Transmisija (pārnesumkārba) — definīcija un darbības princips

Uzziniet, kas ir transmisija (pārnesumkārba), kā zobrati pārveido motorgriezienu par lielāku griezes momentu un palēnina rotāciju, nodrošinot automašīnas kustību.

Mehānikā transmisija jeb pārnesumkārba nozīmē zobratu un citu mehānismu kopdarbību, kas pārnes rotācijas kustību no motora uz riteņiem vai citām darba ierīcēm. Visizplatītākā transmisijas forma ikdienā ir automašīnas pārnesumkārba, taču transmisijas izmanto arī rūpniecībā, lauksaimniecības tehnikā un citur.

Kas ir transmisijas galvenais uzdevums?

Transmisijas pamatuzdevums ir mainīt motora griešanās ātrumu un spēku (momentu), lai riteņi vai darba instruments saņemtu atbilstošu griešanās ātrumu un pietiekamu vilkmes spēku. Motors griež kloķvārpstu, kura kustība caur sajūgu vai griezes pārvades elementiem nonāk pārnesumkārbā, kur zobrati un citi mehānismi samazina vai palielina ātrumu un vienlaikus maina griezes momentu. Pārnesumi ļauj automobilim paātrināties, braukt lēni, stabili noturēt ātrumu un veikt atpakaļgaitu.

Kā transmisija darbojas — pamatprincipi

Transmisijā zobrati ar dažādiem zobu skaitiem un diametriem tiek savienoti tā, ka rotācijas ātrums un griezes moments mainās atbilstoši pārnesuma attiecībai (pārnesumam). Vienkārši sakot:

• Ja dzinējs griežas ātri, bet nepieciešams liels vilkmes spēks (piemēram, izbraucot no stāva laukuma), izmanto zemāku pārnesumu — ātrums tiek samazināts, bet griezes moments palielinās.
• Ceļa apstākļos, kur nepieciešams lielāks ātrums un mazāks vilcējspēks, izvēlas augstāku pārnesumu — griezes moments samazinās, bet riteņi griežas ātrāk.

Piemēram, pārnesuma attiecība 3:1 nozīmē, ka griežot ieejas vārpstu trīs reizes, izejas vārpsta griežas vienu reizi — tas palielina griezes momentu trīs reizes. Atšķirībā no ātrumkārbas, diferenciālis sadala griezes momentu starp riteņiem un ļauj tiem griezties dažādos ātrumos līkumos.

Galvenās pārnesumkārbu sastāvdaļas

• Ieejas vārpsta — saņem rotāciju no sajūga vai momenta pārveidotāja.
• Zobrati un pārnesumu komplekti — fiksētie vai slēdzamie zobrati, kas nosaka pārnesuma attiecību.
• Sajūga vai momenta pārveidotājs — atvieno motoru no pārnesumkārbas, nodrošina gludu ieslēgšanos (manuālajās sistēmās tas ir sajūgs; automātos — hidrodinamiskais momenta pārveidotājs).
• Izvades vārpsta — pārnes kustību uz piedziņas elementiem (piem., diferenciāli).
• Sekundārās daļas — sinhronizatori, slēdži, kulises, eļļas sūknis, ventiliācijas atvere (breather), blīves un gultņi.

Transmisiju veidi

• Manuālā pārnesumkārba — vadītājs manuāli pieslēdz vajadzīgo pārnesumu, izmantojot sajūgu un pārslēgšanas svira; parasti satur sinhronizatorus gludākai pārslēgšanai.
• Automātiskā pārnesumkārba — pārnesumi tiek pārslēgti automātiski, izmantojot hidrauliku, elektroniku un momenta pārveidotāju; var būt tradicionālā automāts, CVT vai robota tipa (DSG/dual-clutch).
• Bezpakāpju pārnesumkārba (CVT) — izmanto siksnu vai ķēdi un mainīgu pulešu diametrus, lai nodrošinātu nepārtrauktu pārnesumu attiecību maiņu.
• Divsajūgu (dual-clutch) pārnesumkārbas — ātrai un efektīvai pārslēgšanai, it kā apvienojot manuālā un automātiskā kārbas priekšrocības.

Papildu funkcijas

• Atpakaļgaita — speciāls pārnesums, kas maina rotācijas virzienu, ļaujot braukt atpakaļ.
• Stāvbremzes/parkings — automātiskajās kārbās bieži ir izbūvēts mehānisms (parking pawl), lai nekustētu auto, kad tas ir iestādināts.
• Diferenciālis — novērš riteņu slīdēšanu līkumos, sadalot griezes momentu starp riteņiem.

Uzturēšana un kopšana

• Regulāri jāpārbauda un jāmaina transmisijas eļļa pēc ražotāja norādījumiem — eļļa nodrošina smērvielu, dzesēšanu un aizsardzību pret nodilumu.
• Jāpārbauda blīves un vārstu stāvoklis, lai novērstu noplūdes un mitruma iekļūšanu sistēmā.
• Ventilācijas atveres (breathers) un radiatoru caurumi jāuztur tīri, jo daudzas pārnesumkārbas satur ventilācijas atveres, lai izplūstu karstais gaiss un izlīdzinātos spiediens.
• Jāseko sajūga stāvoklim (manuālajās automašīnās) — sliktas sajūga zīmes ir slīdēšana, neparasta smaka vai grūtības pārslēgt pārnesumus.

Biežākie bojājumi un to simptomi

• Troksnis vai šņākšana zobratu darbības laikā — var liecināt par nolietotiem zobratiem vai gultņiem.
• Šķidruma noplūdes zem automašīnas — bieži saistītas ar bojātām blīvēm vai korpusa plaisām.
• Grūtības pārslēgt pārnesumus vai pārslēgšanās ar metu — bieži saistīts ar sajūga vai sinhronizatoru problēmām.

Kopumā transmisija ir centrāla automobiļa dzinēja un piedziņas sistēmas daļa: tā nodrošina optimālu motora un riteņu sadarbību, ļauj efektīvi pārvietoties dažādos braukšanas apstākļos un ietekmē degvielas ekonomiju, drošību un komfortu.

Piezīme: ja rodas nopietnas problēmas ar pārnesumkārbu (nestandarta trokšņi, lielas noplūdes, pilnīga riteņu vai pārnesumu neiesaistīšanās), ieteicams vērsties pie sertificēta servisa speciālista.

Meklēt pēc burta