Kas ir faktu noteicējs tiesvedībā — zvērināto un tiesneša loma
Uzzini, kas ir faktu noteicējs tiesvedībā, kāda ir zvērināto un tiesneša loma, lēmumu pieņemšana un tiesību piemērošana kriminālprocesā.
Kriminālprocesā par faktiem atbildīgā persona, saukta arī par faktisko apstākļu noteicēju, ir persona vai personas, kas ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu par faktiskajiem jautājumiem. To sauc arī par faktu konstatēšanu. Tiesā ar zvērināto tiesu iztiesāšanas procesā tiesa, kas izskata faktus, ir zvērinātie. Ja nav zvērināto, faktus iztiesājošais ir tiesnesis. Daudzu veidu tiesas sēdēs faktus iztiesā administratīvs tiesnesis, padome, komisija vai tiesnesis. Fakta iztiesāšanas institūcija tagad tiek uzskatīta par vecāku terminu. Terminu "faktu noteicējs" sāka lietot pavisam nesen. Kad faktus noskaidrojošais noteicējs ir noteicis, kas tiek pieņemts par lietas patiesumu, tad šiem faktiem tiek piemērotas tiesību normas. Tiesnesis dod norādījumus zvērinātajiem par lietā piemērojamām tiesību normām. Šajās instrukcijās ir norādīts, kādi var būt secinājumi. Piemēram, zvērinātie var atzīt, ka tie ir par labu prasītājam, vai zvērinātie var atzīt, ka tie ir par labu atbildētājam.
Kas tieši ir fakti un kā tos novērtē
Fakti ir notikumi, rīcība, apstākļi vai apgalvojumi, kuru esamība vai neesamība ir nozīmīga tiesvedības iznākumam. Faktus nosaka, novērtējot pierādījumus — liecības, dokumentus, ekspertīzes atzinumus un citus pierādījumus. Faktu noteicējs izvērtē pierādījumu ticamību, to savstarpējo saskaņu un to, vai pierādījumi sasniedz nepieciešamo pierādīšanas standartu (piemēram, krimināllietās — bez saprātīgām šaubām, civillietās — pierādījumu vairākuma vai cits noteikts standarts).
Tiesneša un zvērināto loma
- Zvērinātie: parasti vērtē faktus — viņu uzdevums ir klausīties pierādījumus, apspriesties un izlemt par vainu vai atbildību, piemērojot tiesneša sniegtās juridiskās instrukcijas.
- Tiesnesis: nosaka tiesību normas, lemj par pierādījumu admissibilitāti, sniedz instrukcijas faktiem noteicošajam orgānam un, ja nav zvērināto, pats pieņem faktu lēmumu (saukt par "bench trial").
- Jauktas institūcijas: dažās procedūrās faktus nosaka koleģiāla institūcija — tiesnešu un sabiedrības pārstāvju paneļi, komisijas vai padomes.
Pierādījumu veidi un ticamības novērtēšana
Parasti lietā tiek izmantoti šādi pierādījumu veidi: liecinieku mutiskās liecības, rakstiski dokumenti, ekspertu atzinumi, materiālie pierādījumi, audio un videoieraksti. Faktu noteicējs izvērtē, vai liecības ir saskanīgas, vai pastāv neatkarīga apstiprināšana (koroborācija), vai pastāv iemesli, kas samazina liecinieka ticamību (piem., pretrunas, ieinteresētība, atmiņas traucējumi).
Norādījumi un tiesību piemērošana
Tiesnesis skaidri nosaka lietā piemērojamo tiesību normu saturu un paskaidro, kā to lietot. Norādījumi ietver, kā interpretēt pierādījumus, kāda ir pienākuma un pierādīšanas robeža un kādi ir iespējamie secinājumi (piem., vainīgs / neievainots, prasītāja vai atbildētāja labā). Šīs instrukcijas palīdz faktiem noteicējiem pareizi sasaistīt atklātos faktus ar piemērojamo tiesību normu.
Pārsūdzēšana un fakti apelācijā
Bieži apelācijas tiesas pārbauda galvenokārt tiesību piemērošanu un procedūras kļūdas, nevis atkārtoti vērtē faktus. Tomēr, ja ir būtiski jauni pierādījumi vai pierādījumu novērtējuma kļūdas, apelācijas instancē var tikt pieprasīta atkārtota izmeklēšana vai lietas izskatīšana. Tas atšķiras atkarībā no jurisdikcijas un procesuālajiem noteikumiem.
Praktiski padomi tiem, kas iesaistīti procesā
- Sagatavojiet lieciniekus, lai viņu liecības būtu skaidras un konsekventas.
- Rūpīgi vāciet, dokumentējiet un, ja iespējams, koroborējiet pierādījumus.
- Ja jautājums ir juridisks, skaidri formulējiet tiesību argumentāciju, ko tiesnesis var norādīt faktiem noteicējiem.
- Iepriekš pārrunājiet iespējamās instrukcijas un to ietekmi uz faktiem noteicēja lēmumu.
Apkopojot: faktiem noteicējs nosaka, kas tiek uzskatīts par lietas patiesumu, bet tiesnesis nodrošina, ka šī faktu noteikšana notiek saskaņā ar tiesību normām un procesuālajām garantijām. Sapratne par abu lomu atšķirībām palīdz precīzāk sagatavoties tiesvedībai un pareizi strukturēt pierādījumus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir atbildīgs par faktu jautājumu izlemšanu kriminālprocesā?
A: Par faktisko jautājumu izlemšanu kriminālprocesā ir atbildīgs tiesa, kas izskata faktus, saukta arī par faktisko apstākļu noskaidrotāju.
J: Ko nozīmē termins "faktu konstatēšana"?
A: Termins "faktu konstatēšana" tiek lietots, lai apzīmētu tiesas, kas izskata lietu, konstatējumu kriminālprocesā attiecībā uz patiesību attiecīgajā lietā.
J: Kas zvērināto tiesā izskata faktus?
A.: Tiesā ar zvērināto tiesu kā tiesa, kas iztiesā faktus, darbojas zvērinātie.
J: Kas iztiesā faktus, ja kriminālprocesā nav zvērināto?
A: Ja kriminālprocesā nav zvērināto, faktus iztiesā tiesnesis.
J: Kurš var būt tiesnesis, kas iztiesā faktus cita veida tiesas sēdēs?
A: Dažāda veida tiesas sēdēs faktus var iztiesāt administratīvais tiesnesis, padome, komisija vai tiesnesis.
J: Kādu terminu pēdējā laikā sāka lietot, lai apzīmētu izskatītāju, kas izskata lietas pēc būtības?
A.: Termins "faktu noteicējs" nesen ir kļuvis par terminu, ar ko apzīmē tiesnesi, kas izskata lietu.
J: Kas notiek pēc tam, kad tiesa krimināllietā nosaka lietas patiesumu?
A: Pēc tam, kad tiesa, kas izskata faktus, nosaka, kas tiek uzskatīts par lietas patiesību, šiem faktiem tiek piemērotas tiesību normas. Tiesnesis instruē zvērinātos par tiesību normām, kas piemērojamas lietā, tostarp par to, kādi var būt secinājumi.
Meklēt