Maikls Smits (Michael Smith) CC, OBC, FRS, 1932. gada 26. aprīlis — 2000. gada 4. oktobris, bija Lielbritānijā dzimis kanādiešu bioķīmiķis, kurš būtiski ietekmēja molekulārās bioloģijas un biotehnoloģijas attīstību. Viņš 1993. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā (kopā ar Kariju Mulliju) par darbu, izstrādājot metodes, kas ļauj mērķtiecīgi ievadīt izmaiņas konkrētās DNS vietās — tā saukto uz vietām vērsto mutagenēzi (site-directed mutagenesis).
Izglītība un agrīnā karjera
Pēc doktora grāda iegūšanas Mančestras Universitātē 1956. gadā Smits pārcēlās uz Kanādu, kur turpināja pētniecību un strādāja pie Dr. Har Gobind Khorana (arī Nobela prēmijas laureāts) Britu Kolumbijas Pētniecības padomē Vankūverā. Tur viņš sāka strādāt ar nukleīnskābēm un sintētiskām oligonukleotīdēm, kas vēlāk kļuva par pamatu viņa metodēm DNS mērķtiecīgai modifikācijai.
Zinātniskais ieguldījums un ietekme
Smita izstrādātā uz vietām vērstās mutagenēzes pieeja ļāva pētniekiem precīzi mainīt konkrētas nukleotīdu bāzes DNS ķēdē, tādējādi izraisot paredzamas pārmaiņas proteīnu aminoskābju secībā. Šī metode deva iespēju:
- izpētīt gēnu un proteīnu funkcijas ar lielu precizitāti;
- izstrādāt molekulārus modeļus ārstniecībai un farmaceitiskajiem pētījumiem;
- veicināt proteīnu inženieriju, kurā tiek radīti uzlaboti vai pilnīgi jauni proteīni ar vēlamām īpašībām;
- atbalstīt biotehnoloģiju un medicīnas diagnostikas metožu attīstību.
Šī pieeja kopā ar citiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem (piemēram, PCR metodi) būtiski paātrināja molekulāro pētījumu tempu un atviegloja ģenētisko manipulāciju ikdienas izmantošanu laboratorijās.
Apmierinājumi, atzinības un filantropija
Bez Nobela prēmijas Smits saņēma vairākus citus apbalvojumus un goda nosaukumus (piemēram, CC, OBC, FRS). Viņš bija pazīstams arī ar savu dāsnumu un atbalstu zinātnei. Pusi no Nobelprēmijas naudas viņš atvēlēja pētniekiem, kas nodarbojās ar šizofrēnijas ģenētiku. Otru pusi viņš ziedoja BC Science World Vankūverā un Kanādas sieviešu zinātnē un tehnoloģijā biedrībai. 1999. gadā Smits saņēma Karaliskās bankas balvu un daļu no saņemtās dotācijas ziedoja BC Cancer Foundation.
Noslēgums un mantojums
Maikla Smita darbs atstājis ilgstošu ietekmi uz molekulāro bioloģiju, ģenētiku un biotehnoloģiju. Viņa izstrādātās metodes turpina tikt izmantotas akadēmiskajos pētījumos un rūpniecībā, ļaujot izprast gēnu funkcijas, radīt jaunus terapeitiskos risinājumus un attīstīt industrijas, kas balstās uz ģenētiskajām manipulācijām. Smits arī iedvesmoja un apmācīja vairākas paaudzes pētnieku, veicinot Kanādas pozīciju kā spēcīgu centru molekulārajā pētniecībā.