Neredzīgā zona jeb redzes aklā zona ir redzes lauka daļa, no kuras mūsu smadzenes nesaņem vizuālu informāciju. Tā atbilst vietai tīklenē, kur redzes nervs šķērso tīklenes redzes disku — tur nav fotoreceptoru šūnu, kas uztvertu gaismu, tāpēc šī vieta neuztver attēlu. Tomēr parasti to mēs nepamanām, jo smadzenes “aizpilda” trūkstošās detaļas, izmantojot apkārtējo informāciju un signālus no otras acs.
Kāda izmēra un kur atrodas aklā zona?
Aklās zonas vieta un izmērs vizuālā laukā ir mērojami. Centrālā aklā zonas daļa parasti atrodas aptuveni 15 grādu temporāli (uz sāniem) no fovijas (centrālās skatiena vietas), un tās diametrs redzes laukā atbilst aptuveni 5–7 grādiem redzes leņķa. Anatomiķiski redzes disks acī ir apmēram 1,5 mm diametrā — tieši šī vieta neatbalsta gaismas uztveri.
Kāpēc mēs to nepamanām?
Ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ar divām acīm redzes lauki pārklājas, un katras acs aklā zona atrodas citā vietā, tāpēc otra acs „aizpilda” tukšo vietu. Otrkārt, smadzenes aktīvi veic tā saucamo filling-in — uztveres procesu, kurā tās izmanto apkārtējo informāciju (krāsu, faktūru, līnijas) un loģisku kontinuitāti, lai piepildītu redzes laukā esošo nepilnību.
Kā atklāt aklo zonu mājas apstākļos
- Uzzīmējiet uz papīra krustiņu un tā pa labi vai pa kreisi ~12–20 cm attālumā nelielu punktu.
- Sēdiet aptuveni 30–40 cm no papīra. Aizveriet vienu aci un ar otra aci skatieties uz krustiņu (neuzlūkojot punktu).
- Lēnām tuviniet vai attāliniet papīru, kamēr punkts pazūd no redzes — tas ir jūsu aklā zona. Atkārtojiet ar otru aci, lai salīdzinātu vietu un izmēru.
Atšķirības starp sugām
Lai gan visiem mugurkaulniekiem ir aklā zona, galvkāju (piemēram, kalmāru un astoņkāju) acis to parasti neietver. Galvkāju fotoreceptori sazinās ar redzes nervu no priekšpuses, nevis no aizmugures, tāpēc tīklenē nerodas "caurums" — šī anatomiskā atšķirība ļauj izvairīties no aklās zonas.
Vēsture — Edme Mariots un atklājums
Pirmo reizi šo parādību dokumentēti novēroja franču zinātnieks Edme Mariots 1660. gados. Tajos laikos valdīja uzskats, ka vieta, kur redzes nervs ieiet acī, varētu būt īpaši jutīga; Mariota eksperimenta rezultāti parādīja, ka tieši tur nav fotoreceptoru un attiecīgi — pastāv redzes lauka «caurums». Viņa novērojums deva nozīmīgu ieguldījumu redzes fizioloģijas izpratnē.
Kliniskā nozīme
Parasti aklā zona ir fizioloģiska un nekaitē redzes kvalitātei. Tomēr dažādas slimības var izraisīt aklās zonas palielināšanos vai parādīties papildu akli laukumi (skotomas). Piemēram, papiledema (redzes diska pietūkums), glaukoma, optiskā neirīts vai tīklenes bojājumi var mainīt redzes lauka struktūru. Tāpēc redzes lauka pārbaudes (perimetrija) ir svarīgas acu un neiroloģiskās veselības uzraudzībai.
Noslēgumā — aklā zona ir interesants piemērs tam, kā mūsu uztvere nav tikai pasīva attēla ierakstīšana, bet aktīvs smadzeņu procesu rezultāts, kur smadzenes integrē informāciju, lai radītu nepārtrauktu un stabilu pasaules uztveri.
