Genādijs Ivanovičs Janajevs — PSRS viceprezidents un 1991. gada apvērsuma vadītājs

Genādijs Janajevs — PSRS viceprezidents un 1991. gada apvērsuma vadītājs: dzīve, politiskā karjera, loma "astoņu cilvēku" grupā, apvērsuma gaita, arests un vēlākā apžēlošana.

Genādijs Ivanovičs Janajevs bija padomju politiķis, kurš plašāk pazīstams kā vienīgais Padomju Savienības viceprezidents un kā 1991. gada augustā notikušā apvērsuma (GKČP) viens no vadītājiem. Viņa darbība un loma pēdējos PSRS pastāvēšanas gados ievērojami ietekmēja notikumus, kas noveda pie Savienības sabrukuma.

Agrīnā dzīve un karjera

Janajevs dzimis 1937. gadā. Savas politiskās karjeras laikā viņš ieņēma vairākus amatus valsts un partijas institūcijās, strādājot dažādos līmeņos gan centrālajā aparātā, gan reģionālajās struktūrās. Viņš strādāja Hruščova, Brežņeva, Andropova un Čerņenko valdīšanas laikā, pakāpeniski nostiprinot savu pozīciju padomju nomenklatūrā. Ar Mihaila Gorbačova palīdzību Janajevs tika ievēlēts par pirmo un vienīgo Padomju Savienības viceprezidentu, kas bija jauna amatu institūcija PSRS politiskajā sistēmā, radīta Gorbačova reformu periodā.

1991. gada apvērsums un Janajeva loma

1991. gada 18.–21. augustā grupa konservatīvu augstu amatpersonu izveidoja Valsts ārkārtas situāciju komiteju (krievu val.: ГКЧП), mēģinot apturēt Gorbačova reformu kursu un saglabāt centrālo kontroli pār republiku jautājumiem. Janajevs bija kā viens no šīs grupas oficiālajiem pārstāvjiem un vairākas stundas tika prezentēts valsts televīzijā kā laikposma "rīcībspējīgais" vadītājs — viņš tika paziņots par Padomju Savienības lauzto prezidenta pilnvaru īslaicīgu pārņēmumu, kamēr, pēc komitejas apgalvojuma, Gorbačovs bija ārpus darba spējām.

Šo grupu neformāli dēvēja arī par "astoņu cilvēku bandu". Apvērsums izraisīja plašu pretestību gan sabiedrībā, gan atsevišķos militārajos korpusos; īpaši simboliska kļuva neaizliedzamā protesta akcija ap Baltās mājas (Augstāko Padomju ēku) Maskavā, kurā aktīvu lomu spēlēja toreizējais RSFSR vadītājs Boriss Jeļcins un viņam lojālie spēki. Pēc trim dienām apvērsuma iniciatori zaudēja kontroli, komitejas locekļi zaudēja atbalstu no lielākās daļas militāro struktūru un politiskā sabiedrība, un apvērsums beidzās.

Arestēšana, tiesāšana un apžēlošana

Pēc apvērsuma Janajevs tika arestēts un tiesāts par sadarbību apvērsuma organizēšanā. 1990. un 1991. gada notikumi radīja plašas juridiskas un politiskas sekas — daudziem apvērsuma dalībniekiem tika uzrādītas apsūdzības. Vēlāk, 1994. gadā, Valsts dome pieņēma lēmumu apžēlot vairākus apvērsuma vainīgos, tostarp Janajevu, kam sekoja viņa atbrīvošana un piespiešana atteikties no turpmākas aktīvas politiskas darbības.

Pēdējie gadi un mantojums

Pēc apžēlošanas Janajevs dzīvoja samērā klusu, publiski retāk iesaistoties politiskās debātēs. Viņa tēls un loma vēsturē ir pretrunīgs: vieni uzskata viņu par konservatīvu spēku pārstāvi, kurš centās saglabāt valsts vienotību un ierasto kārtību, citi — par viena no pēdējām mēģinājuma grupām, kas centās apturēt vēlmi pēc plašām reformām un atvērtības. 2010. gadā Janajevs miris pēc ilgstošas slimības.

Ietekme uz PSRS sabrukumu

1991. gada augustā notikušais apvērsums un tā neveiksme paātrināja PSRS izjukšanu — politiķu un sabiedrības reakcija uz apvērsuma mēģinājumu palielināja reģionālo un republiku līderu tieksmi uz neatkarību un samazināja centrālās varas autoritāti. Janajeva vārds palicis saistīts ar šīm pēdējām, straujajām politiskajām izmaiņām 20. gadsimta beigās.

Piezīme: šajā rakstā saglabātas sākotnējās saites un nosaukumi, kas nodrošina piekļuvi plašākai informācijai par minētajiem vēsturiskajiem personāžiem un notikumiem.

Meklēt pēc burta