Portugāles infants Žozē — Brazīlijas princis un Braganzas hercogs (1761–1788)
Portugāles infants Žozē (1761–1788) — Brazīlijas princis un Braganzas hercogs: traģisks stāsts par nāvi no bakām, troņmantnieka likteni un Portugāles monarhijas pārvērtībām.
Portugāles infants Žozē, Brazīlijas princis, Braganzas hercogs (1761. gada 20. augusts - 1788. gada 11. septembris) bija Portugāles karalistes mantinieks līdz pat savai nāvei 1788. gadā kā Portugāles karalienes Marijas I un Portugāles karaļa Pedro III vecākais bērns. Viņš bija arī Beiras princis, bet plašāk pazīstams ar galveno titulu — Brazīlijas princis (Prince of Brazil) un Braganzas hercogs, kas tradicionāli piederēja troņmantiniekam. Kā vecākais dēls viņam tika paredzēta nākotne kā nākamajam monarham, un viņa audzināšana un izglītība notika pie karaļnama skolotājiem, pievēršot uzmanību valsts pārvaldībai, diplomātijai un militārajām zinībām, kā tas bija ierasts 18. gadsimta Eiropas monarhu bērniem. Žozē bija gaidīts kā turpinātājs Hābsburgu–Buras dinastijas tradīcijām un Portugāles karaļnama stabilitātei.
Nāve un pēctecība
Žozē nomira no bakām 1788. gada 11. septembrī, būdams 27 gadu vecs. Viņa priekšlaicīgā nāve izraisīja būtiskas sekas dinastijas nākotnei — par troņmantinieku kļuva viņa jaunākais brālis Infants Žuans (João), kurš sākotnēji nebija sagatavots valdīšanai tik lielā mērogā. Žuana valdīšana (vēlāk kā Jānis VI / João VI) izrādījās ļoti sarežģīta: Portugālei nācās saskarties ar Napoleona iebrukumu Eiropā, karaļa galma bēgšanu uz Brazīliju, un galu galā — ar politiskām pārmaiņām, kas noveda pie Brazīlijas neatkarības un praktiski izmantošanas zaudēšanas kā impērijas centrālai kolonijai.
Mantojums un nozīme
Lai gan Žozē nekad nepiedzīvoja valdīšanu, viņa priekšlaicīgā nāve mainīja Portugāles karaļnama kursu. Tā izraisīja pēctecības maiņu, kuras rezultātā pie varas nonāca brālis, kura sagatavotība un lēmumi vēlāk ietekmēja gan Portugāles, gan Brazīlijas vēsturi. Žozē atmiņa ir saistīta ar 18. gadsimta Eiropas monarhijas neaizsargātību pret infekcijas slimībām, kā arī ar to, cik lielu ietekmi vienas personas veselība var atstāt uz valsts politisko nākotni. Mūsdienu vēsturnieki viņa dzīvi apskata galvenokārt kontekstā ar dinastijas gaitām un to notikumu ķēdi, ko izraisīja viņa priekšlaicīgā nāve.
Agrīnā dzīve
Žozē dzimis Real Barraca, kur šodien atrodas Ajudas pils Lisabonā. Viņu nosauca sava vectēva vārdā, kurš viņa dzimšanas brīdī bija Portugāles karalis. Vectēvs viņu izveidoja par "Beiras princi", un tas bija pirmais gadījums, kad šis tituls tika piešķirts vīrietim.
Viņa dzimšanas brīdī viņa vecāki bija Brazīlijas princis un princese, bet māte - karaļa ieņemamā mantiniece.
Laulība
1777. gada 21. februārī viņš apprecējās ar savu 30 gadus veco tanti, Portugāles infanti Beneditu. Žozē bija 15 gadus vecs. Benedita bija pievilcīga sieviete un galvenā Hosē sievas kandidāte. Laulības bija karaļa Žozē liela vēlēšanās.
Viņiem nebija bērnu. Benedita divas reizes pārtrauca grūtniecību - 1781. gadā un 1786. gadā. Trīs dienas pēc kāzām nomira Hosē vectēvs un Beneditas tēvs, vecais karalis Hosē, un viņa māte kļuva par karalieni. Infants Hosē kļuva par jauno kroņprinci, un viņam tika piešķirti tituli Brazīlijas princis un 14. Braganzas hercogs.
Nāve un mantojums
Hosē nomira 27 gadu vecumā no bakām. Pēc Hosē nāves viņa jaunākais brālis infants Džons kļuva par troņa mantinieku un līdz ar to par jauno Brazīlijas princi. Žozē nomira Ajudas karaliskajā kompleksā Lisabonā. Viņa nāve ļoti smagi skāra māti un sievu. Viņa sieva līdz pat savai nāvei 1829. gadā bija pazīstama kā "Brazīlijas princese atraitne".
Apbedījums
Žozē ir apglabāts Bragansas nama karaliskajā Panteonā Lisabonā, kur atdusas vieta lielākajai daļai Bragansas nama locekļu.
Tituli, stili un apbalvojumi
Virsraksti un stili
- 1761. gada 20. augusts - 1777. gada 24. februāris Viņa Karaliskā Augstība Beiras princis, Barcelos hercogs.
- 1777. gada 24. februāris - 1788. gada 11. septembris Viņa Karaliskā Augstība Brazīlijas princis, Braganzas hercogs.
Meklēt