Marshall McLuhan un 'Medijs ir vēstījums' — mediju teorijas skaidrojums
Maršals Makluhans un "Medijs ir vēstījums" — skaidrojums par mediju teoriju, kā mediji veido sabiedrību, kultūru un uztveri mūsdienu globalizētajā pasaulē.
Izpratne par plašsaziņas līdzekļiem: MaršalsMakluhansMarshallMcLuhan) 1964. gadā sarakstīja grāmatu "Mediji: cilvēka paplašinājumi". Tā bija novatorisks pētījums mediju teorijā. Makluhans, kurš strādāja kā literatūras profesors, bija dziļi ieinteresēts par to, kā plašsaziņas līdzekļi pārveido cilvēka uztveri, sociālās attiecības un kultūru kopumā.
Galvenās idejas
Grāmatā Makluhans ierosina, ka mediji paši par sevi būtiski ietekmē sabiedrību — ne tikai caur saturu, ko tie pārraida, bet caur pašu mediju īpašībām. Viņa pamatdomas var apkopot šādi:
- Mediji kā cilvēka paplašinājumi: tehnoloģijas paplašina cilvēka maņas un darbības (piem., rakstīšana kā atmiņas paplašinājums, transports kā fiziskās kustības paplašinājums).
- Forma pārspēj saturu: Makluhans uzsvēra, ka medija forma un tehniskās iezīmes bieži nosaka tā sociālo ietekmi vairāk nekā konkrētais saturs.
- Secīgais un holistiskais uztvere: viņš salīdzināja lasīšanu kā secīgu mediju ar filmu un televīziju, kas nodrošina plašāku, holistiskāku uztveri — «viss uzreiz» pieeju.
Piemērs — spuldzīte
Kā piemēru Makluhans minēja spuldzīti. Spuldzītei nav tāda satura kā laikrakstam vai televīzijas raidījumam, tomēr tā radikāli maina cilvēku uzvedību — ļauj darboties tumsā, maina darba ritmus un sabiedriskās telpas izmantošanu. Viņš raksturoja spuldzīti kā mediju bez satura, apgalvojot, ka “spuldzīte rada vidi ar savu klātbūtni”. Šis piemērs ilustrē domu, ka medija fiziskā klātbūtne un funkcija veido sociālu vidi.
Frāzes un ietekme
No šīs grāmatas radusies labi zināmā frāze "Medijs ir vēstījums". Tā deva jaunu skatījumu uz to, kā pētīt kultūras pārmaiņas — nevis tikai analizējot saturu, bet arī mediju struktūru un tehnoloģiskās īpašības. Grāmatas ietekme ātri izplatījās ārpus akadēmiskās vides: to lasīja rakstnieki, žurnālisti, sociālie teorētiķi un plaša publika. Tā kļuva par stūrakmeni mediju studiju kursiem un ietekmēja domas par kultūras globalizāciju un tehnoloģiju lomu tajā.
Piemēri un salīdzinājumi
Makluhans bieži izmantoja salīdzinājumus starp dažādiem medijiem — piemēram, drukātais vārds (grāmatas) pret kino un televīziju. Viņš uzsvēra, ka:
- grāmatas lasīšana ir secīgs process (lasīt var pa rindai, atgriezties pie fragmentiem),
- filmas un televīzija piedāvā vienotu, laika vienlaicīgu pieredzi, kas iesaista skatītāju citādi,
- telegrāfs, telefons un internets kārtīgi mainījuši komunikācijas raksturu, saīsinot attālumu un veicinot tūlītējību.
Kritika un plašāks konteksts
Lai gan Makluhana idejas bija ietekmīgas, tām ir arī kritiķi. Galvenās kritikas vietas:
- Tehnoloģiskais determinisms: kritiķi apgalvo, ka Makluhans dažkārt pārspīlē tehnoloģiju ietekmi, nenovērtējot sociālo, politisko un ekonomisko kontekstu, kā arī cilvēku rīcības brīvību.
- Satura loma: daži uzsver, ka saturs tomēr var būt nozīmīgs — piemēram, politiska vai vardarbīga informācija var radīt konkrētas sekas neatkarīgi no medija formas.
- Vairākkārtīga interpretācija: Makluhana aforistiskais stils un plašie vispārinājumi dažkārt rada neskaidrības un atver viņa darbus plašām interpretācijām.
Mantojums
Tomēr Makluhana domas ir nozīmīgas dažādos veidos: tās veicināja uzmanību pret mediju infrastruktūru, padziļināja izpratni par tehnoloģiju kultūras lomu un iedvesmoja turpmākus pētījumus par mediju ekoloģiju. Mūsdienās, analizējot internetu, sociālos tīklus un mobilās tehnoloģijas, daudzas viņa principiālās atziņas — piemēram, par to, kā tehnoloģija strukturē komunikāciju — joprojām kalpo kā noderīgs teorētisks instruments.
Secinājums
Makluhana frāze "Medijs ir vēstījums" atgādina, ka, pētījot mediju ietekmi, jāskata ne tikai tas, ko tie stāsta, bet arī kā tie darbojas un kādi dzīvesveida un uztveres pārvērtības rodas to klātbūtnes rezultātā. Viņa darbs aicina domāt plašāk par to, kā tehnoloģijas pārveido sabiedrību — jautājums, kas ir aktuāls arī digitālajā laikmetā.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Maršala Makluhana grāmatas nosaukums?
A: Maršala Makluhana grāmatas nosaukums ir "Izpratne par plašsaziņas līdzekļiem": The Extensions of Man.
Q: Kāda bija grāmatas galvenā uzmanība?
A: Grāmatas galvenais mērķis bija izpētīt, kā mediju pārmaiņas ir ietekmējušas sabiedrību, un ierosināt, ka mediji paši būtiski ietekmē to saturu.
J: Kādu piemēru Makluhans izmantoja, lai ilustrētu savu viedokli par plašsaziņas līdzekļiem?
A: Lai ilustrētu savu viedokli par plašsaziņas līdzekļiem, Makluhans izmantoja piemēru ar spuldzīti. Viņš to raksturoja kā mediju bez satura, bet ar sociālu ietekmi, jo tā ļauj cilvēkiem nakts laikā darīt lietas, kas tumsā būtu neiespējamas.
J: Kā Makluhans uzskatīja satura ietekmi uz sabiedrību?
A: Makluhans uzskatīja, ka saturam ir maza ietekme uz sabiedrību, piemēram, viņš uzskatīja, ka nav nozīmes, vai televīzija pārraida bērnu raidījumus vai vardarbīgas programmas - televīzijas ietekme uz sabiedrību būs identiska.
J: Ar ko, pēc Makluhana domām, lasīšana atšķiras no citiem mediju veidiem?
A: Pēc Makluhana domām, lasīšana atšķiras no citiem plašsaziņas līdzekļu veidiem, jo tas ir secīgs medijs; cilvēks to lasa secīgi, turpretī filmas informāciju pasniedz holistiskāk, un filmās un televīzijā ir "viss uzreiz".
J: Kāda frāze ir kļuvusi saistīta ar šo grāmatu?
A: Ar šo grāmatu ir saistīta frāze "Medijs ir vēstījums".
Meklēt