Arnolds H. Gijots (1807–1884) — šveiciešu-amerikāņu ģeologs un ģeogrāfs
Arnolds H. Gijots (1807–1884) — šveiciešu-amerikāņu ģeologs un ģeogrāfs: biogrāfija, nozīmīgie pētījumi un mantojums (Gajots), kas ietekmēja mūsdienu ģeoloģiju un ģeogrāfiju.
Arnolds Henrijs Gijots (/ˈɡiːoʊ/ GEE-oh) (1807. gada 28. septembris - 1884. gada 8. februāris) bija šveiciešu izcelsmes amerikāņu ģeologs un ģeogrāfs. Viņa vārdā tika nosaukts Gajots.
Biogrāfija
Arnolds H. Gijots dzimis 1807. gada 28. septembrī Šveicē. Saņēmis izglītību Eiropā, viņš sākotnēji iegāja dabaszinātņu aprindās, sadarbodamies ar tālaika vadošajiem pētniekiem un pētījumu skolām Alpos. 19. gadsimta pirmajā pusē Gijots emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur turpināja akadēmisko un pētniecisko darbu.
Darbs un ieguldījums
Gijots bija pazīstams ar plašu pētījumu loku fiziskajā ģeogrāfijā un ģeoloģijā. Viņa pētījumi iekļāva Alpu un citas kalnu sistēmas uzbūvi, ledāju izpēti un to ietekmi uz reljefu, kā arī klimatiskos un meteoroloģiskos novērojumus. Amerikā viņš aktīvi darbojās akadēmiskajā jomā — vadīja lekcijas, sagatavoja mācību materiālus un publicēja rakstus, kas veicināja fiziskās ģeogrāfijas un klimatoloģijas attīstību ASV.
Īpašu nozīmi Gijotam bija sistemātiskai meteoroloģisko datu vākšanai un to analīzei. Viņš palīdzēja izveidot novērojumu tīklus un apkopot ilgtermiņa datus, kas bija svarīgi gan zinātniskiem pētījumiem, gan praktiskiem pielietojumiem (piemēram, lauksaimniecībā un ceļu būvē).
Publicēšana un mācību darbi
Gijots rakstīja gan zinātniskus rakstus, gan mācību līmeņa darbus par fizisko ģeogrāfiju un meteoroloģiju. Viņu darbi bieži bija paredzēti, lai padarītu sarežģītas dabaszinātnes pieejamākas studentiem un plašākai lasītāju auditorijai, vienlaikus ieviešot stingrākas metodes datu vākšanā un interpretācijā.
Mantojums un nosaukumi
Gijota reputācija kā izcilam pētniekam un skolotājam nodrošināja, ka viņa vārds palika zinātnes un ģeogrāfijas vēsturē. Viņa vārdā nosaukti dažādi ģeogrāfiski objekti un atzītas vairākas toponīmas, tāpat viņa pētījumi ietekmēja turpmāko glacioloģijas, topogrāfijas un meteoroloģijas attīstību. Viņa darbi palīdzēja nostiprināt fiziskās ģeogrāfijas kā atsevišķas akadēmiskas disciplīnas statusu.
Dzīves noslēgums
Arnolds H. Gijots nomira 1884. gada 8. februārī. Pēc viņa aiziešanas saglabājās plašs zinātniskais mantojums — publicēti raksti, mācību materiāli un organizēti novērojumu tīkli, kas vēl ilgi kalpoja pēctecībai un turpmākajiem pētniecības darbiem.
Vērtējums
Gijots tiek atzīts par vienu no 19. gadsimta nozīmīgākajiem fizikālās ģeogrāfijas un glacioloģijas pārstāvjiem, kurš savienoja rūpīgu novērojumu darbu ar vēlamo mācību materiālu skaidrību. Viņa pieeja — sistemātiska datu vākšana, salīdzināšana un publicēšana — palīdzēja pārvērst sadalītas novērošanas prakses par regulāriem, zinātniski izmantojamajiem datiem.
Agrīnā dzīve
Gijo dzimis 1807. gada 28. septembrī Budevijē, netālu no Neišatelas, Šveicē. Viņš mācījās Neišatelas koledžā, Šo-de-Fonde. 1825. gadā viņš devās uz Vāciju un dzīvoja Karlsrūē, kur iepazinās ar Luiju Agasīzu. No Karlsrūes viņš pārcēlās uz Štutgarti, kur mācījās ģimnāzijā. 1827. gadā viņš atgriezās Neišatelē. Viņš apņēmās uzsākt kalpošanu un sāka mācīties Berlīnes Universitātē, lai apmeklētu lekcijas. Studiju laikā viņš apmeklēja arī filozofijas un dabaszinātņu lekcijas. Brīvo laiku viņš pavadīja, vācot gliemežvākus un augus, un no Humbolta saņēma ieejas biļeti Berlīnes Botāniskajā dārzā. 1835. gadā viņš Berlīnē ieguva doktora grādu.
Darbi
1838. gadā viņa draugs Agassizs ierosināja viņam apmeklēt Šveices ledājus. Viņš apmeklēja Šveices ledājus un sešu nedēļu ilgās izpētes rezultātus paziņoja Francijas Ģeoloģijas biedrībai. Viņš bija pirmais, kurš norādīja uz dažiem svarīgiem novērojumiem saistībā ar ledāju kustību un struktūru. Viņš arī atzīmēja, ka ledāju centrs plūst straujāk nekā sāni un ka ledāja virsotne plūst straujāk nekā apakša; aprakstīja ledāja ledāja slāņveida vai lentveida struktūru; un ledāju kustību skaidroja ar pakāpenisku molekulāro pārvietošanos, nevis ar ledus masas slīdēšanu, kā to uzskatīja de Sausūrs. Viņš arī turpināja vākt svarīgus datus par erratiskajiem laukakmeņiem.
1839. gadā viņš kļuva par Agasīza kolēģi, strādājot par vēstures un fiziskās ģeogrāfijas profesoru Neišatelas koledžā (pazīstama arī kā Neišatelas akadēmija). Kad 1848. gadā šīs iestādes darbība tika apturēta, Gijo devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur apmetās uz dzīvi Kembridžā, Masačūsetsas štatā. Viņš nolasīja lekcijas Lowell institūta kursam, kas vēlāk tika publicētas grāmatā "Zeme un cilvēks" (Boston 1849). Vairākus gadus Masačūsetsas Izglītības pārvalde viņu nodarbināja kā ģeogrāfijas un mācību metožu pasniedzēju parastajās skolās un skolotāju institūtos.
Ar šo darbu viņš nodarbojās līdz 1854. gadam, kad viņu iecēla par fiziskās ģeogrāfijas un ģeoloģijas profesoru Prinstonas universitātē. Šo amatu viņš ieņēma līdz pat savai nāvei. Vairākus gadus viņš bija arī fiziskās ģeogrāfijas pasniedzējs Trentonas (Ņūdžersijas štata Normālajā skolā) un no 1861. līdz 1866. gadam - Prinstonas Teoloģijas seminārā. Viņš pasniedza kursus arī Union Teoloģiskajā seminārā Ņujorkā un Kolumbijas koledžā. Prinstonā viņš nodibināja muzeju, kurā daudzi eksemplāri ir no viņa paša kolekcijām.
Viņa zinātniskais darbs Amerikas Savienotajās Valstīs ietvēra arī valsts meteoroloģisko novērojumu sistēmas plānu pilnveidošanu. Lielākā daļa no šiem novērojumiem tika veikti Smitsona institūtā. Viņa plašo meteoroloģisko novērojumu rezultātā tika izveidots Amerikas Savienoto Valstu Meteoroloģijas birojs, un viņa Meteoroloģiskās un fizikālās tabulas (1852. gadā, pārskatītais izdevums 1884. gadā) ilgu laiku bija standarta.
Gajots, saukts arī par tablemount, ir izolēts zemūdens vulkānisks kalns (seamount) ar plakanu virsotni vairāk nekā 200 metru (660 pēdu) zem jūras virsmas. Šo plakano virsotņu diametrs var būt lielāks par 10 km (6,2 jūdzes). Terminu "Gijots" ir radījis Harijs Hamonds Hess un nosaucis Arnolda Gijota vārdā.
Gijots noraidīja Darvina teoriju par cilvēka evolūciju un tajā pašā laikā pieņēma Hjū Millera uzskatus par 1. Mozus grāmatu, uzskatot, ka tajā aprakstītās dienas varētu būt ilgāku laiku. Zinātnieks Džeimss Dvaits Dana Gijo raksturoja kā "dedzīgi reliģiozu cilvēku, kurš dzīvoja tā, it kā vienmēr būtu vienībā ar savu Debesu Vecāku; kristieti, kurš cieši sekoja sava Skolotāja pēdās".
Lāču kalns, guyot
Saistītās lapas
- Gijots - plakana virsotnes jūras kalns
Meklēt