Kristīne no Francijas (Christine Marie; dzimusi 1606. gada 10. februārī, mirusi 1663. gada 27. decembrī) bija Francijas karaļa Henrija IV un Marijas de Mediči otrā meita. Būdama Ludviķa XIII māsa, 1619. gadā, tikai četrpadsmit gadu vecumā, viņa apprecējās ar nākamo Savojas hercogu Viktoru Amadeju I. Laikabiedri viņu raksturoja kā dzīvespriecīgu un viegli mainīgu dabu; izglītību un manieres viņa ieguva Francijas galmā, un pēc pārcelšanās uz Savoju ieviesa tur franču kultūras elementus, modi un galma etiķeti.

Laulība, bērni un Savojas dzīve

Kristīne un Viktors Amadejs I kopā izaudzināja vairākus bērnus, no kuriem nozīmīgākie ir:

  • Franciska Hiacinta (Francis Hyacinth, 1632–1638) — īslaicīgi Savojas hercogs pēc tēva nāves;
  • Kārlis Emanuels II (Charles Emmanuel II, 1634–1675) — kļuva par hercogu kā mazgadīgs, par kuru regenti bija viņa māte.
Kristīnes laulība nodrošināja Savojai tuvas ģimeniskas un politiskas saites ar Franciju, kas vēlāk noteica ievērojamu daļu viņas rīcības kā regentes.

Regentūra un politiskie konflikti (1637–1648)

Pēc Viktora Amadeja I nāves 1637. gadā Kristīne tika iecelta par regenti sava dēla Franciska Hiacinta vārdā. Kad Franciska Hiacinta drīz pēc tam nomira 1638. gadā, Kristīne saglabāja regentes pilnvaras nākamajam dēlam, Kārlim Emanuēlam II, kurš toreiz bija bērns. Oficiāli viņas regentūra ilga līdz 1648. gadam, kad Kārlim Emanuelam II tika pasludināta pilnīga valdīšanas kompetence, tomēr Kristīne turpināja ievērojami ietekmēt valsts politiku arī pēc šī datuma.

Kristīnes valdīšanas laikā Savojā izcēlās iekšpolitisks konflikts starp regentes profranču kursu un tā laika Savojas princēm, kuri mēgina cīnīties par varu un bieži meklēja atbalstu Spānijā. Kristīne paļāvās uz Francijas atbalstu — gan diplomātisku, gan militāru —, lai nostiprinātu savu pozīciju. Šīs cīņas un ārpolitiskās saites veicināja Savojas lomu lielvaru spēlēs Itālijas un Francijas interesēs.

Kultūras darbība un mantojums

Kristīne ievērojami veicināja franču kultūras ietekmi Savojā: viņa popularizēja franču stilu apģērbā, galma ceremonijās un dzīves manierēs, patronēja mākslai un arhitektūrai. Viņas galma apkārtne bija sastopama ar franču valodu un modi, un daudzas no ieviestajām pārmaiņām saglabājās arī pēc regentūras beigām. Viņas valsts pārvaldības prakse — centralizētāka administrācija ar franču ietekmi — palīdzēja nostiprināt Savojas institūcijas, lai gan tas reizēm radīja pretošanos no vietējās aristokrātijas puses.

Vērtējums un noslēgums

Kristīne no Francijas tiek atzīta par nozīmīgu, ja arī pretrunīgu figūru Savojas vēsturē. Viņas regentūra bija laiks, kad maza Itālijas hercogiste nonāca lielo dinastisko un ģeopolitisko interešu krustugunīs. Lai gan viņai reizēm lika sliktu reputāciju — par vieglprātību vai francofiliju —, viņas politiskā darbība, kultūras patronāža un spējas saglabāt varu sarežģītā situācijā padarīja viņu par atzītu valsts vadoni savas paaudzes ietvaros. Kristīne mira 1663. gada 27. decembrī, un viņas ietekme uz Savojas politiku un kultūru bija jūtama vēl ilgi pēc viņas nāves.