Maikls Smits — britu-kanādiešu bioķīmiķis, Nobela laureāts (1993)
Maikls Smits — Lielbritānijā dzimis kanādiešu bioķīmiķis, 1993. gada Nobela prēmijas laureāts par vietām vērstu mutagenēzi; iedvesmojošs zinātnieks, pētnieks un labdaris.
Maikls Smits (Michael Smith) CC, OBC, FRS, 1932. gada 26. aprīlis — 2000. gada 4. oktobris, bija Lielbritānijā dzimis kanādiešu bioķīmiķis, kurš būtiski ietekmēja molekulārās bioloģijas un biotehnoloģijas attīstību. Viņš 1993. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā (kopā ar Kariju Mulliju) par darbu, izstrādājot metodes, kas ļauj mērķtiecīgi ievadīt izmaiņas konkrētās DNS vietās — tā saukto uz vietām vērsto mutagenēzi (site-directed mutagenesis).
Izglītība un agrīnā karjera
Pēc doktora grāda iegūšanas Mančestras Universitātē 1956. gadā Smits pārcēlās uz Kanādu, kur turpināja pētniecību un strādāja pie Dr. Har Gobind Khorana (arī Nobela prēmijas laureāts) Britu Kolumbijas Pētniecības padomē Vankūverā. Tur viņš sāka strādāt ar nukleīnskābēm un sintētiskām oligonukleotīdēm, kas vēlāk kļuva par pamatu viņa metodēm DNS mērķtiecīgai modifikācijai.
Zinātniskais ieguldījums un ietekme
Smita izstrādātā uz vietām vērstās mutagenēzes pieeja ļāva pētniekiem precīzi mainīt konkrētas nukleotīdu bāzes DNS ķēdē, tādējādi izraisot paredzamas pārmaiņas proteīnu aminoskābju secībā. Šī metode deva iespēju:
- izpētīt gēnu un proteīnu funkcijas ar lielu precizitāti;
- izstrādāt molekulārus modeļus ārstniecībai un farmaceitiskajiem pētījumiem;
- veicināt proteīnu inženieriju, kurā tiek radīti uzlaboti vai pilnīgi jauni proteīni ar vēlamām īpašībām;
- atbalstīt biotehnoloģiju un medicīnas diagnostikas metožu attīstību.
Šī pieeja kopā ar citiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem (piemēram, PCR metodi) būtiski paātrināja molekulāro pētījumu tempu un atviegloja ģenētisko manipulāciju ikdienas izmantošanu laboratorijās.
Apmierinājumi, atzinības un filantropija
Bez Nobela prēmijas Smits saņēma vairākus citus apbalvojumus un goda nosaukumus (piemēram, CC, OBC, FRS). Viņš bija pazīstams arī ar savu dāsnumu un atbalstu zinātnei. Pusi no Nobelprēmijas naudas viņš atvēlēja pētniekiem, kas nodarbojās ar šizofrēnijas ģenētiku. Otru pusi viņš ziedoja BC Science World Vankūverā un Kanādas sieviešu zinātnē un tehnoloģijā biedrībai. 1999. gadā Smits saņēma Karaliskās bankas balvu un daļu no saņemtās dotācijas ziedoja BC Cancer Foundation.
Noslēgums un mantojums
Maikla Smita darbs atstājis ilgstošu ietekmi uz molekulāro bioloģiju, ģenētiku un biotehnoloģiju. Viņa izstrādātās metodes turpina tikt izmantotas akadēmiskajos pētījumos un rūpniecībā, ļaujot izprast gēnu funkcijas, radīt jaunus terapeitiskos risinājumus un attīstīt industrijas, kas balstās uz ģenētiskajām manipulācijām. Smits arī iedvesmoja un apmācīja vairākas paaudzes pētnieku, veicinot Kanādas pozīciju kā spēcīgu centru molekulārajā pētniecībā.
Vietai specifiska mutagenēze
1978. gadā Smits kopā ar bijušo Freda Sangera kolēģi Klaidu A. Hačisonu (Clyde A. Hutchison III) ieviesa jaunu metodi molekulārajā bioloģijā. Šī tehnika, ko sauca par "uz vietu vērstu mutagenēzi, kas vērsta uz oligonukleotīdiem", parādīja, kā atrast viena mutanta gēna ietekmi. Viņi izstrādāja sintētisku DNS. Izmantojot to, viņi salīdzināja dažādas olbaltumvielu molekulas, lai parādītu, ko izraisa mutācija.
Jaunā tehnoloģija ļāva apzināti mainīt gēnus, lai mainītu organisma īpašības. Tā palīdz izstrādāt jaunas diagnostikas stratēģijas un jaunus ģenētisko slimību ārstēšanas veidus. Tā var pat ļaut radīt mākslīgas dzīvības formas.
Komandas raksts, kurā aprakstīta uz konkrētu vietu vērsta mutagenēze, 1978. gada septembrī tika publicēts žurnālā Journal of Biological Chemistry kā "Mutagenēze konkrētā vietā DNS sekvencē". Par komandas darbu Smits 1993. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā kopā ar polimerāzes ķēdes reakcijas izgudrotāju Kari Mulliju.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Maikls Smits?
A: Maikls Smits bija Lielbritānijā dzimis kanādiešu bioķīmiķis.
J: Par ko Maikls Smits saņēma Nobela prēmiju ķīmijā?
A: Maikls Smits saņēma Nobela prēmiju ķīmijā 1993. gadā par darbu, izstrādājot uz vietām vērstu mutagenēzi.
J: Kopā ar ko Maikls Smits studēja Britu Kolumbijas Pētniecības padomē?
A: Maikls Smits studēja Britu Kolumbijas Pētniecības padomē kopā ar Dr. Har Gobind Khorana.
J: Kad Maikls Smits ieguva doktora grādu?
A: Maikls Smits 1956. gadā ieguva doktora grādu Mančestras Universitātē.
J: Ko Maikls Smits darīja ar pusi no Nobela prēmijas naudas?
A.: Maikls Smits pusi no savas Nobela prēmijas naudas atvēlēja pētniekiem, kas nodarbojās ar šizofrēnijas ģenētiku.
Jautājums: Ko Maikls Smits darīja ar otru pusi Nobela prēmijas naudas?
O: Otru pusi no Nobela prēmijas naudas Maikls Smits atvēlēja BC Science World Vankūverā un Kanādas sieviešu zinātnē un tehnoloģijā biedrībai.
J: Kādu citu balvu Maikls Smits saņēma un ko viņš darīja ar šo stipendiju?
A: 1999. gadā Maikls Smits saņēma Karaliskās bankas balvu, un iegūto dotāciju viņš ziedoja BC Cancer Foundation.
Meklēt