Francijas dēls, Orleānas hercogs Gastons Franču dēls (Gaston Jean Baptiste; 1608. gada 25. aprīlis - 1660. gada 2. februāris) bija Francijas karaļa Henrija IV un viņa sievas Marijas de Mediči trešais dēls. Būdams karaļa dēls, viņš piedzima kā Fils de France. Jaunībā viņam tika piešķirts Anžu hercoga tituls. Vēlāk viņam bija Orleānas hercoga tituls. Būdams vecākais pārdzīvojušais karaļa Luija XIII brālis, viņš bija pazīstams pie galma kā Monsieur. Viņš bija arī viens no pirmajiem prinčiem, kas lietoja karaliskās augstības stilu. Viņu bieži dēvē arī par Gastonu d'Orleānu. Viņa mazdēls pēdējais Mediči Toskānas lielhercogs tika nosaukts par godu viņam.
Biogrāfija
Gaston Jean Baptiste piedzima 1608. gada 25. aprīlī karaļa Henrija IV un Marijas de Mediči ģimenē. Kā karaliskās ģimenes loceklis viņš saņēma izglītību, kas paredzēta prinčiem — politiskā un militārā apmācība, kā arī klasiskās literatūras un diplomātijas zināšanas. Sākotnēji viņam tika dots Anžu hercoga tituls, pēc tam — Orleānas hercoga tituls, kas padarīja viņu par vienu no ietekmīgākajiem karaļa brāļiem un tuvāko potenciālo pretendentu tronim, ja radītuies nepieciešamība.
Politiskā darbība un sazvērestības
Visu mūžu Gastons bija iesaistīts galma intrigās un pretinieku grupās pret galvenajiem karaļa ministriem, jo īpaši pret Kardinālu Rišeljē (Richelieu) un vēlāk pret Kardinālu Mazarīnam (Mazarin). Viņš vairākkārt uzsāka sazvērestības, pievienojās opozīcijai un reizēm pievērsās ārvalstu spēkiem, cerot palielināt savu ietekmi vai pat panākt politiskas izmaiņas. Dažas no šīm aktivitātēm bija neveiksmīgas un beidzās ar pagaidu izraidīšanu, pazeminājumu vai piespiešanu piekrist mieram.
Viņa rīcību raksturoja biežas pārbīdīšanās starp pakļaušanos un sacelšanos — tas padarīja viņu par nozīmīgu, bet arī nepastāvīgu spēlmani Francijas 17. gadsimta politikā. Frondes laikā (1648–1653) viņš sākotnēji mēģināja izmantot situāciju savā labā, tomēr ilgtermiņā viņa pozīcija palika pretrunīga, un pēc Mazariņa nostiprināšanās viņš saņēma daļēju amnestiju un dzīvoja atturīgāk.
Ģimene un mantinieki
Gaston aizvadīja personīgo dzīvi, kas bija cieši saistīta ar politisko situāciju — laulības un aizraušanās bieži kalpoja kā alianses vai kompromisa līdzekļi. Viens no viņa nozīmīgākajiem pēcnācējiem bija viņa meita Anne Marie Louise d'Orléans, plaši pazīstama kā “La Grande Mademoiselle”, kura bija ievērojama dāma Francijas sabiedrībā, liela īpašuma mantiniece un memuāru autore. Anne Marie Louise spēlēja nozīmīgu lomu 17. gadsimta notikumos un saglabāja atmiņu par Orleānas ģimenes varu un ambīcijām.
Mantojums
Gastons d'Orleāns tiek atcerēts kā tematisks piemērs karaļa brāļa — cilvēka ar lielām privilēģijām, bet arī ar ierobežotām iespējām pašam kļūt par valdnieku. Viņa dzīve atspoguļo 17. gadsimta Francijas politikas sarežģītību: dinastiskās ambīcijas, ministru dominanci un aristokrātijas pretreakcijas. Lai gan daudzas no viņa sazvērestībām neizdevās, Gastona darbības ietekmēja politiskās attiecības un varas līdzsvaru savā laikmetā.
Nobeigums
Gaston mira 1660. gada 2. februārī. Viņa personība un darbi palika daļēji pretrunīgi — viņš bija gan patstāvīgs pretinieks centrālajai varai, gan reizēm tās atbalstītājs. Viņa pēcteči, īpaši meita Anne Marie Louise, nodrošināja, ka Orleānas līnijas atstātā ietekme un kultūras mantojums saglabājas Francijas vēsturē.