Lavrenty Beria
Lavrentijs Pavlovičs Berija (vai Lavrentijs Berija) (1899. gada 29. marts - 1953. gada 23. decembris) bija Padomju Savienības slepenās policijas vadītājs Josifa Staļina režīma laikā. 1953. gadā Ņikita Hruščovs pavēlēja Beriju sodīt ar nāvi kā nodevēju.
Berija bija padomju politiķis, Padomju Savienības maršals un valsts drošības pārvaldnieks, padomju drošības un slepenās policijas (NKVD) priekšnieks Josifa Staļina vadībā Otrā pasaules kara laikā un premjerministra pirmais vietnieks pēckara gados (1946-53).
Viņš pārvaldīja plašu padomju valsts teritoriju. Otrā pasaules kara laikā viņš bija faktiskais Padomju Savienības maršals, komandēja NKVD lauka vienības, kas bija atbildīgas par pretpartizānu operācijām Austrumu frontē. Viņa karaspēks bija arī barjera pret tūkstošiem "pārbēdzēju, dezertieru, gļēvuļu un aizdomās turamo ļaundaru". Berija vadīja plašo Gulaga darba nometņu paplašināšanu. Viņš bija atbildīgs par slepeno aizsardzības iestāžu, pazīstamu kā šaraškas, pārraudzību, kas bija ļoti svarīgas kara centieniem.
Berijai bija izšķiroša loma arī padomju partizānu koordinēšanā, kuri izveidoja iespaidīgu izlūkošanas un sabotāžas tīklu aiz vācu līnijām. Viņš piedalījās Jaltas konferencē kopā ar Staļinu, kurš viņu iepazīstināja ASV prezidentu Franklinu D. Rūzveltu kā "mūsu Himleru". Pēc kara viņš organizēja Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pārņemšanu komunistu rokās.
Berijas bezkompromisa nežēlība pienākumu izpildē un prasme sasniegt rezultātus noveda pie tā, ka viņš pārraudzīja padomju atombumbas projektu. Staļins tam piešķīra absolūtu prioritāti, un projekts tika pabeigts nepilnu piecu gadu laikā. Lai to panāktu, Berijas vadītā NKVD organizēja padomju spiegošanu pret Rietumiem.
Berija tika paaugstināts par premjerministra pirmo vietnieku, kur viņš īstenoja īsu liberalizācijas kampaņu. Viņš īsu brīdi bija valdošās "trijotnes" biedrs kopā ar Georgiju Maļenkovu un Vjačeslavu Molotovu. Pēc Staļina nāves Berija bija pārlieku pārliecināts par savu amatu, un tas lika viņam nepareizi novērtēt citus Politbiroja locekļus. Nikitas Hruščova vadītā valsts apvērsuma laikā ar maršala Georgija Žukova militāro spēku palīdzību Berija tika arestēts, apsūdzot viņu valsts nodevībā sēdes laikā, kurā viss Politbirojs viņu nosodīja. NKVD atbilstību nodrošināja Žukova karaspēks, un pēc nopratināšanas Berija tika aizvests uz Lubjankas pagrabu un nošauts.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda bija Lavrentija Pavloviča Berijas tautība?
A: Lavrentijs Pavlovičs Berija bija gruzīnu-boļševiku un padomju politiķis.
Q: Kad un kur viņš dzimis?
A: Viņš dzimis 1899. gada 9. martā Merheuli, Krievijas impērijā (Gruzijā vai Abhāzijā).
J: Kad viņš iestājās boļševiku partijā?
A.: 1917. gadā 18 gadu vecumā viņš iestājās Vladimira Iļjiča Ļeņina vadītajā boļševiku partijā.
J: Kādus amatus viņš ieņēma Josifa Staļina režīma laikā?
A: No 1938. līdz 1945. gadam Berija bija Padomju Savienības slepenpolicijas vadītājs (NKVD vadītājs), bet no 1946. līdz 1953. gadam viņš ieņēma MVD vadītāja amatu.
J: Kas sarīkoja sazvērestību, lai 1953. gadā viņu nogalinātu?
A: Ņikita Hruščovs 1953. gadā ieplānoja Berijas eksekūciju.
J: Kur notika viņa nāvessoda izpilde?
A.: Viņu sodīja ar nāvi Maskavā, RSFSR Padomju Savienībā.
