Jim Flaherty — Kanādas finanšu ministrs (biogrāfija, 2006–2014)
Jim Flaherty — Kanādas finanšu ministrs (2006–2014): biogrāfija par viņa karjeru, budžeta plāniem, personīgo dzīvi un mantojumu ekonomikā.
Džeimss Maikls Flahertijs (James Michael "Jim" Flaherty, PC, MP) (1949. gada 30. decembris, Vitbijā, Ontario — 2014. gada 10. aprīlis, Otava) bija Kanādas politiķis un viens no ilggadīgākajiem Kanādas finanšu ministriem mūsdienu vēsturē. No 2006. gada 6. februāra līdz 2014. gada 18. martam viņš bija Kanādas federālais finanšu ministrs valdībā, ko vadīja premjerministrs Stīvens Hārders (Stephen Harper). Agrāk viņš bija arī Ontario provinces finanšu ministrs (2001–2002) un provinces parlamenta deputāts Vitbijas–Ajaksas apgabalā (1995–2005), kā arī aktīvs Ontario Progresīvās konservatīvās partijas darbinieks.
Agrākā dzīve un izglītība
Jaunībā Flahertijs spēlēja hokeju un bija pietiekami talantīgs, lai saņemtu hokeja stipendiju Prinstonas universitātē. Pēc studijām viņš ieguva tiesību izglītību un strādāja juridiskajā praksē un finanšu sektorā, pirms pilnībā pievērsās politikai. Viņa profesionālā pieredze iepriekšēja karjerai politikā un veicināja viņa reputāciju kā pragmatiski orientēta finanšu un ekonomikas speciālista.
Politiskais ceļš un amati
Flahertijs sāka politisko karjeru Ontario provincē, kur 1995. gadā kļuva par provinces parlamenta deputātu Vitbijā-Ajaksas apgabalā. Viņš bija redzama figūra provincē un ieņēma vairākus amatus, tostarp Ontario finanšu ministra posteņus. 2006. gadā viņš pārgāja uz federālo politiku un tika ievēlēts Kanādas Pārstāvju palātā. Kā federālais finanšu ministrs viņš vadīja vairākus budžetus un fiskālpolitikas kampaņas, pievēršot uzmanību sabalansētam budžetam, nodokļu politikas jautājumiem un investīcijām infrastruktūrā.
Finanšu ministra laiks (2006–2014)
Kā Kanādas finanšu ministrs Flahertijs bija galvenais valdības runasvīrs par valsts fiskālo politiku. Viņa amatā 2008.–2009. gada globālās finanšu krīzes laikā valdība īstenoja virkni pasākumu, lai mazinātu krīzes ietekmi uz Kanādas ekonomiku. Flahertiju bieži minēja kā vienu no tiem, kuri uzsvēra Kanādas finanšu iestāžu stabilitāti un stingru regulāciju banku sektorā kā faktorus, kas palīdzēja valstij pārvarēt krīzi salīdzinoši veiksmīgāk nekā daudzām citām attīstītām ekonomikām.
2013. gada 21. maijā viņš iepazīstināja ar savu 2013. gada budžetu. Budžetā bija iekļauts jauns Kanādas būvniecības plāns, kas paredzēts publiskās infrastruktūras, piemēram, ceļu, tiltu, tranzīta un ostu būvniecībai. Tas paredzēja nodrošināt 53 miljardus ASV dolāru investīciju vietējās un ekonomiskās infrastruktūras projektu atbalstam, kas ietver vairāk nekā 47 miljardus ASV dolāru jauna finansējuma 10 gadu laikā, sākot no 2014. un 2015. gada. Viņa budžeti bieži centās apvienot fiskālo disciplīnu ar mērķtiecīgām investīcijām, taču zīmīgs bija arī viņa spiediens pēc ilgtermiņa sabalansētas fiskālās politikas.
2014. gada 18. martā Flahertijs atkāpās no finanšu ministra amata, norādot, ka vēlas atgriezties privātajā sektorā un ka lēmums tika pieņemts pēc ilgām konsultācijām ar ģimeni. Viņa pēctecis finanšu ministra amatā bija Džo Olivers (Joe Oliver).
Personīgā dzīve un nāve
Flahertijs bija precējies ar Kristīni Eliotu (Christine Elliott), kura pati ir aktīva Ontario politikā un darbojusies kā provinces parlamenta deputāte. Pāris dzīvoja Vitbijā, Ontario, un viņiem bija trīs dēli: Džons, Galens un Kvinns. Viņa publiskais tēls raksturoja viņu kā ģimenes cilvēku ar stingru profesionālo reputāciju.
Viņš nomira 2014. gada 10. aprīlī Otavā 64 gadu vecumā. Otavas policija paziņoja, ka "plkst. 12.27 saņēma medicīnisko izsaukumu uz Flahertija kunga dzīvojamo māju". Pirmreizējā informācija par nāves cēloni bija nepilnīga; vēlāk medicīniskās izmeklēšanas rezultātā kā nāves cēlonis tika konstatētas sirds slimības (akūts miokarda infarkts / isēmiska sirds slimība).
Mantojums
Jim Flahertijs palicis atmiņā kā spēcīgs un bieži diskutēts finanšu politikas veidotājs, kurš vadīja Kanādas budžetus nozīmīgā un sarežģītā laikposmā. Viņa loma 2008.–2009. gada krīzes pārvarēšanā un uzsvars uz finanšu sistēmas stabilitāti tiek minēts kā būtisks elements Kanādas ekonomikas relatīvā noturībā. Tajā pašā laikā viņa politikas un budžeta izvēles izraisīja gan atbalstu, gan kritiku no dažādām politiskajām un sabiedriskajām grupām.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kad Džims Flaertijs kļuva par Kanādas federālo finanšu ministru?
A: Džims Flaertijs kļuva par Kanādas federālo finanšu ministru 2006. gada 6. februārī.
J: Kāds bija 2013. gada budžets, ko ieviesa Džims Flaertijs?
A: 2013. gada budžetā, ko ieviesa Džims Flaertijs, bija iekļauts jauns Kanādas būvniecības plāns, kas paredzēts publiskās infrastruktūras, piemēram, ceļu, tiltu, tranzīta un ostu būvniecībai. Tas paredzēja nodrošināt 53 miljardus ASV dolāru investīciju vietējās un ekonomiskās infrastruktūras projektu atbalstam, kas ietver vairāk nekā 47 miljardus ASV dolāru jauna finansējuma 10 gadu laikā, sākot no 2014. un 2015. gada.
Jautājums: Kad viņš atkāpās no finanšu ministra amata?
A: Viņš atkāpās no finanšu ministra amata 2014. gada 18. martā.
Jautājums: Cik vecs bija Džims Flahertijs, kad viņš nomira?
A: Džims Flaertijs nomira 2014. gada 10. aprīlī 64 gadu vecumā.
J: Kādu universitāti viņš apmeklēja pēc tam, kad ieguva hokeja stipendiju?
A: Pēc hokeja stipendijas iegūšanas viņš mācījās Prinstonas universitātē.
J: Kas ir viņa sieva?
A: Viņa sieva ir Kristīne Eliota (Christine Elliott), kura ir progresīvās konservatīvās partijas deputāte Vitbijas-Ošavas provinces parlamentā.
Jautājums: Cik viņiem kopā ir bērnu?
A: Viņiem kopā ir trīs trīnīši dēli Džons, Galens un Kvinns.
Meklēt