Arnold Henry Guyot

Agrīnā dzīve

Gijo dzimis 1807. gada 28. septembrī Budevijē, netālu no Neišatelas, Šveicē. Viņš mācījās Neišatelas koledžā, Šo-de-Fonde. 1825. gadā viņš devās uz Vāciju un dzīvoja Karlsrūē, kur iepazinās ar Luiju Agasīzu. No Karlsrūes viņš pārcēlās uz Štutgarti, kur mācījās ģimnāzijā. 1827. gadā viņš atgriezās Neišatelē. Viņš apņēmās uzsākt kalpošanu un sāka mācīties Berlīnes Universitātē, lai apmeklētu lekcijas. Studiju laikā viņš apmeklēja arī filozofijas un dabaszinātņu lekcijas. Brīvo laiku viņš pavadīja, vācot gliemežvākus un augus, un no Humbolta saņēma ieejas biļeti Berlīnes Botāniskajā dārzā. 1835. gadā viņš Berlīnē ieguva doktora grādu.

Darbi

1838. gadā viņa draugs Agassizs ierosināja viņam apmeklēt Šveices ledājus. Viņš apmeklēja Šveices ledājus un sešu nedēļu ilgās izpētes rezultātus paziņoja Francijas Ģeoloģijas biedrībai. Viņš bija pirmais, kurš norādīja uz dažiem svarīgiem novērojumiem saistībā ar ledāju kustību un struktūru. Viņš arī atzīmēja, ka ledāju centrs plūst straujāk nekā sāni un ka ledāja virsotne plūst straujāk nekā apakša; aprakstīja ledāja ledāja slāņveida vai lentveida struktūru; un ledāju kustību skaidroja ar pakāpenisku molekulāro pārvietošanos, nevis ar ledus masas slīdēšanu, kā to uzskatīja de Sausūrs. Viņš arī turpināja vākt svarīgus datus par erratiskajiem laukakmeņiem.

1839. gadā viņš kļuva par Agasīza kolēģi, strādājot par vēstures un fiziskās ģeogrāfijas profesoru Neišatelas koledžā (pazīstama arī kā Neišatelas akadēmija). Kad 1848. gadā šīs iestādes darbība tika apturēta, Gijo devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur apmetās uz dzīvi Kembridžā, Masačūsetsas štatā. Viņš nolasīja lekcijas Lowell institūta kursam, kas vēlāk tika publicētas grāmatā "Zeme un cilvēks" (Boston 1849). Vairākus gadus Masačūsetsas Izglītības pārvalde viņu nodarbināja kā ģeogrāfijas un mācību metožu pasniedzēju parastajās skolās un skolotāju institūtos.

Ar šo darbu viņš nodarbojās līdz 1854. gadam, kad viņu iecēla par fiziskās ģeogrāfijas un ģeoloģijas profesoru Prinstonas universitātē. Šo amatu viņš ieņēma līdz pat savai nāvei. Vairākus gadus viņš bija arī fiziskās ģeogrāfijas pasniedzējs Trentonas (Ņūdžersijas štata Normālajā skolā) un no 1861. līdz 1866. gadam - Prinstonas Teoloģijas seminārā. Viņš pasniedza kursus arī Union Teoloģiskajā seminārā Ņujorkā un Kolumbijas koledžā. Prinstonā viņš nodibināja muzeju, kurā daudzi eksemplāri ir no viņa paša kolekcijām.

Viņa zinātniskais darbs Amerikas Savienotajās Valstīs ietvēra arī valsts meteoroloģisko novērojumu sistēmas plānu pilnveidošanu. Lielākā daļa no šiem novērojumiem tika veikti Smitsona institūtā. Viņa plašo meteoroloģisko novērojumu rezultātā tika izveidots Amerikas Savienoto Valstu Meteoroloģijas birojs, un viņa Meteoroloģiskās un fizikālās tabulas (1852. gadā, pārskatītais izdevums 1884. gadā) ilgu laiku bija standarta.

Gajots, saukts arī par tablemount, ir izolēts zemūdens vulkānisks kalns (seamount) ar plakanu virsotni vairāk nekā 200 metru (660 pēdu) zem jūras virsmas. Šo plakano virsotņu diametrs var būt lielāks par 10 km (6,2 jūdzes). Terminu "Gijots" ir radījis Harijs Hamonds Hess un nosaucis Arnolda Gijota vārdā.

Gijots noraidīja Darvina teoriju par cilvēka evolūciju un tajā pašā laikā pieņēma Hjū Millera uzskatus par 1. Mozus grāmatu, uzskatot, ka tajā aprakstītās dienas varētu būt ilgāku laiku. Zinātnieks Džeimss Dvaits Dana Gijo raksturoja kā "dedzīgi reliģiozu cilvēku, kurš dzīvoja tā, it kā vienmēr būtu vienībā ar savu Debesu Vecāku; kristieti, kurš cieši sekoja sava Skolotāja pēdās".

Saistītās lapas

• Gijots - plakana virsotnes jūras kalns