Vienības vektors ir jebkurš vektors, kura garums ir viena vienība.

Vienības vektori bieži tiek pierakstīti tāpat kā parastie vektori, bet ar atzīmi virs burta (piemēram, a ^ {\displaystyle \mathbf {\hat {a}} } {\displaystyle \mathbf {\hat {a}} }ir vienības vektors a.).

Lai pārveidotu vektoru par vienības vektoru, daliet to ar tā garumu: u ^ = u / ‖ u ‖ {\displaystyle {\widehat {u}}=u/\lVert u\rVert } {\displaystyle {\widehat {u}}=u/\lVert u\rVert }

Notācija

Visizplatītākā vienības vektora notācija ir burts ar "scepura" vai "āķa" zīmējumu virsū, piemēram, ̂a vai ̂u (bieži rakstīts kā â vai û), ko zīmē arī kā ei vai kā treknrakstu vienības vektoru ȧ. Kartēziskajā koordinātu sistēmā parasti izmanto simbolus i, j, k jeb e1, e2, e3 kā standarta vienības vektorus x-, y- un z-asi virzienā.

Normalizēšana — soli pa solim

Ja dots vektors u = (u1, u2, ..., un), tad tā garumu (normu) aprēķina kā

  • ‖u‖ = sqrt(u1² + u2² + ... + un²).
  • Tad vienības vektors īstenībā ir û = u / ‖u‖, t.i., dalot katru komponenti ar ‖u‖.

Piemērs: ja u = (3, 4) tad ‖u‖ = 5, un û = (3/5, 4/5).

Svarīgi: nullvektoru (u = 0) nevar normalizēt, jo tā garums ‖u‖ = 0, un dalīt ar nulli nav iespējams.

Īpašības

  • Vienības vektora norma vienmēr ir 1: ‖û‖ = 1.
  • Ja û ir vienības vektors, tad vektora v projekcija uz û vienkārši ir (v · û) û.
  • Divi vienības vektori var būt jebkāda leņķa attālumā; to skalārais reizinājums dod kosinusu starp tiem: û · v̂ = cos θ.
  • Vektoru secība, kas sastāv no savstarpēji perpendikulāriem vienības vektoriem, veido ortonormālu bāzi (piem., e1, e2, e3).

Pielietojumi

  • Virziena aprakstīšanai: vienības vektors norāda virzienu neatkarīgi no lieluma.
  • Projekcijām un komponentu atrašanai fizikā un inženierzinātnēs.
  • Ortonormālu bāzu veidošanā lineārajā algebrā un signālu apstrādē.
  • Datorgrafikā un robotikā virziena vektori un virziens/kustības normalizācija.
  • Parametrizētām līknēm — tangentālie vienības vektori (tangent unit vectors) un normālie vektori.

Skaitliskas un praktiskas piezīmes

  • Ja ‖u‖ ir ļoti mazs (skaitliski tuvs nullei), dalīšana var radīt liela kļūdu; lieto mērogošanu vai precīzāku aritmētiku.
  • Dažos algoritmos, piemēram, Gram–Schmidt ortogonalizācijā, vienība vektoru iegūšana un normalizācija ir pamatelements.
  • Dažkārt ērti izmantot standarta vienības vektorus (e1, e2, e3) kā bāzi aprēķinos.

Kopsavilkums

Vienības vektors ir būtisks jēdziens matemātikā, fizikā un inženierzinātnēs — tas sniedz vienkāršu un skaidru veidu, kā aprakstīt virzienu neatkarīgi no lieluma. Lai iegūtu vienības vektoru no dotā vektora, daliet to ar tā normu, ja vien vektora garums nav nulle.