Elihu Rūts — ASV jurists, valsts sekretārs un Nobela Miera prēmijas laureāts
Elihu Rūts (Elihu Root, dzimis 1845. gada 15. februārī Clintonā, Ņujorkas štatā — miris 1937. gada 7. februārī) bija izcils amerikāņu jurists un politiķis, kurš plaši iesaistījās gan valsts iekšējās pārvaldības reformēšanā, gan starptautiskās tiesības un arbitrāžas veicināšanā. Roots ieņēma nozīmīgas amatu vietas ASV valdībā un aktīvi darbojās, lai padarītu valsts administrāciju un diplomātiju profesionālāku un juridiski orientētāku.
Galvenie amati un laika periods
- ASV kara ministrs — amatā prezidenta Viljama Makkinlija un vēlāk Teodora Rūzvelta administrācijā (apmēram 1899–1904), kad viņš īstenoja plašas administratīvas reformas.
- ASV valsts sekretārs — prezidenta Teodora Rūzvelta laikā (1905–1909), uzturot aktīvu lomu ārlietu vadībā un starptautisko attiecību veidošanā.
- ASV senators — no Ņujorkas (1909–1915), piedaloties likumdošanā un ārpolitikas debates veidošanā.
Izglītība un agrākā karjera
Roots ieguva juridisko izglītību un izveidoja cienījamu praksi kā jurists, kļūstot par vienu no vadošajiem prāvas speciālistiem savā paaudzē. Viņa juridiskās zināšanas un administratīvā spēja piesaistīja uzmanību uz valsts līmeņa amatiem.
Svarīgākie sasniegumi
- Kara departamenta un armijas reformas: kā kara ministrs Roots īstenoja nozīmīgas reformas Kara departamentā, tostarp nostiprināja virsnieku profesionālo sagatavošanu, veicināja Ģenerālštāba organizācijas nostiprināšanu un atbalstīja Armijas karaskolas (Army War College) izveidi un darbību. Šīs reformas mērķis bija modernizēt ASV bruņotos spēkus pēc Spānijas–ASV kara un sagatavot tos profesionālākai darbībai.
- Diplomātijas un starptautiskās tiesības: kā valsts sekretārs viņš strādāja pie diplomātiskās dienesta profesionalizācijas un aktīvi veicināja starptautiskās arbitrāžas un tiesisku strīdu risināšanas mehānismus. Roots deva nozīmīgu ieguldījumu diskusijās par starptautiskajām institūcijām, kas ļautu valstīm risināt strīdus bez vardarbības.
- Nobela Miera prēmija (1912): 1912. gadā Elihu Rūts saņēma Nobela Miera prēmiju par darbu Starptautiskās tiesas - mehānismu veicināšanā un arbitrāžas institūciju attīstīšanā, kas deva ieguldījumu valstu starptautisku strīdu mierīgā atrisināšanā.
Mantojums
Roots tiek atzīts par vienu no nozīmīgākajiem ASV juristiem un valsts amatpersonām 20. gadsimta sākumā. Viņa reformu ietekme uz Kara departamenta organizāciju un viņa centieni starptautiskās arbitrāžas jomā ir paliekoši — gan ASV militārajā pārvaldībā, gan starptautiskajā tiesību sistēmā. Pēc aktīvās politiskās karjeras viņš turpināja sniegt ieguldījumu juridiskajā domā un starptautiskās sadarbības veicināšanā.
Elihu Rūta dzīve un darbs ir plaši pētīts temats vēstures un tiesību zinātnēs; viņu atceras kā pragmatisku reformētāju un stipru starptautiskās tiesiskuma aizstāvi.
Agrīnā dzīve
Rūts dzimis 1845. gadā Klintonā, Ņujorkas štatā. Viņa tēvs Oren Root bija matemātikas profesors Hamiltona koledžā. Elihu mācījās Hamiltona koledžā un to absolvēja 1864. gadā. Pirms došanās studēt jurisprudenci Ņujorkas Universitātē Ņujorkā, viņš dažus gadus pasniedza fiziskās audzināšanas stundas Romā, Ņujorkā.
Karjera
Pēc juridiskās augstskolas Roots sāka strādāt par juristu. Starp viņa klientiem bija arī nākamais prezidents Česteris A. Artūrs. Kad pēc Džeimsa A. Gārfīlda slepkavības Artūrs kļuva par ASV prezidentu, viņš pieņēma Rūtu darbā par Ņujorkas štata prokuroru.
Prezidenta Viljama Makkinlija un prezidenta Teodora Rūzvelta laikā, no 1899. līdz 1904. gadam, bija ASV kara ministrs. Būdams sekretārs, Rots paplašināja ASV militāro akadēmiju Vestpointā. Pēc amata atstāšanas viņš atkal strādāja par juristu.
Pēc ASV valsts sekretāra Džona Heja nāves 1905. gadā prezidents Rūzvelts lūdza Rootam atgriezties amatā.