Karls Oto Āpels — vācu filozofs, transcendentālās pragmatikas pamatlicējs

Karls Oto Āpels — ievērojams vācu filozofs, transcendentālās pragmatikas un komunikatīvās darbības teorijas autors; būtiska ietekme mūsdienu filozofiskajam diskursam.

Karls Oto Āpels (vācu: [ˈaːpl̩]; 1922. gada 15. marts - 2017. gada 15. maijs) bija vācu filozofs un Frankfurtes pie Mainas Universitātes emeritētais profesors. Viņš izstrādāja savdabīgu filozofisko pieeju, ko dēvēja par "transcendentālo pragmatiku" (Transzendentalpragmatik). Apelam bija būtiska loma 20. gadsimta vācu filozofijas attīstībā, jo viņš centās savienot kantisku transcendentalismu, Husserla fenomenoloģiju, pragmatisku valodas un runas aktu teoriju, kā arī mūsdienu diskursa ētikas idejas. Viņš bija pazīstams ar darbiem, kuros aplūko saprašanas un skaidrošanas attiecības no transcendentalpragmātiskas perspektīvas, kā arī ar kritisku iesaisti diskusijā par komunikatīvās darbības teoriju un diskursa ētiku.

Dzīve un akadēmiskais darbs

Apel studēja filozofiju un citus humanitāros priekšmetus un drīz izveidoja plašu akadēmisko publikāciju klāstu. Viņš bija profesors un lekcionēja vairākās vācu universitātēs, kā arī piedalījās starptautiskās filozofiskajās debatēs. Viņa darbi bieži centās pārvarēt plaisu starp kontinentalo un analītisko filozofiju, akcentējot valodas, komunikācijas un racionālas diskusijas nozīmi filozofiskās analīzes pamatā.

Transcendentālā pragmatika — galvenā pieeja

Transcendentālā pragmatika ir Apela centiens pamatojumu un normativitātes jautājumus atrisināt, izmantojot transcendentalu argumentāciju, kas noskaidro tās prasības un priekšnosacījumus, kas ir nepieciešami saprotamai, racionālai un normatīvai komunikācijai. Apel apgalvoja, ka noteiktas prasības (piem., pieejamība argumentiem, godīgums, atzīšana oponenta runas statusam) ir implicitas jeb priekšnosacījumi ikvienā diskusijā — to noliegšana būtu pašai diskusijai pretrunā.

Šī pieeja mēģina pamatojumus noformulēt tā, lai tie nebūtu tikai subjektīvi vai psiholoģiski, bet gan saistīti ar intersubjektīviem priekšnosacījumiem, kas padara iespējamu racionālu komunikāciju. Apel ietekmēja diskursa ētikas attīstību, jo no šiem priekšnosacījumiem varēja izrietēt normas, kuras pamatoti pieņemt kā obligātas racionālā diskursā.

Filozofiskie interesi un ietekme

Apels savā darbā savienoja vairākas tradīcijas: kantisku refleksiju par apstākļiem, kas nosaka iespēju zināšanām, Husserla idejas par apzināto pieredzi, Peirsa pragmatismu un mūsdienu valodas praksēs balstītas pieejas (runas aktu teoriju). Viņa darbi kalpoja kā tilts starp kontinento-ideālajām un analītiskajām pieejām un iedvesmoja diskusijas ētikā, filozofijā valodas jomā, epistemoloģijā un politiskajā filozofijā.

Ietekme un kritika

Apel bieži tiek augstu vērtēts par centieniem nodrošināt racionālu, argumentatīvu pamatojumu normām un ētikai. Viņa pieeja ir noderīga, lai skaidrotu, kā argumentācija un komunikācija var kalpot par pamatojumu morālām prasībām. Tajā pašā laikā viņu kritizēja par pārlieku lielu paļaušanos uz transcendentalām metodēm un par pārāk idealizētu komunikācijas modeli — kritiķi apgalvoja, ka reālajā sabiedrībā diskurss reti atbilst ideālajiem priekšnosacījumiem, ko Apel izmanto savos argumentēs.

Sasaistes ar citiem domātājiem

Apela darbi bieži tiek salīdzināti un saistīti ar Jürgenu Habermasu, ar kuru viņam bija gan radošas piesaistes, gan atšķirīgi skatījumi. Abi autori pievērsa uzmanību komunikācijas un diskursa loma racionālajā dzīvē, taču Apels īpašu uzsvaru lika uz transcendentalpragmātiskām pamatošanas stratēģijām.

Citas atzinības un pienesumi

1989. gadā Apel kļuva par Academia Europaea locekli, bet 1993. gadā - par Academia Scientiarum et Artium Europaea pilntiesīgu locekli. 2001. gadā viņš tika apbalvots ar Vācijas Federatīvās Republikas Nopelnu ordeni. Viņa mantojums saglabājas caur daudzajiem rakstiem, grāmatām, kā arī ietekmi uz filozofijas un ētikas studijām daudzviet pasaulē.

Izlase no tematiem un publikācijām

• Darbi par saprašanu un izskaidrošanu no transcendentalpragmātiskas perspektīvas, kuros tiek aplūkotas runas akti un diskursa priekšnosacījumi.
• Pētījumi un eseji par diskursa ētiku, morālās normatīvas pamatošanas iespējām un racionālas diskusijas lomu ētiskā secināšanā.
• Raksti par filozofijas metodoloģiju, attiecībām starp analītisko un kontinento tradīciju, kā arī par zinātnes un humanitāšu filozofiskajām problēmām.

Apel nomira 2017. gada 15. maijā Niedernhauzenē 95 gadu vecumā. Viņa darbi turpina iedvesmot pētniekus, kas interesējas par komunikācijas pamatojumu, diskursa ētiku un racionālas argumentācijas iespējām starpsubjektīvā telpā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Karl-Otto Apel?

J: Kā sauca Karla Oto Apela filozofisko pieeju?

J: Kādi bija daži no ievērojamākajiem Karla Oto Apela darbiem?

J: Kad Karls Oto Apel kļuva par Eiropas Akadēmijas (Academia Europaea) locekli?

J: Kad Karlam Oto Apelam piešķīra Vācijas Federatīvās Republikas Nopelnu ordeni?

J: Kad Kārlis Oto Āpelis nomira?

J: Cik vecs bija Karl-Otto Apel nāves brīdī?

Meklēt pēc burta