Mērija Brūstere (ap 1569 — 1627. gada 17. aprīlis) bija Mayflower pasažiere 1620. gadā, kad kuģis devās no Anglijas uz Jauno pasauli. Viņas precīzs dzimšanas datums, dzimšanas vieta un mātespriekšvārdus nav droši zināms, taču tiek pieņemts, ka viņa bija dzimusi Anglijā. Ap 1592. gadu viņa apprecējās ar Viljamu Brūsteru, un pārim piedzima seši bērni; par viņas dzīvi un darbību saglabājušies tikai ierobežoti rakstiski avoti, tāpēc daudzi personiskās dzīves sīkumi joprojām nav pilnīgi skaidri.

Pirms pārcelšanās uz Ziemeļameriku Mērija vairākus gadus dzīvoja Nīderlandē kopā ar Viljamu un citiem Separātistu („pilnīgu atdalītāju”) draudzes locekļiem, kuri bēga no reliģiskās vajāšanas Anglijā. Kontekstā ar to jāmin, ka šī grupa vēlējās brīvību pielūgt pēc savas pārliecības, un galu galā nolēma mēģināt izveidot jaunu kopienu pārceļoties pāri Atlantijai.

1620. gada ceļojums ar Mayflower bija ilgstošs un bīstams — ziemas aukstums, slimības un ierobežots pārtikas krājums radīja smagas grūtības. Mērija pārdzīvoja pirmo bargo ziemu Jaunajā pasaulē, kad daudzi koloniāļi mira; viņa ir minēta kā viena no sievietēm, kas 1621. gadā bija dzīvas, lai piedalītos pirmajā Pateicības dienas svinēšanā. Šajos pirmajos gados sievietes kolonijā pildīja plašu praktiisku lomu: rūpējās par bērniem, gatavoja ēst, palīdzēja slimo aprūpē un veidoja kopienas ikdienas struktūru.

Viljams Brūsters bija nozīmīga reliģiska figūra Plimutas kolonijā, un Mērija kā viņa sieva sniedza atbalstu ģimenes un draudzes dzīvē — gan ikdienas pienākumos, gan kopienas sociālajās attiecībās. Lai gan viņas vārds neparādās tik bieži oficiālos dokumentos kā vīra vārds, viņas klātbūtne un darbs bija būtisks, lai kolonija varētu izdzīvot un attīstīties.

Mērija Brūstere nomira 1627. gada 17. aprīlī Plimutas kolonijā. Viņas dzīve un pieredze ir daļa no plašāka stāsta par Mayflower un koloniālo Pirmkolonistiem — cilvēkiem, kuru izvēle meklēt reliģisko brīvību un labāku nākotni ieviesa nopietnas pārmaiņas Amerikas vēsturē.

Par Mērijas Brūsteres dzīvi pieejamie fakti ir fragmentāri, tāpēc vēsturni joprojām interpretē un papildina informāciju, izmantojot laika dokumentus, draudzes ierakstus un citus arhīvus. Viņas stāsts bieži tiek pieminēts plašākā kontekstā — kā piemērs sievietēm, kuru darbs un izturība bija būtiski Jaunās pasaules koloniju veidošanā.