Zviedrijas karaliene Silvija (dzimusi 1943. gada 23. decembrī; Silvia Renate Sommerlath) ir pusvācu, pusbrazīliešu izcelsmes Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava sieva — karaliene konsorte — un troņa mantinieces, kā arī kroņprinceses Viktorijas māte. Viņu pārējie divi bērni ir
- Zviedrijas princis Kārlis Filips (dz. 1979)
- Zviedrijas princese Madlēna (dz. 1982)
Viņu parasti oficiāli sauc par Viņas Majestāti Karalieni, bet Zviedrijā viņu ikdienā visbiežāk sauc vienkārši par karalieni Silviju.
Agrīnā dzīve un ģimene
Silvija dzimusi Heidelbergā (Vācija). Viņas tēvs bija vācu inženieris Walther Sommerlath, māte — brazīliete Alice Soares de Toledo, tāpēc viņai ir gan vācu, gan brazīliešu saknes. Bērnībā un jaunībā viņa dzīvoja un mācījās gan Vācijā, gan Brazīlijā, un vēlāk apguva vairākas valodas — tostarp vācu, portugāļu, angļu un zviedru. Silvija satikās ar Kārli XVI Gustavu 1972. gada Olimpiskajās spēlēs Minhenē; pāris apprecējās 1976. gada 19. jūnijā, un pēc laulībām Silvija kļuva par Zviedrijas karalieni konsorti.
Sabiedriskā darbība, cilvēktiesību un labdarības aizstāvēšana
Karaliene Silvija ir pazīstama ar ilggadēju darbu bērnu tiesību, vardarbības pret bērniem apkarošanas un citām sociālajām jomām. Viņa aktīvi iestājas pret seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu pornogrāfiju, atbalsta izglītojošas kampaņas un rehabilitācijas programmas upuriem.
Viņa ir iniciatore un atbalstītāja vairākām organizācijām un iniciatīvām:
- 1994. gadā tika dibināta institūcija un programmas Zviedrijā, kas tagad darbojas ar nosaukumu Silviahemmet — centrs un apmācību tīkls, kas uzlabo aprūpi cilvēkiem ar demenci un atbalsta viņu tuviniekus;
- 1999. gadā karaliene izveidoja World Childhood Foundation, starptautisku labdarības organizāciju, kas īsteno projektus bērnu aizsardzībai, novērš ļaunprātīgu izmantošanu un atbalsta sociālas rehabilitācijas programmas;
- 2013. gadā tika izveidota Queen Silvia Nursing Award — balva, kas veicina inovatīvus risinājumus un profesionālo attīstību veco cilvēku aprūpes jomā.
Bez bērnu aizsardzības karaliene atbalsta arī cilvēktiesību iniciatīvas un cilvēku ar dzirdes traucējumiem tiesības — viņa popularizē zīmju valodu un sadarbojas ar organizācijām, kas strādā ar nedzirdīgajiem. Savā oficiālajā un neoficiālajā darbībā viņa bieži apmeklē projektus un satiktos ar speciālistiem, pētniekiem un vietējām NVO, lai veicinātu izpratni un pieejamu palīdzību visneaizsargātākajiem.
Stils un publiskā loma
Karaliene Silvija ir ilggadēja Zviedrijas sabiedrības un starptautiskā darba figūra — viņas darbība ir vērsta gan uz politiski neitrālu labdarību, gan uz konkrētu sociālo problēmu risināšanu. Viņa regulāri piedalās valsts ceremonijās, oficiālos vizītos un labdarības pasākumos, kā arī darbojas kā patronese vairākām vietējām un starptautiskām organizācijām.
Silvija runā vairākas valodas, darbojas kā starpkultūru saikne un ir plaši pazīstama kā mērķtiecīga labdarības aizstāve, kas savā darbā apvieno personisko iesaisti un institucionālu atbalstu nozīmīgiem sociālajiem projektiem.