52 Europa
52 Eiropa ir asteroīds. Tā diametrs ir 289 km, un to 1858. gada 4. februārī atrada H. Goldšmits. Tas nosaukts Eiropas vārdā, kas grieķu mitoloģijā ir viens no Dzeusa iekarotajiem planētas objektiem. Eiropa ir septītais lielākais asteroīds pēc tilpuma un sestais lielākais pēc masas (pēc Ceres, Vestas, Pallas, Higiēas un Interamnijas), un tajā ir nedaudz mazāk nekā 2 % no visas galvenās joslas masas.
Tas ir ļoti tumšs C tipa karbonāts un ir ceturtais lielākais no tiem. Tas riņķo tuvu Hygiea asteroīdu saimei, bet nav tās loceklis. Spektroskopiskajos pētījumos ir konstatētas olīvīnu un piroksēnu klātbūtnes pazīmes uz virsmas.
Gaismas līknes datus par Eiropu ir bijis ļoti grūti interpretēt, tāpēc ilgu laiku tās rotācijas periods bija strīdīgs (5,5 vai 11 stundas?), neskatoties uz daudziem novērojumiem[8]. Tagad ir noskaidrots, ka Eiropas rotācija ir progresīva, bet precīzs virziens, kurā atrodas tās polis, joprojām nav skaidrs. Visdetalizētākā analīze liecina, ka tas ir vērsts vai nu aptuveni ekliptisko koordinātu (β, λ) = (70°, 55°), vai (40°, 255°) virzienā ar 10° nenoteiktību[2]. Tas nozīmē, ka aksiālais slīpums ir attiecīgi aptuveni 14° vai 54°.
Ir atklāts, ka 1934. gadā atrastā zvaigzne CV Aquarii patiesībā bija kļūdaini identificēta ar zvaigzni 52 Europa[6].
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir 52 Eiropa?
A: 52 Europa ir asteroīds.
J: Cik liels tas ir?
A: Tā diametrs ir 289 km.
J: Kas to atklāja?
A: To 1858. gada 4. februārī atrada H. Goldšmits.
J: Uz ko norāda tā nosaukums?
A: Tās nosaukums ir atsauce uz Eiropu - vienu no Dzeusa iekarotajām vietām grieķu mitoloģijā.
J: Kurā vietā pēc lieluma tas ierindojas starp asteroīdiem?
A: Tas ir septītais lielākais asteroīds pēc tilpuma un sestais lielākais pēc masas (pēc Ceres, Vestas, Pallas, Higijas un Interamnijas).
J: Kāda veida asteroīds tas ir?
A: Tas ir ļoti tumšs C tipa oglekļveida asteroīds.
J: Kas ir noteikts par tā rotācijas periodu?
A:Ir noskaidrots, ka Eiropa ir progreidālā rotācijā, bet precīzs virziens, kurā atrodas tās polis, joprojām nav skaidrs.
