Vrangelas kalni (Wrangell Mountains) ir augsta kalnu grēda Aļaskas austrumos Amerikas Savienotajās Valstīs. Liela daļa kalnu masīva atrodas Wrangell-Saint Elias nacionālajā parkā un rezervātā. Vrangelas kalnus veidoja vulkāni. Šeit atrodas Blekberna un Sanforda kalni, kas ir daži no augstākajiem vulkāniem ASV. Kalnu grēdas nosaukums cēlies no Vrangelas kalna, kas ir viens no lielākajiem vairoga vulkāniem pasaulē. Tas ir arī vienīgais kalns šajā masīvā, kas tiek uzskatīts par mūsdienās aktivu vulkānu — tajā ir novērojama siltuma izdalīšanās un fumarolu aktivitāte.
Vrangelas kalni atrodas uz ziemeļrietumiem no Sent Eliasa kalniem un uz ziemeļaustrumiem no Čugaču kalniem. Tur ir tik daudz kalnu, ka tie bloķē silto un mitro gaisu virs Klusā okeāna. Tāpēc ziemā uz ziemeļiem no Vrangelas kalniem ir vieni no aukstākajiem apgabaliem Ziemeļamerikā. Kalnu grēda veido nozīmīgu meteoroloģisku barjeru — austrumu pusēs gaisa masas kļūst sausākas un aukstākas.
Geoloģija un vulkāniskā darbība
Vrangelas kalnu grēdu veido dažādu tipu vulkāni un vulkāniskās iežu plūsmas, kas radušās ilgas tektoniskas un vulkāniskas darbības rezultātā. Reģionā redzami gan vairoga (shield) tipa vulkāni, gan stāvāki, strato tipa vulkāni. Vulkānu darbība reģionā ir saistīta ar Pacifika un Ziemeļamerikas tektonisko plākšņu mijiedarbību, kā arī lokālām magma intrūzijām. Lai gan daži kalni ir relatīvi veci un erodējušies, Vrangelas kalnā saglabājas pazīmes par salīdzinoši nesenu aktivitāti — termiskā aktivitāte un dūmakas izdalīšanās ir pierādījums, ka vulkānisma procesa potenciāls vēl pastāv.
Klimats, ledāji un ainava
Vrangelas kalnus raksturo bargas klimatiskās apstākļi augstumos un plaši ledāju masīvi. Wrangell–Saint Elias parkā atrodas daži no lielākajiem ledājiem Ziemeļamerikā; ledāji aizsedz stāvas nogāzes, veido dziļas ielejas un dominē ainavā. Ledāju kustība, sniega izgulsnēšanās un sala-agregāti (permafrosts) būtiski ietekmē reljefu. Kalnu virsotņu un ledāju dēļ reģions bieži ir grūti pieejams, un laika apstākļi var būt ātri mainīgi — stipras vētras, sniega nokrišņi un zema temperatūra.
Flora, fauna un cilvēka klātbūtne
Vrangelas kalnu apkaimē augu klāsts mainās atkarībā no augstuma — no tundras un krūmājiem apakšējās nogāzēs līdz kailiem klinšainiem masīviem augstākās zonās. Reģionā sastopami brieži, melnie un grizlī lāči, karibu (dažviet), kā arī dažādas putnu sugas, kas pielāgojušās bargajiem apstākļiem. Cilvēka klātbūtne šajā teritorijā ir samērā neliela; tradicionāli to apdzīvojušas vietējās ētniskās grupas (piemēram, Athabaskan), vēlāk 19.–20. gadsimtā reģionā attīstījās kalnrūpniecība (piem., Kenikotas/McCarthy vara un varu ieguves vietas). Wrangell–Saint Elias nacionālais parks un rezervāts ir ne tikai aizsargājamā teritorija, bet arī populārs objekts zinātniskiem pētījumiem, alpinismam un ekotūrismam.
Apskate, piekļuve un drošība
Wrangell–Saint Elias ir viens no plašākajiem un mazāk apdzīvotajiem parkiem ASV, un piekļuve bieži vien ir ierobežota — ceļi var nebūt asfaltēti, un daudzas vietas sasniedzamas tikai ar nelielām lidmašīnām, helikopteriem vai kājām. Tūristiem un alpīnismu veicējiem jābūt labi sagatavotiem: jāsagādā piemērots ekipējums, jāplāno maršruts atbilstoši laika apstākļiem, un jāņem vērā risks no virsmas noslīdējumiem, sniega lavīnām un straujām laika maiņām. Vietējo parku pārvalde sniedz informāciju un brīdinājumus par drošību un piekļuvi.
Vrangelas kalni ir nozīmīgs ģeoloģisks un ekoloģisks reģions Aļaskā — tie savieno vulkānisku vēsturi, masīvus ledājus, skarbas klimata zonas un kultūrvēsturisku mantojumu, padarot šo apgabalu unikālu gan zinātniekiem, gan piedzīvojumu meklētājiem.
