Heraklīts no Efesas — pirmssokrātiskais filozofs par pārmaiņām un logos

Heraklīts no Efesas (bieži latinizēti saukts arī par Herakleītu; ap 535–475 p.m.ē.) bija pirmssokrātisks grieķu filozofs, kas dzīvoja Efezā, Jonijā, Mazās Āzijas piekrastē. No viņa laika ir saglabājušies tikai fragmenti un citāti, kurus nodrošinājuši vēlākie autori, tāpēc viņa mācība mums ir pazīstama galvenokārt caur īsiem aforismiem un piezīmēm.

Dzīve un rakstība

Par Heraklīta dzīvi saglabājusies maz konkrētu ziņu. Pēc Diogēna Lārtija liecībām viņš bijis noslēgts, reizēm pat misantropisks, un rakstījis tēlainā, kodolīgā stilā, kas bieži šķiet paradoksāls. Savi darbi viņam, pēc Diogēna, bijuši veltīti un noglabāti Artemīdas templī — Artemīdā, vienā no lielākajiem tempļiem un antīkās pasaules brīnumiem. Teofrasts un citi norāda, ka daļa viņa darba bijusi nepabeigta vai nesakārtota, tāpēc mūsdienu lasītājam fragments veido dīvainu, neviendabīgu kopainu.

Aforismu raksturs un saglabātie fragmenti

Heraklīta darbs nav sistemātisks traktāts, bet drīzāk epigrammas, īsi spriedumi un aforismi. Daudzi no šiem teicieniem ir kļuvuši par citātiem, kas tiek atkārtoti līdz mūsdienām. Tādēļ nereti ir grūti viennozīmīgi saprast, ko viņš tieši domājis — teikumi ir kodolīgi, ironiski un apzināti aso.

• "Jūs nevarat atklāt psihes dziļumus, pat ja izstaigātu visus ceļus, lai to izdarītu, jo tik dziļa ir tās jēga."

Galvenās mācības

Heraklīta filozofijas centrā ir ideja par pastāvīgu kļūšanu un pārmaiņu. Daži no viņa pazīstamākajiem teicieniem:

• "Viss ir mainība" (panta rhei) — viss pastāvīgi plūst un mainās.
• "Nevar divreiz iestaigāt vienā upē" — tāpēc, ka ne tikai upe plūst, bet arī tu pats mainies.
• "Ceļš augšup un lejup ir viens un tas pats" — izteikums par pretstatu vienotību; pretstati ir savstarpēji atkarīgi un viens otru nosaka.
• "Labais un sliktais ir viens un tas pats" — norāde, ka vērtību attiecības var mainīties un bieži ir atkarīgas no konteksta; pretstati nav absolūti.

Viņš arī runā par polemō (konflikta vai kara) nozīmi kā radīšanas principu — konflikti un spriegumi starp lietu pretējībām veido pasaules kārtību.

Logos — kārtības un zināšanas princips

Heraklīts slavens ar izteikumu, ka "visas lietas notiek saskaņā ar šo loģos" — vārdu, iemeslu vai pamatprincipu. Ar loģos viņš apzīmēja nevis tikai runu vai vārdu, bet arī universālu, racionālu kārtību, kas stāv pāri atsevišķām lietām un kuru cilvēkam vajadzētu atpazīt. Šis jēdziens vēlāk kļuva par nozīmīgu tehnisku terminu filozofijā: stoiķi, kristīgā domāšana un līdz pat moderno laiku filozofi interpretējuši logos dažādos veidos — kā pasaules racionālo pamatprincipu, kā Dieva saprātu vai kā iekšējo likumu, kas regulē būtību un izmaiņas.

Metafizika: uguns un pārmaiņa

Heraklīts bieži lietoja uguns metaforu kā pirmcēloni (arche). Uguns viņam bija gan materiāls elements, gan simbols nepārtrauktai pārmaiņai un transformācijai. Pasauli viņš saprata kā vienotu procesu, kurā lietas pastāvīgi pārvēršas viena otrā, vadoties pēc loģos un konflikta spēkiem.

Epistemoloģija un kritika pretskatu

Heraklīts izteica skepsi pret parasto cilvēku priekšstatiem un autoritātēm; viņš atšķir zināšanu (patiess izpratne par loģos) no uzskatiem un prakses, kas balstās uz ikdienas ieradumiem. Viņa aforistiskais stils — epigrammatiskas un provocējošas frāzes — tika izmantots, lai pamudinātu lasītāju domāt dziļāk nekā pieņemtais viedoklis.

• "Labais un sliktais ir viens un tas pats". Daudzos no šiem "pretējo galu" pāriem, ja viens no tiem nekad nenotiktu, tad otrs būtu bezjēdzīgs.

Ietekme un interpretācijas

Heraklīta domas ietekmējušas daudzus vēlākus domātājus: stoikus (piem., Zenonu), Platona un Aristoteļa lasījumus, kā arī Hēgela un mūsdienu filozofiju. Viņa uzsvērums uz kustību un procesu iedvesmoja gan metafiziskus, gan dialektiskus skaidrojumus par realitāti. Tādēļ viņu interpretējuši dažādi — kā reālista, kā mistiķi, kā racionālu domātāju vai pat kā pragmatisku dabasfilozofu.

Darbu saglabāšanās un pēctecība

Pateicoties Diogēna Lārtija un citu antīkās literatūras autoru citātiem, no Heraklīta darbiem saglabājušies fragmenti, kas ļauj rekonstruēt tikai daļu viņa mācības. Domas par viņa darbu kā "trīs traktātiem — par Visumu, par politiku un par teoloģiju" atspoguļo mēģinājumus klasificēt viņa daudzveidīgo domu. Tomēr tieši aforismu brīvais, koncentrētais stils ir padarījis viņu par vienu no mūžsvarīgākajiem un daudz interpretētākajiem pirmssokrātiskajiem domātājiem.

Kopsavilkums

Heraklīts palicis vēsturē kā filozofs, kurš akcentēja pārmaiņu neatlaidību, pretstatu vienotību un pasaules radošo kārtību, ko viņš sauca par loģos. Viņa īsie, noslēpumainie teicieni — piemēram, par upi, uguni un ceļu uz augšu un lejup — joprojām izaicina domātājus un sniedz pamatu plašām filozofiskām interpretācijām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Heraklīts?

J: Ar ko Heraklīts ir slavens?

J: Kam ticēja Heraklīts?

J: Kā tika pasniegtas viņa mācības?

J: Kur viņš glabāja savus darbus?

J: Kā viņa darbu ir dēvējuši vēlākie filozofi?

J: Ko par to teica Teofrasts?

Meklēt pēc burta