Richard Roberts
Sers Ričards Džons Robertss FRS (dzimis 1943. gada 6. septembrī Derbijā) ir britu bioķīmiķis un molekulārais biologs.
1993. gadā viņam kopā ar Filipu Šarpu (Phillip Sharp) tika piešķirta Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā par "atklājumu, ka eikariontu gēni nav vienlaidu virknes, bet satur intronus un ka ziņnešu RNS sašķelšana, lai šos intronus izdzēstu, var notikt dažādos veidos, iegūstot dažādus proteīnus no vienas un tās pašas DNS sekvences".
Robertss ir strādājis Hārvarda universitātē, Cold Spring Harbor laboratorijā un New England Biolab. Viņš 2008. gadā tika iecelts bruņinieka kārtā dzimšanas dienas apbalvojuma ceremonijā.
Darbs
Agrāk tika uzskatīts, ka katrs DNS gēns kodē vienu olbaltumvielu nepārtrauktā joslā. Robertss un Šarps neatkarīgi atklāja, ka adenovīrusa (kas izraisa saaukstēšanos) gēni ir sadalīti segmentos, kas vēlāk RNS apstrādes procesā tiek apvienoti.
1997. gadā Robertss pierādīja, ka adenovīrusa kodējošo DNS atdala nekodējošie DNS posmi. Kodējošie posmi ir eksoni, bet nekodējošie posmi ir introni.
Turklāt izrādījās, ka šī struktūra sastopama visos augstākajos organismos. Atklājums, ka gēns ģenētiskajā materiālā var atrasties kā vairāki atšķirīgi un atsevišķi segmenti, bija revolucionārs.
Otrā Roberta darba daļa bija saistīta ar gēnu šķelšanu un gēnu sašķelšanu. Tas nozīmē izgriezt gabaliņus no kodēšanas sekvences un pievienot tai gabaliņus. Tādējādi tiek radīts proteīns, kas darbojas atšķirīgi no sākotnējās versijas. Tagad to izmanto gēnu inženierijā.
Ierosinātā ietekme uz evolūciju
Šāda struktūra var ļaut elastīgāk reaģēt uz vides izmaiņām un tādējādi paātrināt evolūciju. Šī struktūra var būt arī atbildīga par vairākiem iedzimtiem ģenētiskiem defektiem.
Lūk, Nobela prēmijas pasniegšanas runas galvenā daļa, ko teica profesors Bertils Daneholts no Nobela asamblejas Karolinskas institūta:
"Agrāk tika uzskatīts, ka gēni attīstās galvenokārt, uzkrājoties nelielām diskrētām izmaiņām ģenētiskajā materiālā. Taču to mozaīkveida gēnu struktūra ļauj augstākajiem organismiem pārstrukturēt gēnus arī citā, efektīvākā veidā. Tas ir tāpēc, ka evolūcijas gaitā gēnu segmenti - atsevišķi mozaīkas gabaliņi - tiek pārgrupēti ģenētiskajā materiālā, tādējādi veidojot jaunus mozaīkas modeļus un līdz ar to arī jaunus gēnus. Šis pārkārtošanās process, iespējams, izskaidro augstāko organismu straujo evolūciju".
Parasts eksonu savienošanas veids RNS apstrādes laikā. RNS un olbaltumvielu apakšvienību grupa, ko sauc par spliceosomu, no transkribētā pre-mRNS segmenta noņem intronus. Šo procesu sauc par splicēšanu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sers Ričards Džons Robertss?
A: Sers Ričards Džons Robertss ir britu bioķīmiķis un molekulārais biologs.
J: Par ko sers Ričards Džons Robertss saņēma Nobela prēmiju?
A: Sers Ričards Džons Robertss 1993. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par atklājumu, ka eikariontu gēni nav vienlaidu virknes, bet gan satur intronus.
J: Ar ko sers Ričards Džons Robertss 1993. gadā saņēma Nobela prēmiju?
A: 1993. gada Nobela prēmiju sers Ričards Džons Robertss saņēma kopā ar Filipu Šarpu.
J: Kā intronu sazarošana ietekmē olbaltumvielas?
A: Intronu sazarošana var notikt dažādos veidos, no vienas un tās pašas DNS sekvences iegūstot dažādus proteīnus.
J: Kur sers Ričards Džons Robertss ir strādājis?
A: Sers Ričards Džons Robertss ir strādājis Hārvarda universitātē, Cold Spring Harbor laboratorijā un New England Biolab.
J: Kad sers Ričards Džons Robertss tika iecelts bruņinieka kārtā?
A: Sers Ričards Džons Robertss tika iecelts bruņinieka kārtā 2008. gada dzimšanas dienas apbalvojumā.
J: Kad un kur dzimis sers Ričards Džons Robertss?
A: Sers Ričards Džons Robertss dzimis 1943. gada 6. septembrī Derbijā, Apvienotajā Karalistē.
