Anna van Egmonta (1533. gada martā Gravā - 1558. gada 24. martā Bredā) bija nozīmīgas un bagātas holandiešu dzimtas pārstāve. Viņa bija Oranžas prinča Vilhelma Klusā pirmā sieva un, pateicoties savam mantiskajam statusam, ievērojami paplašināja Vilhelma titulus un īpašumus.

Ģimenes izcelsme un mantinieka statuss

Anna bija vienīgais Maksimiliāna van Egmonda un Fransuāzas de Lannoī bērns. Tā kā viņa bija vienīgā mantliniece, viņai pārgāja plaši īpašumi un daudztitulu mantinieces pienākumi. Viņa nesa virkni nosaukumu un zemes:
- Lingenas un Līrdamas grāfiene;
- Ijeselšteinas, Borseles, Gravas, Kranendonkas, Jaarsveldas, Kortgenas, Sint Mārtenšdeikas un Odikas dāma.
Tāpat, būdama vienīgais bērns, viņai pienācās arī Burenas grāfienes un Egmondas lēdijas tituls. Šīs mantas un tituli vēlāk nonāca vilhelma īpašumā caur laulību.

Laulība ar Vilhelmu Kluso un politiskā nozīme

1551. gadā Anna Burenā apprecējās ar Vilhelmu Kluso. Šī laulība bija svarīgs alianses un mantisko interešu apvienojums: tā ļāva Vilhelmam pievienot sev jaunu titulu kopumu — kļūt par Egmondas lordu un Burenas grāfu — un saņemt ievērojamu bagātību, kas vēlāk ietekmēja viņa politiskos un militāros centienus Nīderlandē. Anna kā turīgas dzimtas pārstāve sniedza Vilhelmam arī sociālu atbalstu un saites ar citiem nozīmīgiem jebāru cienījamiem namiem.

Bērni

Anna un Vilhelmam bija trīs bērni:

  • Grāfiene Marija fon Nasavas (1553. gada 22. novembrī - pēc 1555. gada 23. jūlija) — nomira ļoti jauna.
  • Filips Vilhelms, Oranžas princis (1554. gada 19. decembris - 1618. gada 20. februāris) — kļuva par Oranžas princi un Burenas grāfu; vēlāk viņu ilgu laiku uzturēja Spānijā kā politisku ķīlu, un viņš apprecējās ar Eleonoru Burbonu-Kondē.
  • Nasavas grāfiene Marija (1556. gada 7. februāris - 1616. gada 10. oktobris) — precējusies ar Hohenlohe-Neuenšteinas grāfu Filipu; viņas laulība saistīja Nassau un Hohenlohe ģimenes.

Šie bērni nodrošināja turpinājumu Vilhelma mantiskajai līnijai un saglabāja saites starp Nīderlandes un citām Eiropas aristokrātiskajām ģimenēm.

Anna nomira 1558. gadā, kad viņai bija tikai 25 gadi. Precīzs nāves iemesls nav detalizēti dokumentēts; pie šāda vecuma sievietēm tajā laikā bieži nācaļs komplikāciju rezultātā pēc dzemdībām vai citām slimībām. Viņa tika apglabāta Bredā — vietā, kas vēlāk kļuva par svarīgu ģimenes kapiem un atmiņas vietu Oranžas nama locekļiem.

Mantojums un ietekme

Anna van Egmontas nozīmīgā mantiskā bagātība un tituli būtiski ietekmēja Oranžas nama varas un īpašumu konsolidāciju. Pateicoties viņai, Vilhelms Klusais ieguva jaunu sociālo un finansiālo pamatu, kas bija nozīmīgs viņa vēlākajā loma Nīderlandes neatkarības cīņās. Tituls Burenas grāfs/princis un saistītie īpašumi palika saistīti ar Oranžas namu arī turpmākajās paaudzēs, veidojot daļu no mantojuma, kas saista mūsdienu Nīderlandes karaļnamu ar agrāko aristokrātiju.