Kas ir neglītums: definīcija, subjektivitāte un diskriminācija
Neglītums parasti apzīmē vizuālu vai estētisku īpašību kopumu, kas cilvēkiem nešķiet patīkams vai pievilcīgs. Kaut ko vai kādu, kam piemīt šādas īpašības, sauc par neglītu. Šo vārdu visbiežāk lieto, runājot par cilvēka izskatu, taču tas var attiekties arī uz priekšmetiem un vidi. Pretstats neglītumam ir skaistums. Dažkārt cilvēku, kurš diskriminē vai negatīvi vērtē citus to izskata dēļ, apraksta ar izteicieniem, kas saistīti ar bailēm vai nepatiku pret neglītumu; tomēr svarīgi atzīt, ka šādas attieksmes ir sociāli un ētiski problemātiskas.
Neglītums var būt viedokļa jautājums. Divi cilvēki var skatīties uz vienu un to pašu priekšmetu, un viens var uzskatīt, ka tas ir skaists, bet otrs — ka tas ir neglīts. Par to liecina populārā frāze Beauty is in the eye of the beholder, kas uzsver estētikas subjektivitāti.
Lai gan neglīts parasti nozīmē "fiziska skaistuma trūkums", šo jēdzienu lieto arī, lai raksturotu citus mākslas vai kultūras aspektus, piemēram, nepatīkamus mūzikas, literatūras vai cilvēku uzvedības piemērus. Neglītums var būt gan tiešs (vizuāls), gan pārnestā nozīmē — morāls vai stilistisks.
Subjektivitāte un kultūras ietekme
Estētiskie kritēriji mainās atkarībā no kultūras, vēstures un personiskās pieredzes. Tas, kas vienā sabiedrībā tiek uzskatīts par neglītu, citā var tikt vērtēts par pievilcīgu vai simboliski vērtīgu. Modes, mākslas virzieni un sociālās normas lielā mērā ietekmē mūsu uztveri. Arī mediji, reklāma un slavenību kults veicina noteiktus skaistuma standartus, no kuriem atšķirīgas izskata iezīmes tiek viegli apzīmētas kā "nepareizas" vai "neglītas".
Psiholoģija un bioloģiskie aspekti
Cilvēku uztvere par skaistumu un neglītumu ietver gan kognitīvos, gan emocionālos mehānismus. Daži izskaidrojumi:
- Evolūcija: noteikti vizuālie signāli var tikt asociēti ar veselību vai reproduktīvo piemērotību, tādēļ tie var ietekmēt pievilcības vērtējumus.
- Disgusss un aizsardzība: nepazīstamas vai potenciāli bīstamas iezīmes var izraisīt nepatiku kā aizsargreakcija.
- Kognitīvās shēmas un stereotipi: cilvēki izmanto iepriekšējas pieredzes un sociālo informāciju, lai ātri novērtētu izskatu, kas var radīt aizspriedumus.
Diskriminācija pēc izskata (lookism) un sabiedriskās sekas
Neglītuma vērtējums reizēm pārvēršas diskriminācijā. Kad cilvēki tiek sliktāk vērtēti, izstumti vai neobjektīvi sodīti tikai to izskata dēļ, runājam par izskata diskrimināciju (angļu val. "lookism"). Šādas attieksmes var ietekmēt:
- darba iespējas un karjeras izaugsmi (piem., atlases diskriminācija pēc izskata);
- psihisko veselību — zemāka pašcieņa, depresija, trauksme;
- sociālo iekļaušanu — izolācija, mazāka piekļuve pakalpojumiem vai atbalstam.
Kā mazināt neglītuma iespaidu un diskrimināciju
Ir vairāki praktiski pasākumi, ko var īstenot gan individuāli, gan kolektīvi, lai samazinātu izskata bāzētu nosodījumu:
- Izglītība un empātija: mācīt par estētikas subjektivitāti un kultūras dažādību, veicināt empātiju pret citādību;
- Mediju atbildība: plašāka dažādības attēlojums gan reklāmās, gan izklaides saturā;
- Politikas un prakses darbavietās: objektīvas atlases procedūras, apmācības par neapzinātajiem aizspriedumiem;
- Likumi un tiesiska aizsardzība: lai gan tiešas aizsardzības pret "neglītuma" dēļ balstītu diskrimināciju nav visur, pastāv likumi pret diskrimināciju pēc dzimuma, rasas, invaliditātes u. c., kas var tikt izmantoti situācijās, kur izskata vērtējums iet roku rokā ar šīm pazīmēm.
Secinājums
Neglītums ir sarežģīts un daudzslāņains jēdziens, kas ietver gan personiskas izjūtas, gan sociālas normas un psiholoģiskas reakcijas. Tā subjektivitāte nozīmē, ka estētiskus vērtējumus nevajadzētu uztvert kā absolūtus vai izmantot kā pamatu diskriminācijai. Veidojot iekļaujošāku attieksmi un praksi, sabiedrība var mazināt negatīvās sekas, ko rada izskata bāzēti aizspriedumi.
Neglītums populārajā kultūrā
- Viens no pazīstamākajiem "neglītuma" piemēriem populārajā kultūrā ir Hansa Kristiana Andersena stāsts "Neglītais pīlēns". Šī stāsta morāle ir tāda, ka neglītums ir viedokļa jautājums.
- Filmas, kuru nosaukumā ir vārds "neglīts", ir "Coyote Ugly" (pēc Ņujorkas "Coyote Ugly Saloon" motīviem) un "The Good, the Bad and the Ugly".
- Neglīto leļļu un troļļu lelles ir unikālas sava neglītuma dēļ.
- "Zvaigžņu ceļa" epizodē "Vai patiesībā nav skaistuma?" bija citplanētiešu rase, ko sauca par medūziešiem, kuri bija tik neglīti, ka jebkurš cilvēks, kas ieraudzītu kādu no viņiem bez aizsardzības, būtu izdzīts līdz neprātam.
- Ugly Betty ir televīzijas seriāla nosaukums, kas iznāca 2006. gadā.
Saistītās lapas
- Estētika
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir neglītums?
A: Neglītums ir fizisku lietu īpašība, uz kurām nav patīkami skatīties.
J: Kas ir pretējs neglītumam?
A: Pretstats neglītumam ir skaistums.
J: Kā jūs saucat cilvēku, kurš diskriminē neglītus cilvēkus?
A: Cilvēku, kurš diskriminē neglītus cilvēkus, sauc par izskatu vai kakofobu.
J: Vai neglītums ir subjektīvs vai objektīvs jēdziens?
A: Par neglītumu var būt viedoklis, tāpēc tas ir subjektīvs jēdziens.
J: Vai neglītumu var izmantot, lai aprakstītu arī citas lietas, kas nav fiziskais izskats?
A: Jā, neglītuma īpašību var izmantot, lai aprakstītu arī citas lietas, piemēram, mūziku, literatūru vai cilvēka uzvedību.
J: Vai vārdu "neglīts" var lietot kā apvainojumu?
A: Jā, šo vārdu var lietot arī kā apvainojumu, pat ja persona neuzskata, ka cilvēks, par kuru tā runā, ir neglīts.
J: Kāda ir populārā frāze, kas raksturo to, ka skaistums ir subjektīvs?
A: Populāra frāze ir "Skaistums ir skatītāja acīs".
