Jean Casimir-Perier
Žans Pols Pjērs Kazimir-Perjē (franču izrunā: [ʒɑ̃ kazimiʁ pɛʁje]; 1847. gada 8. novembris - 1907. gada 11. marts) bija franču politiķis, piektais Francijas Trešās republikas prezidents.
Viņš dzimis Parīzē, Ogasta Kazimira-Perjē dēls un Luija Filipa premjerministra Kazimira Pjēra Perjē mazdēls. Sabiedriskajā dzīvē viņš ienāca kā tēva sekretārs, kurš bija iekšlietu ministrs Tjēra prezidentūras laikā.
1883. gada 17. augustā viņš kļuva par valsts sekretāra vietnieku kara lietās, un šo amatu ieņēma līdz 1885. gada 7. janvārim. No 1890. līdz 1892. gadam viņš bija palātas viceprezidents, bet 1893. gadā - prezidents. 1894. gada 3. decembrī viņš kļuva par premjerministru un ārlietu ministru, bet 1894. gada maijā atkāpās no amata un tika atkārtoti ievēlēts par palātas prezidentu.
1894. gada 24. jūnijā, pēc prezidenta Karno slepkavības, viņš tika ievēlēts par republikas prezidentu ar 451 balsi pret 195 balsīm par Anrī Brisonu un 97 balsīm par Šarlu Dupē. Viņš bija prezidents tikai sešus mēnešus. Nākamajā dienā pēc Dupē atkāpšanās, 1895. gada 14. janvārī, Kazimirs Perjē atkāpās no amata, norādot, ka ministri viņu ignorē, nekonsultējas ar viņu pirms lēmumu pieņemšanas un neinformē viņu par politiskajiem notikumiem, īpaši ārlietās.
Kopš tā laika viņš pilnībā atteicās no politikas un pievērsās uzņēmējdarbībai, īpaši kalnrūpniecībai. Alfrēda Dreifusa tiesas prāvā Rennā Kazimira-Perjē liecības, atšķirībā no ģenerāļa Merjē liecībām, bija ļoti vērtīgas Dreifusa lietā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Žans Pols Pjērs Kazimirs Perjē?
Atbilde: Žans Pols Pjērs Kazimirs-Perjē bija franču politiķis un Francijas Trešās republikas piektais prezidents.
J: Kāda ir viņa ģimenes izcelsme?
A.: Viņš dzimis Parīzē, Ogasta Kazimira-Pirjē dēls un Luija Filipa premjerministra Kazimira Pjēra Perjē mazdēls.
J: Kādus amatus viņš ieņēma, pirms kļuva par prezidentu?
A: Pirms kļūšanas par prezidentu viņš ieņēma tādus amatus kā sava tēva sekretārs, kurš bija iekšlietu ministrs Tjēra prezidentūras laikā, valsts sekretāra vietnieks kara lietās, palātas viceprezidents, premjerministrs un ārlietu ministrs.
Jautājums: Cik ilgi viņš bija prezidents?
A: Viņš prezidenta amatā bija tikai sešus mēnešus.
J: Kāpēc viņš atkāpās no amata?
A: Viņš atkāpās no amata, jo jutās ignorēts no ministru puses, kuri ar viņu nekonsultējās pirms lēmumu pieņemšanas un neinformēja viņu par politiskajiem notikumiem, īpaši ārlietās.
J: Ko viņš darīja pēc aiziešanas no politikas?
A.: Pēc aiziešanas no politikas viņš pievērsās uzņēmējdarbībai, īpaši kalnrūpniecībai.
J: Kā viņa liecības palīdzēja Alfrēdam Dreifusam Rennas tiesas prāvā?
A: Viņa liecības Alfrēda Dreifusa tiesas prāvā Rennā bija ļoti vērtīgas Dreifusa lietā, jo tās bija pretējas ģenerāļa Merjē liecībām.
