ornitoloģisku teritoriju.
Mamutu saglabāšanās
Vrangela sala ir slavena ar to, ka vilnainie mamuti uz tās izdzīvoja ilgāk nekā citur pasaulē. Pašreizējie paleontoloģiskie dati liecina, ka salā dzīvojošās mamutu populācijas izzuda aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu, kas padara šo vietu par svarīgu pētniecības lauku paleoekoloģijas un sugu izmiršanas izpētē.
Cilvēka darbība un aizsardzība
Salā nav pastāvīgas civiliedzīvotāju apmetnes; apmeklējumi lielākoties ierobežoti līdz zinātniekiem, rezervāta darbiniekiem un retajiem apmeklētājiem ar īpašām atļaujām. 1976. gadā izveidotais dabas rezervāts nodrošina plašu aizsardzību teritorijai un tās ekosistēmām. Starptautiskā nozīmē Vrangela sala ir atzīta par ļoti svarīgu dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības objektu — tās aizsardzības statuss palīdz ierobežot cilvēka ietekmi un veicina zinātnisko pētniecību.
Apmeklēšana, pētījumi un draudi
Piekļuve salai ir ierobežota un kontrolēta, un apmeklētājiem parasti nepieciešamas īpašas atļaujas. Uz salas darbojas pētnieku bāzes, kas veic ilgtermiņa novērojumus par klimatu, dzīvniekiem un augsnes apstākļiem. Galvenie draudi salai un tās ekosistēmai ir klimata pārmaiņas, kas ietekmē jūras ledus segumu, barības pieejamību un sugu izturību, kā arī potenciāla cilvēka darbība — piesārņojums un neatļauta medību vai zvejas darbība. Aizsardzības pasākumi ir vērsti uz šo draudu samazināšanu un ekosistēmas saglabāšanu nākotnei.
Pasaules nozīme
Vrangela sala ir svarīgs dabas resurss, zinātniskās izpētes lauks un simbols Arktikas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Tā piesaista zinātniekus un dabas aizsardzības speciālistus no visas pasaules, kuri pēta reģiona ekoloģiju, klimatiskās pārmaiņas un to ietekmi uz dzīvnieku un augu kopienām. Pateicoties savām unikālajām bioloģiskajām īpašībām, sala ir starptautiski atzīta un aizsargāta teritorija.
