52 Eiropa — tumšais C tipa asteroīds (289 km), septītais lielākais

52 Eiropa — tumšs C tipa asteroīds (289 km), septītais lielākais galvenajā joslā; uzzini par tā struktūru, rotāciju, olīvīnu un piroksēnu sastāvu.

52 Eiropa ir asteroīds. Tā diametrs ir 289 km, un to 1858. gada 4. februārī atrada H. Goldšmits. Tas nosaukts Eiropas vārdā, kas grieķu mitoloģijā ir viens no Dzeusa iekarotajiem planētas objektiem. Eiropa ir septītais lielākais asteroīds pēc tilpuma un sestais lielākais pēc masas (pēc Ceres, Vestas, Pallas, Higiēas un Interamnijas), un tajā ir nedaudz mazāk nekā 2 % no visas galvenās joslas masas.

Eiropa atrodas ārējā galvenajā joslā un riņķo ap Sauli aptuveni 3,1 astronomiskās vienības (AU) attālumā — orbītas periods ir apmēram 5,5 gadus. Tās orbīta ir salīdzinoši nesteidzīga un nedaudz ekscentriska; orbīta elements un slīpums precīzāk nosaka novērojumi. Tā riņķo tuvu Hygiea asteroīdu saimei, bet nav tās loceklis.

Fizikālās īpašības un sastāvs

Tas ir ļoti tumšs C tipa karbonāts un ir ceturtais lielākais no tiem. Tālākie spektrālie pētījumi liecina par zemas albedas virsmu (typiskā C tipa vērtība ap 0,04–0,06), kā arī par elementiem un minerāliem, kas liecina par ogļskābiem savienojumiem un sasaistītu silikātu klātbūtni. Uz Eiropas virsmas spektrā konstatētas olīvīnu un piroksēnu klātbūtnes pazīmes, kas norāda uz daļēju akmeņainu (silikātu) saturu — tas padara to par nozīmīgu objektu izpētē, lai saprastu galvenās joslas primitīvos materiālus.

Rotācija un forma

Gaismas līknes datus par Eiropu ir bijis ļoti grūti interpretēt, tāpēc ilgu laiku tās rotācijas periods bija strīdīgs (5,5 vai 11 stundas?), neskatoties uz daudziem novērojumiem^[8]. Tagad ir noskaidrots, ka Eiropas rotācija ir progresīva, bet precīzs virziens, kurā atrodas tās polis, joprojām nav skaidrs. Visdetalizētākā analīze liecina, ka tas ir vērsts vai nu aptuveni ekliptisko koordinātu (β, λ) = (70°, 55°), vai (40°, 255°) virzienā ar 10° nenoteiktību^[2]. Tas nozīmē, ka aksiālais slīpums ir attiecīgi aptuveni 14° vai 54°.

Pašreizēji novērojumi un modelēšana norāda, ka rotācijas periods ir īsākais no agrāk apspriestajiem scenārijiem — aptuveni 5,5 stundas —, bet tiks precizēts, ievācot vairāk fotometrisko un radara datu. Gaismas līkņu nelielā amplitūda liecina, ka Europa nav ļoti izstiepta; iespējams, tā ir gandrīz sferiska vai tikai mēreni neregulāra.

Novērojumu vēsture un cita informācija

Eiropa tika atklāta 19. gadsimtā un kopš tā laika regulāri tiek novērota ar teleskopiem. Līdz šim nav veikti tieši kosmosa kuģu apmeklējumi, un nav atrasti ap to riņķojoši pavadoņi (satellīti). Mērījumu un modeļu precizitāte ietekmē tās masu un tilpuma salīdzinājumus ar citiem lieliem galvenās joslas iemītniekiem; attiecībā uz to, kura asteroīda rangu kāds iekļauj (piem., Davida, Interamnija u. c.), var mainīties, kad parādās jauni dati.

Ir atklāts, ka 1934. gadā atrastā zvaigzne CV Aquarii patiesībā bija kļūdaini identificēta ar zvaigzni 52 Europa^[6]. Šī kļūda tika labota pēc rūpīgākas pozīciju un spožuma pārbaudes, kas parādīja, ka iepriekšējā identifikācijā bija instrumentāla vai katalogu nesakritība.

Kopsavilkums: 52 Eiropa ir liels, tumšs C tipa asteroīds ārējā galvenajā joslā, nozīmīgs pētījumiem par ogļaini-silikātiskajiem materiāliem. Lai pilnībā saprastu tās struktūru, rotāciju un precīzu masu, nepieciešami tālāki novērojumi un, ideālā gadījumā, kosmiskais apbraucējs vai radara novērojumi.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir 52 Eiropa?

J: Cik liels tas ir?

J: Kas to atklāja?

J: Uz ko norāda tā nosaukums?

J: Kurā vietā pēc lieluma tas ierindojas starp asteroīdiem?

J: Kāda veida asteroīds tas ir?

J: Kas ir noteikts par tā rotācijas periodu?

Meklēt pēc burta