Melvins E. Kalvins — amerikāņu ķīmiķis, Kalvina cikls un Nobela prēmija
Melvins E. Kalvins — Nobela prēmijas laureāts, kurš atklāja Kalvina ciklu; uzzini par oglekļa-14 pētījumiem, fotosintēzi un viņa zinātnisko mantojumu.
Melvins Eliss Kalvins (Melvin Ellis Calvin, 1911. gada 8. aprīlis - 1997. gada 8. janvāris) bija amerikāņu ķīmiķis, kurš savu zinātnisko slavu ieguva, izpētot oglekļa asimilāciju fotosintēzē. Viņš atklāja tā saukto Kalvina ciklu kopā ar kolēģiem Endrjū Bensonu un Džeimsu Bašamu. Par šo darbu viņam 1961. gadā piešķīra Nobela prēmiju ķīmijā. Lielāko daļu savas vairāk nekā piecu desmitgažu ilgās karjeras Kalvins pavadīja Kalifornijas Universitātē Bērklijā, kur vadīja pētījumu grupu un izglītoja vairākas paaudzes bioloģijas un ķīmijas studentu.
Pētījumu metodes un galvenie atklājumi
Izmantojot oglekļa-14 radioaktīvo izotopu kā marķieri, Kalvins un viņa kolēģi kartēja visu oglekļa ceļu, kas fotosintēzes laikā šķērso augu. Eksperimentos parasti tika izmantotas aļģes (piemēram, Chlorella), kuras īsā laika intervālā pakļāva 14C marķētam oglekļa dioksīdam, pēc tam paraugi ātri fiksēja un analizēja. Ar šo pulse–chase metodi un ķīmisko frakcionēšanu viņi spēja noteikt starpproduktus un posmus, kas noved pie oglekļa pārveidošanās par ogļhidrātiem un citiem organiskajiem savienojumiem.
- Viņu eksperimenti parādīja, ka pirmais stabilais produkts pēc CO2 uzņemšanas ir 3-fosfoglicerīnskābe (3-PGA), kas bija nozīmīgs atklājums fotosintēzes mehānikas izpratnei.
- Tika identificēta ribulozes-1,5-bisfosfāta (RuBP) loma kā CO2 akceptoram un atklāta cikliska reakciju kopa, kuras laikā RuBP tiek atjaunots — tas nu pazīstams kā Kalvina cikls.
- Pētījumi arī parādīja, ka saules gaisma iedarbojas uz augu hlorofilu, lai veicinātu elektronplūsmas un reakciju ķēdes, kas ļauj sintētizēt organiskos savienojumus no CO2.
Publicēšana un sadarbība
Kalvins kopā ar Endrjū Bensonu un Džeimsu Bašamu publicēja virkni rakstu par oglekļa ceļu fotosintēzē, kas sistematizēja atklātos starpproduktus un reakciju secību. Šie darbi kļuva par pamatu mūsdienu izpratnei par oglekļa fiksāciju un ir plaši citēti biokīmijas un augu fizioloģijas literatūrā.
Nobela prēmija un atzinība
Par saviem atklājumiem Kalvins 1961. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Viņš bija vienīgais šīs prēmijas laureāts attiecīgajā gadā. Kalvina pētījumi ievērojami paplašināja zināšanas par to, kā CO2 tiek pārveidots par enerģētiski bagātiem ogļhidrātiem un citiem organiskajiem savienojumiem — zināšanām, kuras ir būtiskas gan fundamentālai bioķīmijai, gan lauksaimniecības un vides zinātņu lietojumiem.
Karjera, interese ārpus laboratorijas un personīgais ieguldījums
Kalvins bija aktīvs pētniecības kopienas dalībnieks un pagājušā gadsimta 50. gados bija viens no pirmajiem Vispārējo sistēmu pētniecības biedrības (Society for General Systems Research) biedriem. 1963. gadā viņam tika piešķirts papildu molekulārās bioloģijas profesora tituls, kas atspoguļo viņa pētījumu saistību ar dzīvības zinātnēm plašākā mērogā. Trīs desmitgades pēc Nobela prēmijas viņš publicēja autobiogrāfiju "Sekojot gaismas pēdām: zinātniskā odiseja", kurā atspoguļoja savus pētījumus, eksperimentālās metodes un zinātniskās pārdomas.
Ietekme un mantojums
Kalvina ieguldījums ir bijis fundamentāls: viņa izstrādātā metode un atklātais cikls veido pamatā esošo mehānismu izpratni par oglekļa fiksāciju augu šūnās. Šīs zināšanas ir būtiskas ne tikai pamatzinātnē, bet arī lauksaimniecībā (lauku kultūru produktivitātes izpratnē un uzlabošanā), ekoloģijā un klimata modelēšanā, jo fotosintēze ir centrāla globālā oglekļa cikla daļa. Kalvina skolas studenti un sekotāji turpināja attīstīt metodes, analizēt fermentus (piemēram, RuBisCO) un pētīt fotosintētiskaus materiālu pielietojumus mūsdienu biotehnoloģijā.
Melvins E. Kalvins paliek atzīts kā viens no svarīgākajiem 20. gadsimta bioķīmiķiem — viņa darbs ilustrē, kā rūpīgi eksperimentāli izsekots marķieris (oglekļa-14) var atklāt vispārcilvēciskas un dabiskas procesu shēmas, kas ietekmē visus dzīvos organismus uz Zemes.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Melvins Eliss Kalvins?
A: Melvins Eliss Kalvins bija amerikāņu ķīmiķis, kurš kopā ar Endrjū Bensonu un Džeimsu Bašamu atklāja Kalvina ciklu un par šo darbu 1961. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā.
J: Kur Kalvins pavadīja lielāko daļu savas karjeras?
A: Lielāko daļu savas piecu desmit gadu ilgās karjeras Kalvins pavadīja Kalifornijas Universitātē Berklijā.
J: Ko Kalvins un viņa kolēģi sasniedza, izmantojot oglekļa-14 izotopu?
A: Izmantojot oglekļa-14 izotopu kā marķieri, Kalvins un kolēģi kartēja visu oglekļa ceļu, kas fotosintēzes laikā šķērso augu, parādot, ka saules gaisma iedarbojas uz augu hlorofilu, lai nodrošinātu organisko savienojumu ražošanu.
J: Kas ir Kalvina cikls un kurš to atklāja?
A: Kalvina cikls ir process, kurā augi oglekļa dioksīdu pārvērš ogļhidrātos un citos organiskos savienojumos. To atklāja Melvins Eliss Kalvins, Endrjū Bensons un Džeimss Bašams.
J: Kādu titulu Kalvins bija ieguvis papildus savai karjerai ķīmijā?
A: 1963. gadā Kalvinam tika piešķirts papildu molekulārās bioloģijas profesora tituls.
Vai Kalvins Nobela prēmiju ķīmijā saņēma kopā ar kādu citu?
Nē, Kalvins bija vienīgais 1961. gada Nobela prēmijas ķīmijā laureāts.
J: Vai Kalvins uzrakstīja autobiogrāfiju?
A: Jā, trīs desmitgades pēc Nobela prēmijas saņemšanas Kalvins uzrakstīja autobiogrāfiju "Pēc gaismas pēdām: zinātniskā odiseja".
Meklēt