Alfrēds Dejs Heršijs — Nobela laureāts un Heršija–Čezas DNS atklājējs

Alfrēds Dejs Heršijs — Nobela laureāts, kurš ar Heršija–Čezas eksperimentu pierādīja DNS kā ģenētisko materiālu; viņa dzīve, atklājumi un zinātniskais mantojums.

Alfrēds Dejs Heršijs (Alfred Day Hershey, 1908. gada 4. decembris - 1997. gada 22. maijs) bija amerikāņu bakteriologs un ģenētiķis, Nobela prēmijas laureāts. Viņa darbs 20. gadsimta vidū būtiski ietekmēja molekulārās ģenētikas attīstību un nostiprināja DNS lomu kā šūnas un vīrusu ģenētiskajam materiālam.

Heršijs dzimis Owosso, Mičiganas štatā. 1930. gadā viņš ieguva bakalaura grādu ķīmijā Mičiganas Valsts universitātē, bet 1934. gadā - doktora grādu bakterioloģijā. Pēc doktora grāda viņš drīz sāka strādāt Vašingtonas Universitātes bakterioloģijas nodaļā Sentluisā, kur paplašināja zināšanas par baktēriju un vīrusu mijiedarbību.

Darbs ar bakteriofāgiem un phage grupas ieguldījums

1940. gados Heršijs kopā ar itāļu izcelsmes amerikāni Salvadoru Lūriju un vācieti Maksu Delbriku piedalījās tā dēvētajā "phage group" pētījumos par bakteriofāgiem — vīrusiem, kas inficē baktērijas. Šajos pētījumos atklājās, ka, ja divi dažādi bakteriofāga celmi inficē vienu un to pašu baktēriju, tie var apmainīties ar ģenētisko informāciju, t.i., notiek rekombinācija un mainās ģenētiskie raksturlielumi. Šie secinājumi palīdzēja saprast vīrusu ģenētisko uzbūvi un replikācijas mehānismus.

Heršija–Čezas eksperiments un DNS nozīme

1950. gadā Heršijs kopā ar sievu Harietu pārcēlās uz Cold Spring Harbor, Ņujorkā, lai pievienotos Karnegija Zinātnes institūta Ģenētikas nodaļai. Tur 1952. gadā kopā ar Martu Čezu viņš veica slaveno Heršija un Čezas maisījuma eksperimentu. Šis eksperiments, izmantojot bakteriofāga T2 marķēšanu ar radioaktīviem izotopiem, sniedza skaidrus pierādījumus, ka DNS, nevis olbaltumvielas, ir ģenētiskais materiāls. Pētījumā olbaltumvielas tika marķētas ar 35S, bet DNS — ar 32P; pēc inficēšanas un mehāniskas notraipīšanas (angļu val. "blender" protokols) radioaktīvā fosfors atradās baktēriju pelletā, bet sērs — supernatantā, kas nozīmēja, ka tieši DNS iekļuva šūnā un nodrošināja infekcijas turpināšanos.

Vadība, atzinība un mantojums

1962. gadā Heršijs kļuva par Karnegī institūta direktoru Cold Spring Harbor laboratorijā, kur turpināja veicināt molekulārās ģenētikas pētījumus un izglītību. 1969. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā, ko viņš dalīja ar Luriju un Delbriku par atklājumiem vīrusu replikācijas un to ģenētiskās struktūras jomā. Heršija pētījumi nostiprināja pamatzināšanas molekulārās bioloģijas laukā un iedrošināja tālākus pētījumus par gēnu struktūru un funkciju.

Galvenie ieguldījumi un viņa ietekme

• DNS kā ģenētiskais materiāls: Heršija un Čeza eksperiments bija viens no galvenajiem pierādījumiem DNS lomas apstiprināšanā.
• Vīrusu replikācijas izpratne: pētījumi ar bakteriofāgiem deva ieskatu, kā vīrusi reproducējas un kā darbojas ģenētiskā informācija mikroorganizmos.
• Metodoloģiskie ieguldījumi: Heršija darba pieeja — rūpīga eksperimentālā dizaina un radioaktīvo marķieru izmantošana — kļuva par paraugu molekulārajā bioloģijā.
• Izglītība un vadība: kā Karnegī institūta vadītājs viņš veicināja Cold Spring Harbor kā svarīgu pētniecības un izglītības centru.

Heršija darbi paliek nozīmīgi mūsdienu bioloģijas pamatprincipu izpratnei. Viņa pieeja stingram eksperimentam un spēja interpretēt rezultātus iedvesmoja nākamās pētniecības paaudzes un palīdzēja pārcelt ģenētiku no klasiskā līmeņa uz molekulāro līmeni.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda bija Alfrēda Dejas Heršija profesija?

Q: Kur viņš ieguva bakalaura grādu?

J: Kad viņš sāka eksperimentēt ar bakteriofāgiem?

J: Ko pierādīja slavenais Heršī-Šeisa maisītāja eksperiments?

J: Kad Alfrēds Dē Hersijs pārcēlās uz Cold Spring Harbor, Ņujorkā?

J: Ar ko Alfrēds Dē Hēršijs dalīja Nobela prēmiju?

Meklēt pēc burta