Žans Kazimir-Perjē — piektais Francijas Trešās Republikas prezidents (1847–1907)
Žans Kazimir-Perjē (1847–1907) — piektais Francijas Trešās Republikas prezidents; īsa valdīšana, nozīmīga loma Dreifusa lietā un vēlāk panākumi uzņēmējdarbībā.
Žans Pols Pjērs Kazimir-Perjē (franču izrunā: [ʒɑ̃ kazimiʁ pɛʁje]; 1847. gada 8. novembris – 1907. gada 11. marts) bija franču politiķis, piektais Francijas Trešās Republikas prezidents. Viņa īsā, bet ievērojamā publiskā darbība atstāja paliekošu iespaidu uz republikas institūciju attīstību, jo viņa demisija parādīja prezidentūras un ministriju attiecību spriedzi parlamentārā sistēmā.
Izcelsme un agrīnā karjera
Viņš dzimis Parīzē kā Ogasta Kazimira-Perjē dēls un bija Luija Filipa premjerministra Kazimira Pjēra Perjē mazdēls. Politiskajā dzīvē ienāca kā tēva sekretārs — tēvs bija iekšlietu ministrs Tjēra prezidentūras laikā — un pakāpeniski nostiprināja savu vietu republikas politiskajā elite. Viņš bija pazīstams kā mēreni konservatīvs, prorepublikāns politiķis, kurš centās saglabāt stabilitāti un valsts godu sarežģītā 19. gadsimta beigu politiskajā vidē.
Galvenie amati un pienākumi
1883. gada 17. augustā Kazimir-Perjē ieņēma amatu kā valsts sekretāra vietnieks kara lietās, un šo amatu pildīja līdz 1885. gada 7. janvārim. Vēlāk viņš darbojās parlamentā: no 1890. līdz 1892. gadam bija palātas (Deputātu palātas) viceprezidents, bet 1893. gadā kļuva par tās prezidentu. Šos vadības amatus viņš izmantoja, lai nostiprinātu savu autoritāti un ietekmi valsts iekšpolitikā.
3. decembrī 1893. gada Kazimir-Perjē veidoja valdību, kļūstot par premjerministru (prezidentu padomei) un reizē arī par ārlietu ministru. Šī valdība darbojās īsu laiku — viņš atkāpās 1894. gada maijā — un pēc atkāpšanās tika atkārtoti ievēlēts par palātas prezidentu.
Prezidentūra un demisija
Pēc prezidenta Karno slepkavības 1894. gada 24. jūnijā Kazimir-Perjē tika ievēlēts par Francijas Republikas prezidentu ar 451 balsi, pretstatā Anrī Brisona saņemtajām 195 balsīm un Šarla Dupē 97 balsīm. Viņa prezidentūra bija ļoti īsa — viņš bija amatā aptuveni sešus mēnešus. Nākamajā dienā pēc Dupē atkāpšanās, 1895. gada 14. janvārī, Kazimir-Perjē atkāpās no amata, publiski norādot, ka ministri viņu ignorē, neaprunā ar viņu būtiskus lēmumus un neatklāj informāciju par svarīgiem ārpolitikas un iekšpolitikas notikumiem. Viņa atkāpšanās tika uztverta kā protesta akts pret to, ka prezidentam Trešajā Republikā bieži atstāta tikai ceremonijāla loma bez reālas izpildvaras ietekmes.
Pēcpolitiskā darbība un Dreifusa lieta
Pēc atkāpšanās no aktīvās politikas Kazimir-Perjē praktiski pilnībā atteicās no valsts politikas un pievērsās uzņēmējdarbībai, īpaši kalnrūpniecības nozarei. Savā pēcpresidētiskajā periodā viņš bija mazāk redzams politiskajā scēnā, tomēr viņa liecības Dreifusa procesā daļēji ietekmēja sabiedrisko spriedzi apkārt šai lietai. Konkrēti, Alfrēda Dreifusa tiesas prāvā Rennā Kazimira-Perjē liecības — atšķirībā no ģenerāļa Merjē liecībām — tika vērtētas kā svarīgs elements Dreifusa lietas kontekstā.
Mantojums un nozīme
Žans Kazimir-Perjē palicis atmiņā kā prezidents, kura demisija izgaismoja Trešās Republikas konstitucionālo realitāti — parlamentārajā sistēmā prezidents bieži bija atkarīgs no ministriju atbalsta un parlamenta vairākuma. Viņa rīcība iedrošināja diskusijas par prezidenta lomas stiprināšanu un par to, kāda pilnvaru robeža būtu jāpiešķir valsts galvai, lai nodrošinātu gan stabilitāti, gan demokrātisku kontroles mehānismu. Miris 1907. gadā, viņš tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru Tretās Republikas vēsturē, īpaši saistībā ar debates par izpildvaras un likumdevēja attiecībām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Žans Pols Pjērs Kazimirs Perjē?
Atbilde: Žans Pols Pjērs Kazimirs-Perjē bija franču politiķis un Francijas Trešās republikas piektais prezidents.
J: Kāda ir viņa ģimenes izcelsme?
A.: Viņš dzimis Parīzē, Ogasta Kazimira-Pirjē dēls un Luija Filipa premjerministra Kazimira Pjēra Perjē mazdēls.
J: Kādus amatus viņš ieņēma, pirms kļuva par prezidentu?
A: Pirms kļūšanas par prezidentu viņš ieņēma tādus amatus kā sava tēva sekretārs, kurš bija iekšlietu ministrs Tjēra prezidentūras laikā, valsts sekretāra vietnieks kara lietās, palātas viceprezidents, premjerministrs un ārlietu ministrs.
Jautājums: Cik ilgi viņš bija prezidents?
A: Viņš prezidenta amatā bija tikai sešus mēnešus.
J: Kāpēc viņš atkāpās no amata?
A: Viņš atkāpās no amata, jo jutās ignorēts no ministru puses, kuri ar viņu nekonsultējās pirms lēmumu pieņemšanas un neinformēja viņu par politiskajiem notikumiem, īpaši ārlietās.
J: Ko viņš darīja pēc aiziešanas no politikas?
A.: Pēc aiziešanas no politikas viņš pievērsās uzņēmējdarbībai, īpaši kalnrūpniecībai.
J: Kā viņa liecības palīdzēja Alfrēdam Dreifusam Rennas tiesas prāvā?
A: Viņa liecības Alfrēda Dreifusa tiesas prāvā Rennā bija ļoti vērtīgas Dreifusa lietā, jo tās bija pretējas ģenerāļa Merjē liecībām.
Meklēt