Portugāles infants Žozē, Brazīlijas princis, Braganzas hercogs (1761. gada 20. augusts - 1788. gada 11. septembris) bija Portugāles karalistes mantinieks līdz pat savai nāvei 1788. gadā kā Portugāles karalienes Marijas I un Portugāles karaļa Pedro III vecākais bērns. Viņš bija arī Beiras princis, bet plašāk pazīstams ar galveno titulu — Brazīlijas princis (Prince of Brazil) un Braganzas hercogs, kas tradicionāli piederēja troņmantiniekam. Kā vecākais dēls viņam tika paredzēta nākotne kā nākamajam monarham, un viņa audzināšana un izglītība notika pie karaļnama skolotājiem, pievēršot uzmanību valsts pārvaldībai, diplomātijai un militārajām zinībām, kā tas bija ierasts 18. gadsimta Eiropas monarhu bērniem. Žozē bija gaidīts kā turpinātājs Hābsburgu–Buras dinastijas tradīcijām un Portugāles karaļnama stabilitātei.
Nāve un pēctecība
Žozē nomira no bakām 1788. gada 11. septembrī, būdams 27 gadu vecs. Viņa priekšlaicīgā nāve izraisīja būtiskas sekas dinastijas nākotnei — par troņmantinieku kļuva viņa jaunākais brālis Infants Žuans (João), kurš sākotnēji nebija sagatavots valdīšanai tik lielā mērogā. Žuana valdīšana (vēlāk kā Jānis VI / João VI) izrādījās ļoti sarežģīta: Portugālei nācās saskarties ar Napoleona iebrukumu Eiropā, karaļa galma bēgšanu uz Brazīliju, un galu galā — ar politiskām pārmaiņām, kas noveda pie Brazīlijas neatkarības un praktiski izmantošanas zaudēšanas kā impērijas centrālai kolonijai.
Mantojums un nozīme
Lai gan Žozē nekad nepiedzīvoja valdīšanu, viņa priekšlaicīgā nāve mainīja Portugāles karaļnama kursu. Tā izraisīja pēctecības maiņu, kuras rezultātā pie varas nonāca brālis, kura sagatavotība un lēmumi vēlāk ietekmēja gan Portugāles, gan Brazīlijas vēsturi. Žozē atmiņa ir saistīta ar 18. gadsimta Eiropas monarhijas neaizsargātību pret infekcijas slimībām, kā arī ar to, cik lielu ietekmi vienas personas veselība var atstāt uz valsts politisko nākotni. Mūsdienu vēsturnieki viņa dzīvi apskata galvenokārt kontekstā ar dinastijas gaitām un to notikumu ķēdi, ko izraisīja viņa priekšlaicīgā nāve.