Neredzīgā vieta (redze)
Neredzīgā zona ir redzes lauka daļa, no kuras mūsu smadzenes nesaņem informāciju. Tā ir vieta redzes laukā, kas atbilst gaismu uztverošu fotoreceptoru šūnu trūkumam vietā, kur redzes nervs šķērso tīklenes redzes disku. Tā kā redzes diskā nav šūnu, kas uztver gaismu, daļa redzes lauka netiek uztverta. Smadzenes aizpilda apkārtējās detaļas ar informāciju no otras acs, tāpēc aklā zona parasti netiek uztverta.
Lai gan visiem mugurkaulniekiem ir šī aklā zona, galvkāju acīm, kas virspusēji ir līdzīgas, tās nav. Tajos redzes nervs pie receptoriem pieiet no aizmugures, tāpēc tas nerada pārtraukumu tīklenē.
Pirmo reizi šo parādību dokumentāri novēroja Edme Mariots (Edme Mariotte) 1660. gados Francijā. Tolaik valdīja uzskats, ka redzes nerva ieeju acī vajadzētu uzskatīt par visjutīgāko acs tīklenes daļu, tomēr Mariota atklājums šo teoriju atspēkoja.
Šajā mugurkaulnieku piemērā tas ir4 aklais plankums, kas astoņkāja acī īpaši iztrūkst. Grumburkaulnieku acs (kreisajā pusē) ir12 tīklene un nervu šķiedras, tostarp redzes nervs (3), bet astoņkāja acs (labajā pusē) un1 attiecīgi ir2 nervu šķiedras un tīklene.
Aklā zonas tests
| Neredzīgās zonas demonstrācija | ||||
| O | X | |||
| Instrukcijas: Jūsu sejai jāatrodas dažu pirkstu attālumā no ekrāna. Aizveriet labo aci un fokusējiet kreiso aci uz X. Tagad lēnām atkāpieties no ekrāna, un vienā brīdī O pazudīs. Tas notiks aptuveni tad, kad ekrāns būs aptuveni 25 cm attālumā (3x platumā no šīs diagrammas). Attālinoties tālāk, O atkal parādīsies. Ja aizverat kreiso aci un skatāties uz O, X pazudīs līdzīgā attālumā. | ||||
Neredz aklo zonu
Par to, kāpēc aklā zona parasti nav redzama, ir divas teorijas. Viena no tām, kas ir mazāk populāra, ir tāda, ka smadzenes to vienkārši ignorē. Otra teorija ir tāda, ka smadzenes tās "aizpilda" ar informāciju no apkārtējām zonām. Uztveres teorētiķi parasti atbalsta otro hipotēzi. Aizpildīšana darbojas ar diezgan sarežģītiem un neparastiem vizuāliem modeļiem, kas liecina, ka aktīvs smadzeņu process darbojas, lai atdarinātu neredzamās vietas apkārtnes modeļus.
Krustkaulnieku acs un galvkāju acs
Šie dabiskie aklie plankumi ir tikai mugurkaulnieku acīs. Galvkājainajiem redzes nervi ir piestiprināti pie tīklenes aizmugurējās daļas, tāpēc tās nerada problēmas. Stuburkaulnieku acs ir neloģiska, jo gaismai, pirms tā nonāk līdz tīklenei, jāiet cauri un garām nervu šķiedrām.Tas notiek tāpēc, ka mugurkaulnieku acis ir smadzeņu izaugums; tās aug uz āru no embrionālajiem audiem, kas veido smadzenes.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir aklā zona?
A: Aklā zona ir redzes lauka daļa, kur redzes nervs šķērso tīklenes redzes disku, izraisot gaismu uztverošu fotoreceptoru šūnu trūkumu, kā rezultātā smadzenes nesaņem informāciju no šīs zonas.
Jautājums: Kāpēc redzes lauka daļa netiek uztverta aklajā zonā?
A: Nav šūnu, kas varētu uztvert gaismu redzes diskā, tāpēc daļa redzes lauka netiek uztverta.
J: Kā smadzenes pārvar aklo zonu?
A: Smadzenes aizpilda aklo zonu ar apkārtējām detaļām, izmantojot informāciju no otras acs, tāpēc tā parasti netiek uztverta.
J: Kuriem dzīvniekiem nav aklās zonas?
A: Galvkāju acīm nav aklās zonas, jo redzes nervs pie receptoriem pieiet no aizmugures, tādējādi neradot pārtraukumu tīklenē.
Jautājums: Kad pirmo reizi tika dokumentēti aklās zonas novērojumi?
A.: Pirmo reizi aklo plankumu dokumentāri novēroja Edme Mariots (Edme Mariotte) 1660. gadā Francijā.
J: Kāda bija pirms Mariota atklājuma dominējošā teorija par redzes nerva iekļūšanu acī?
A.: Pirms Mariota atklājuma bija vispārpieņemts uzskats, ka punktam, kurā redzes nervs ieiet acī, jābūt visjutīgākajai tīklenes daļai.
J: Ko Mariota atklājums atspēkoja?
A: Mariota atklājums atspēkoja teoriju, ka redzes nerva ieejas punkts acī patiesībā ir jutīgākā tīklenes daļa.
