Formula 1 punktu sistēma: FIA čempionāta punktu skaitīšana (1950–mūsdienās)
Uzzini F1 punktu sistēmas pilnu vēsturi (1950–mūsdienas): FIA noteikumi, izmaiņas, slavenie gadījumi un kā tiek skaitīti braucēju un konstruktoru punkti.
Šī ir Formula 1 pasaules čempionāta punktu skaitīšanas sistēma, ko izmanto Starptautiskā automobiļu federācija (FIA). FIA sistēma nosaka gan FIA pasaules braucēju, gan konstruktoru čempionātus kopš pirmās sezonas 1950. gada. Čempiona tituls tiek piešķirts tam braucējam un konstruktoram (automobiļa būvētājam), kuri sezonas beigās ir ieguvuši visvairāk punktu.
Vēsture un galvenās izmaiņas
- Sākotnējā sistēma (1950. gadi): kopš 1950. gada punktus saņēma sacīkšu uzvarētāji un citi labākie finišētāji, kā arī tika piešķirts papildu punkts par ātrāko apli. Konstruktoru čempionāts tika ieviests no 1958. gada.
- Atsevišķu rezultātu ieskaitīšana (dažas sezonas): vairākās sezonās netika ieskaitīti visi sacīkšu rezultāti — tika ņemts vērā tikai noteikts labāko rezultātu skaits (saukts par "dropped scores"). Tas radīja negaidītus iznākumus, piemēram, 1988. gada sezonā, kad Alains Prosts un Airtons Senna (abi McLaren pilotē) sezonā bija pārāki pār pārējiem, bet, tā kā tika ņemtas vērā tikai daļējas sezona rezultātu kopas, kopējie un ieskaitītie punktu skaitļi atšķīrās un tituls tika izcīnīts, pamatojoties uz ieskaitītajiem punktiem.
- Visu sacīkšu ieskaitīšana kopš 1991. gada: no 1991. gada vairs netika piemērota ierobežota labāko rezultātu shēma — parasti tika ieskaitīti visi sezonas rezultāti, kas padarīja vērtēšanu vienkāršāku un prognozējamāku.
- Mūsdienu sistēmas ieviešana (2010.): mērķis bija dot punktus vairākām komandām un braucējiem, tādējādi veicinot konkurenci un padarot cīņas interesantākas visā dalībnieku sarakstā. Kopš tā laika sistēma ir vēl mazliet pielāgota (piem., papildu punkti par ātrāko apli atkal ievērojami vēlāk), taču pamatprincipi par punktu piešķiršanu pozīcijām ir saglabāti.
Mūsdienu punktu sadalījums (pamatā kopš 2010.)
No 2010. gada oficiālā F1 punktu tabula paredz, ka punktus saņem pirmie 10 finišētāji. Galvenais princips (pirmās vietas priekšrocība) ir saglabāts, taču vērtējums paplašina punktu ieguvēju loku, piemēram:
- 1. vieta — 25 punkti
- 2. vieta — 18 punkti
- 3. vieta — 15 punkti
- 4. vieta — 12 punkti
- 5. vieta — 10 punkti
- 6. vieta — 8 punkti
- 7. vieta — 6 punkti
- 8. vieta — 4 punkti
- 9. vieta — 2 punkti
- 10. vieta — 1 punkts
Papildus tam, kopš vēlākām izmaiņām ir ieviesti arī citi punktu mehānismi: piemēram, papildu punkts par ātrāko apli tika atjaunots (ar noteikumu, ka to iegūst tikai braucējs, kurš ātrāko apli uzstādīs un kurš sacīksti pabeidz top10 pozīcijā), kā arī kopš 2021. gada ir ieviestas īsākas "Sprint" sacensības, kas arī sadala papildus punktus (sprints un to punktu sadalījums ir atsevišķa sistēma un laika gaitā ir vairākkārt koriģēts).
Svarīgi punkti un ietekme
- Punkti nosaka gan braucēju, gan konstruktoru titulus — konstruktoru punktus parasti aprēķina, summējot komandai piederošo automobiļu iegūtos punktus katrā sacīkstē (ar dažiem periodiem un izņēmumiem vēsturē).
- Sistēmu maiņas ietekmē salīdzinājumus starp eriām — dažādas punktu sistēmas un ieskaites noteikumi (piem., ierobežots ieskaitāmo sacīkšu skaits) apgrūtina tiešu salīdzinājumu starp braucējiem un komandām no dažādiem periodiem.
- Vēsturiski izcili piemēri: daži sezonas rezultāti izceļas ar ārkārtīgu dominanci — Džims Klārks 1960. gados, Mihaels Šūmahers 2002. gadā (kad viņš finišēja katrā sacīkstē uz pjedestāla) un komandas, piemēram, McLaren vai Ferrari, kuras dažās sezonās ir bijušas acīmredzami pārākas pār pārējām.
Kopsavilkums
Formula 1 punktu sistēma ir mainījusies vairākas reizes, lai atspoguļotu sporta attīstību un saglabātu konkurenci. Būtiskākās izmaiņas ir konstruktoru čempionāta ieviešana 1958. gadā, reizēm lietotā agrīnās "dropped scores" prakse (kas radīja neparastus čempionātu rezultātus, piemēram 1988. gadā), visu sacīkšu ieskaitīšana kopš 1991. gada un mūsdienīga punktu paplašināšana 2010. gada sākotnējo sistēmu, kas ļauj vairāk braucējiem un komandām iegūt punktus. Sistēma turpina attīstīties — piemēram, laiku pa laikam tiek integrēti papildu punkti par ātrāko apli vai sprintu sacīkstēm — bet galvenais mērķis paliek nemainīgs: noteikt sezonas vērtīgāko braucēju un konstruktoru pēc iegūtajiem punktiem.


2002. gadā Mihaels Šūmahers ieguva 144 no maksimāli iespējamajiem 170 čempionāta punktiem. (2004. gada automašīna attēlā)
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir Formula 1 pasaules čempionāta punktu skaitīšanas sistēma?
A: Formula 1 pasaules čempionāta punktu skaitīšanas sistēmu izmanto Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA), lai noteiktu FIA pasaules braucēju un konstruktoru čempionātus kopš 1950. gada. Braucējiem un konstruktoriem punktus piešķir, pamatojoties uz viņu rezultātiem sezonas laikā.
J: Kā punktus piešķīra 1950. gados?
A: 1950. gados čempionāta punktus piešķīra braucējam (un komandai, sākot no 1958. gada), kas uzrādīja ātrāko apli.
J: Kas izraisīja neparastu rezultātu 1988. gadā?
A: 1988. gadā čempionātā ieskaitīja tikai noteiktu skaitu pilota labāko rezultātu, kas izraisīja neparastu rezultātu, kad Alēns Prosts ieguva rekordlielu punktu skaitu, bet čempiona titulu izcīnīja Airtons Senna.
J: Kad tika ieviesta jauna sistēma, kas ieskaitīja visas sacīkstes?
A: Jaunā sistēma, kas skaitīja visas sacīkstes, tika ieviesta 1991. gadā. Turklāt šajā laikā sacīkšu uzvarētājiem tika piešķirts arī viens papildu punkts.
J: Kādas izmaiņas tika veiktas 2010. gada sezonā?
A: 2010. gada sezonā tika veiktas izmaiņas, lai vairāk komandu un braucēju varētu iegūt punktus.
J: Kurš tiek uzskatīts par dominējošāko braucēju čempionu iegūto punktu skaita ziņā?
A: Par dominējošāko braucēju čempionu iegūto punktu skaita ziņā tiek uzskatīts Džims Klārks, kurš 1963. un 1965. gada sezonā ieguva 54 punktus (6 uzvaras).
J: Kurš pēdējā laikā dominēja konstruktoru čempionātā?
A: McLaren pēdējā laikā dominēja konstruktoru čempionātā; 1988. gadā viņi ieguva 199 no 240 maksimāli pieejamajiem punktiem un par 134 punktiem apsteidza otrajā vietā esošo komandu.
Meklēt