Vudstoka 1999 (Woodstock '99) — skandalozais mūzikas festivāls
Vudstoka 1999 — skandalozs mūzikas festivāls: karstums, dārgas ēdināšanas cenas, trūkošas tualetes un vardarbība, kas pārvērta leģendu par traģēdiju un drošības mācību.
Vudstoka '99 bija otrais mūzikas festivāls (pēc Vudstokas '94), kas centās atdarināt oriģinālā Vudstokas festivāla sajūtu. Tas notika no 1999. gada 22. līdz 25. jūlijam Romā, Ņujorkas štatā, uz bijušās gaisa spēku bāzes (Griffiss Air Force Base) — aptuveni 200 jūdzes (320 km) attālumā no sākotnējā pasākuma. Organizatori solīja liela mēroga rok‑ un alternatīvās mūzikas svētkus; galvenais mērķis bija atzīmēt Vudstoka tradīciju, taču pasākuma gaitā uzplauka nopietnas organizatoriskas un drošības problēmas.
Apstākļi, apmeklētāji un organizācija
Festivālu apmeklēja simtiem tūkstošu cilvēku — dažādos novērtējumos aptuveni 200 000–400 000 cilvēku. Pasākuma norises vieta bija karsta un klaja platība bez apkārtējas koku ēnas, un vasaras temperatūra bieži sasniedza 100 °F (38 °C), kas vēl vairāk pasliktināja apstākļus. Organizatoru lēmumi, komerciāla atmosfēra un infrastruktūras trūkumi radīja spriedzi starp apmeklētājiem.
- Veselība un higiēna: tualetes un sanitārijas pakalpojumi bija nepietiekami attiecībā pret apmeklētāju skaitu — daudzas tualetes ātri vien tika sabojātas un kļuva neizmantojamas.
- Ūdens un pārtika: apmeklētājiem nebija atļauts ievest savu pārtiku un dzērienus, tāpēc bija jāizmanto festivāla pārdevēju pakalpojumi. Pārtikas un dzeramā cenas bija ļoti augstas — viena picas šķēle maksāja aptuveni 12 dolārus, bet 590 ml ūdens pudele — 4 dolārus.
- Drošība: drošības plānošanā un kapacitātes vadībā bija nepilnības — satiksme, ieeju‑izeju kontrole un mediķu aprīkojums izrādījās nepietiekami, kas sarežģīja ātru reaģēšanu uz problēmām.
Vardarbība, huligānisms un drošības incidenti
Atšķirībā no oriģinālās Vudstokas un Vudstokas '94, šajā pasākumā bija vairākas problēmas, kas kļuva slavenākas par pašu pasākumu. Festivālā izcēlās plašs huligānisma un vardarbības vilnis: no laužtu norobežojumu un piederumu izmantošanas līdz dedzināšanām un plaši izplatītai devastācijai. Pirmkārt, šajā vietā bija ļoti karsts, bieži vien sasniedzot 100 °F (38 °C), un teritorijā, kas bija veca gaisa spēku bāze, nebija koku, kas ļautu cilvēkiem atvēsināties. Otrkārt, cilvēkiem nebija atļauts ņemt līdzi savu pārtiku un dzērienus uz festivālu, un viņiem bija jāpērk no pārtikas pārdevējiem festivālā, kas bija ļoti dārgi - viena picas šķēle maksāja 12 dolārus, bet 590 ml ūdens pudelīte - 4 dolārus. Treškārt, bija ļoti maz tualešu visiem cilvēkiem, un īsā laikā tās tika sabojātas.
Festivālā bija arī lielas vardarbības problēmas, tostarp LimpBizkit dziesmas "Break Stuff" izpildījuma laikā publika no sienām plēsa saplāksni. Šī uzvedība pārauga plašākā huligānismā — tika lauztas norobežojumu konstrukcijas, izgāztas tirdzniecības stendi un uzliesmoja ugunskuri. Reiz kāda grupa izdalīja sveces svecīšu vigīlijai, bet publika tās izmantoja kā ugunskuru, metot tajā ūdens pudeles, lai degtu ilgāk. Festivāla noslēgumā vairāki postījumi un gaismekļu vai citu konstrukciju dedzināšana izraisīja ārkārtēju stāvokli uz vietas.
Turklāt tika ziņots par daudziem seksuāliem uzbrukumiem, laupīšanām un citiem smagiem incidentiem. Policijas un medicīniskās palīdzības dienesti saņēma lielu skaitu izsaukumu, kā arī notika daudzas aizturēšanas un administrators saskārās ar tiesvedību un kritiku pēc pasākuma.
Sekas un ietekme
Vudstoka '99 radīja plašu sabiedrisko rezonansi un kritiku pret festivālu komercializāciju, drošības trūkumu un organizatoru atbildību. Pasākuma reputācija ātri vien kļuva saistīta ar vardarbību, pārspīlētām cenām un sliktiem apstākļiem. Organizatoriem nācās saskarties ar civilprasībām, plašu kritiku medijos un sabiedrībā, kā arī ar ilgtermiņa ietekmi uz Vudstoka zīmolu.
Pasākuma notikumi vēlāk tika analizēti dokumentālajos filmās un žurnālistikas izmeklējumos; viens no zināmākajiem ir dokumentālā filma, kas iznāca vairākas desmitgades pēc notikuma un apskata gan organizatorisko, gan sociālo kontekstu, kas veicināja izgāšanos. Vudstoka '99 kļuva par brīdinājumu mūzikas festivālu rīkotājiem par nepieciešamību nodrošināt pietiekamu drošību, sanitāro infrastruktūru, ūdeni un saprātīgas cenas, kā arī par to, cik ātri publiska atmosfēra var eskalēt, ja apstākļi kļūst neiecietīgi.
Atziņas
- Vudstoka '99 atgādina, cik svarīga ir rūpīga pasākuma drošības un infrastruktūras plānošana liela mēroga publiskām sapulcēm.
- Incidenti izgaismoja jautājumus par komercializāciju un organizatorisko atbildību, kuri joprojām tiek apspriesti mūzikas festivālu industrijā.
- Šis gadījums veicināja izmaiņas pieejā, kā rīkot lielus pasākumus — ar lielāku uzsvaru uz drošību, veselības aprūpi un apmeklētāju tiesībām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Vudstoka '99?
A: Vudstoka '99 bija mūzikas festivāls, kas 1999. gada jūlijā notika Romā, Ņujorkā.
Q: Ar ko Vudstoka '99 atšķīrās no sākotnējās Vudstokas un Vudstokas '94?
A: Atšķirībā no iepriekšējiem Vudstokas pasākumiem Vudstokā '99 bija vairākas problēmas, tostarp liels karstums, ierobežota piekļuve ēdienam un dzērieniem, ierobežotas tualetes telpas un plaši izplatīta vardarbība.
J: Kur notika Vudstoka '99?
A: Vudstoka '99 notika Romā, Ņujorkas štatā, kas atradās 200 jūdžu (320 km) attālumā no sākotnējā Vudstokas pasākuma.
J: Kādas bija dažas no problēmām, kas radās Vudstokā '99?
A: Dažas no problēmām, kas radās Vudstokā '99, bija liels karstums, ierobežota piekļuve ēdienam un dzērieniem, ierobežotas tualetes telpas un plaši izplatīta vardarbība.
J: Cik Vudstokā '99 maksāja viena picas šķēle?
A: Viena picas šķēle Vudstokā '99 maksāja 12 dolārus.
Jautājums: Cik maksāja 590 ml ūdens pudele Vudstokā '99?
A: 590 ml ūdens pudele Vudstokā '99 maksāja 4 dolārus.
Jautājums: Kāda bija skatītāju reakcija uz svecēm, kas tika izdalītas Vudstokas '99. gada svecīšu vigīlijā?
A: Vudstokas '99 skatītāji neizmantoja sveces paredzētajam mērķim; tā vietā viņi tās izmantoja kā ugunskuru un meta uz to ūdens pudeles, lai tas ilgāk degtu.
Meklēt