Redzes aklā zona: kas tā ir, kā rodas un kā to atklāja
Neredzīgā zona jeb redzes aklā zona ir redzes lauka daļa, no kuras mūsu smadzenes nesaņem vizuālu informāciju. Tā atbilst vietai tīklenē, kur redzes nervs šķērso tīklenes redzes disku — tur nav fotoreceptoru šūnu, kas uztvertu gaismu, tāpēc šī vieta neuztver attēlu. Tomēr parasti to mēs nepamanām, jo smadzenes “aizpilda” trūkstošās detaļas, izmantojot apkārtējo informāciju un signālus no otras acs.
Kāda izmēra un kur atrodas aklā zona?
Aklās zonas vieta un izmērs vizuālā laukā ir mērojami. Centrālā aklā zonas daļa parasti atrodas aptuveni 15 grādu temporāli (uz sāniem) no fovijas (centrālās skatiena vietas), un tās diametrs redzes laukā atbilst aptuveni 5–7 grādiem redzes leņķa. Anatomiķiski redzes disks acī ir apmēram 1,5 mm diametrā — tieši šī vieta neatbalsta gaismas uztveri.
Kāpēc mēs to nepamanām?
Ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ar divām acīm redzes lauki pārklājas, un katras acs aklā zona atrodas citā vietā, tāpēc otra acs „aizpilda” tukšo vietu. Otrkārt, smadzenes aktīvi veic tā saucamo filling-in — uztveres procesu, kurā tās izmanto apkārtējo informāciju (krāsu, faktūru, līnijas) un loģisku kontinuitāti, lai piepildītu redzes laukā esošo nepilnību.
Kā atklāt aklo zonu mājas apstākļos
- Uzzīmējiet uz papīra krustiņu un tā pa labi vai pa kreisi ~12–20 cm attālumā nelielu punktu.
- Sēdiet aptuveni 30–40 cm no papīra. Aizveriet vienu aci un ar otra aci skatieties uz krustiņu (neuzlūkojot punktu).
- Lēnām tuviniet vai attāliniet papīru, kamēr punkts pazūd no redzes — tas ir jūsu aklā zona. Atkārtojiet ar otru aci, lai salīdzinātu vietu un izmēru.
Atšķirības starp sugām
Lai gan visiem mugurkaulniekiem ir aklā zona, galvkāju (piemēram, kalmāru un astoņkāju) acis to parasti neietver. Galvkāju fotoreceptori sazinās ar redzes nervu no priekšpuses, nevis no aizmugures, tāpēc tīklenē nerodas "caurums" — šī anatomiskā atšķirība ļauj izvairīties no aklās zonas.
Vēsture — Edme Mariots un atklājums
Pirmo reizi šo parādību dokumentēti novēroja franču zinātnieks Edme Mariots 1660. gados. Tajos laikos valdīja uzskats, ka vieta, kur redzes nervs ieiet acī, varētu būt īpaši jutīga; Mariota eksperimenta rezultāti parādīja, ka tieši tur nav fotoreceptoru un attiecīgi — pastāv redzes lauka «caurums». Viņa novērojums deva nozīmīgu ieguldījumu redzes fizioloģijas izpratnē.
Kliniskā nozīme
Parasti aklā zona ir fizioloģiska un nekaitē redzes kvalitātei. Tomēr dažādas slimības var izraisīt aklās zonas palielināšanos vai parādīties papildu akli laukumi (skotomas). Piemēram, papiledema (redzes diska pietūkums), glaukoma, optiskā neirīts vai tīklenes bojājumi var mainīt redzes lauka struktūru. Tāpēc redzes lauka pārbaudes (perimetrija) ir svarīgas acu un neiroloģiskās veselības uzraudzībai.
Noslēgumā — aklā zona ir interesants piemērs tam, kā mūsu uztvere nav tikai pasīva attēla ierakstīšana, bet aktīvs smadzeņu procesu rezultāts, kur smadzenes integrē informāciju, lai radītu nepārtrauktu un stabilu pasaules uztveri.
Šajā mugurkaulnieku piemērā tas ir4 aklais plankums, kas astoņkāja acī īpaši iztrūkst. Grumburkaulnieku acs (kreisajā pusē) ir12 tīklene un nervu šķiedras, tostarp redzes nervs (3), bet astoņkāja acs (labajā pusē) un1 attiecīgi ir2 nervu šķiedras un tīklene.
Aklā zonas tests
| Neredzīgās zonas demonstrācija | ||||
| O | X | |||
| Instrukcijas: Jūsu sejai jāatrodas dažu pirkstu attālumā no ekrāna. Aizveriet labo aci un fokusējiet kreiso aci uz X. Tagad lēnām atkāpieties no ekrāna, un vienā brīdī O pazudīs. Tas notiks aptuveni tad, kad ekrāns būs aptuveni 25 cm attālumā (3x platumā no šīs diagrammas). Attālinoties tālāk, O atkal parādīsies. Ja aizverat kreiso aci un skatāties uz O, X pazudīs līdzīgā attālumā. | ||||
Neredz aklo zonu
Par to, kāpēc aklā zona parasti nav redzama, ir divas teorijas. Viena no tām, kas ir mazāk populāra, ir tāda, ka smadzenes to vienkārši ignorē. Otra teorija ir tāda, ka smadzenes tās "aizpilda" ar informāciju no apkārtējām zonām. Uztveres teorētiķi parasti atbalsta otro hipotēzi. Aizpildīšana darbojas ar diezgan sarežģītiem un neparastiem vizuāliem modeļiem, kas liecina, ka aktīvs smadzeņu process darbojas, lai atdarinātu neredzamās vietas apkārtnes modeļus.
Krustkaulnieku acs un galvkāju acs
Šie dabiskie aklie plankumi ir tikai mugurkaulnieku acīs. Galvkājainajiem redzes nervi ir piestiprināti pie tīklenes aizmugurējās daļas, tāpēc tās nerada problēmas. Stuburkaulnieku acs ir neloģiska, jo gaismai, pirms tā nonāk līdz tīklenei, jāiet cauri un garām nervu šķiedrām.Tas notiek tāpēc, ka mugurkaulnieku acis ir smadzeņu izaugums; tās aug uz āru no embrionālajiem audiem, kas veido smadzenes.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir aklā zona?
A: Aklā zona ir redzes lauka daļa, kur redzes nervs šķērso tīklenes redzes disku, izraisot gaismu uztverošu fotoreceptoru šūnu trūkumu, kā rezultātā smadzenes nesaņem informāciju no šīs zonas.
Jautājums: Kāpēc redzes lauka daļa netiek uztverta aklajā zonā?
A: Nav šūnu, kas varētu uztvert gaismu redzes diskā, tāpēc daļa redzes lauka netiek uztverta.
J: Kā smadzenes pārvar aklo zonu?
A: Smadzenes aizpilda aklo zonu ar apkārtējām detaļām, izmantojot informāciju no otras acs, tāpēc tā parasti netiek uztverta.
J: Kuriem dzīvniekiem nav aklās zonas?
A: Galvkāju acīm nav aklās zonas, jo redzes nervs pie receptoriem pieiet no aizmugures, tādējādi neradot pārtraukumu tīklenē.
Jautājums: Kad pirmo reizi tika dokumentēti aklās zonas novērojumi?
A.: Pirmo reizi aklo plankumu dokumentāri novēroja Edme Mariots (Edme Mariotte) 1660. gadā Francijā.
J: Kāda bija pirms Mariota atklājuma dominējošā teorija par redzes nerva iekļūšanu acī?
A.: Pirms Mariota atklājuma bija vispārpieņemts uzskats, ka punktam, kurā redzes nervs ieiet acī, jābūt visjutīgākajai tīklenes daļai.
J: Ko Mariota atklājums atspēkoja?
A: Mariota atklājums atspēkoja teoriju, ka redzes nerva ieejas punkts acī patiesībā ir jutīgākā tīklenes daļa.
