Ben Feringa — holandiešu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (2016)
Ben Feringa — holandiešu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (2016): atklājumi supramolekulārajā ķīmijā, nanotehnoloģijā un fotokīmijā; biogrāfija, pētījumi un ietekme.
Bernards Lukass Feringa (dzimis 1951. gada 18. maijā Barger‑Kompascuumā) ir holandiešu ķīmiķis, kurš specializējies organiskajā ķīmijā, materiālzinātnē, nanotehnoloģijā un fotoķīmijā. Viņš ir pazīstams īpaši ar darbu molekulāro motoru, molekulāro mašīnu un kustību kontrolēšanas jomā molekulārā mērogā.
Feringa studēja un vēlāk vadīja pētījumus Groningenas Universitātē, kur viņš ieņēma profesora amatu organiskajā ķīmijā un bija Stratingh institūta (Stratingh Institute for Chemistry) vadītājs. Viņa grupa attīstīja jaunas sintētiskās metodes, izstrādāja funkcionālas molekulas un pētīja to uzvedību dažādos materiālos un vidēs.
Pētniecības galvenās jomas
Feringa darbības centrā ir molekulāras konstrukcijas, kuras spēj veikt kontrolētas, virzītas kustības. Viņa nozīmīgākie ieguldījumi ietver:
- molekulāro motoru un rotoru projektēšana — īpaši tādiem pārpildītiem alkeniem (overcrowded alkenes), kas spēj veikt vienvirziena rotāciju, reaģējot uz gaismu un temperatūras maiņu;
- molekulāro slēdzeņu (switches) un motoru integrēšana materiālos, lai radītu aktīvus, ārējām signālmēm reaģējošus materiālus;
- pētījumi par to, kā molekulāra mēroga kustība var radīt makroskopiskas sekas — piemēram, kontrolētu kustību šķidrā kristālā, plūsmu vai virsmās.
Svarīgākie sasniegumi
1990. gados un 2000. gadu sākumā Feringa publicēja vairākus darbības pierādījumus par to, kā ķīmiskā struktūra un optiskā aktivācija var nodrošināt vienvirziena rotāciju molekulāros motoros. Šie rezultāti parādīja iespēju radīt funkcionējošas molekulāras mašīnas, kas var pārvietot materiālus un pārveidot enerģiju molekulārā līmenī.
Par sava ieguldījuma rezultātu supramolekulārās ķīmijas un molekulāro mašīnu attīstībā 2016. gadā Feringa kopā ar Žanu Pjēru Sovāžu (Jean‑Pierre Sauvage) un Freizeru Stodartu (Fraser Stoddart) saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela komiteja īpaši izcēla darbu, kas atklāja, kā ķīmiskās saites un molekulāri mehānismi var tikt izmantoti, lai radītu vadāmas, funkcionālas molekulāras sistēmas.
Pielietojumi un ietekme
Feringa izstrādātie molekulārie motori un slēdži ir pamatā tādiem iespējamajiem pielietojumiem kā:
- aktīvi, reaģējoši materiāli (piem., virsmas, kas maina īpašības pēc gaismas iedarbības);
- molekulāra mēroga transporta un manipulācijas risinājumi nanotehnoloģijā;
- pamatprincipi, kas var tikt izmantoti nākotnes mikromehāniskajās ierīcēs un sensoros.
Apbalvojumi un atzinība
Papildus Nobela prēmijai Feringa saņēmis virkni nacionālu un starptautisku atzinību par savu darbu. Viņa pētījumi ir plaši publicēti un bieži citēti, un viņš ir bijis ietekmīgs mentors jauniem pētniekiem organiskās ķīmijas un nanotehnoloģiju laukā.
Personiskā informācija
Feringa dzimis un audzis Nīderlandē. Viņa karjera ir saistīta galvenokārt ar Groningenas Universitāti, kur viņš izglītojis vairākas paaudzes ķīmiķu un veicinājis starpdisciplināru sadarbību starp organisko ķīmiju, materiālzinātni un fiziku. Informācija par viņa privāto dzīvi tiek uzturēta samērā diskrēta, tomēr publiskajos avotos viņš ir pazīstams kā dedzīgs zinātnieks un skolotājs.
Feringa darbs ir būtiski paplašinājis izpratni par to, kā ķīmiskas reakcijas un molekulārā arhitektūra var tikt izmantotas, lai radītu kustību un funkcionalitāti molekulārā mērogā — solis, kas tuvo mūs iespējamām “molekulārajām mašīnām” un aktīvajiem materiāliem nākotnē.
Meklēt