Sers Ričards Džons Robertss FRS (dzimis 1943. gada 6. septembrī Derbijā) ir britu bioķīmiķis un molekulārais biologs.

1993. gadā viņam kopā ar Filipu Šarpu (Phillip Sharp) tika piešķirta Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā par "atklājumu, ka eikariontu gēni nav vienlaidu virknes, bet satur intronus un ka ziņnešu RNS sašķelšana, lai šos intronus izdzēstu, var notikt dažādos veidos, iegūstot dažādus proteīnus no vienas un tās pašas DNS sekvences".

Robertss ir strādājis Hārvarda universitātē, Cold Spring Harbor laboratorijā un New England Biolab. Viņš 2008. gadā tika iecelts bruņinieka kārtā dzimšanas dienas apbalvojuma ceremonijā.

Darbs, atklājums un tā nozīme

Robertsa un Šarpa neatkarīgie pētījumi 1970. gados parādīja, ka eikariotu gēni nav nepārtrauktas sekvences. Tie sastāv no eksoniem — kodējošām daļām — un introniem — starpgabaliem, kas pirms nosūtīšanas uz ribosomu tiek noņemti no primārās ziņneša RNS (pre-mRNA) procesa laikā, ko sauc par splicing jeb RNS saplūšanu.

Šis atklājums mainīja fundamentālu izpratni par ģenētisko informāciju: tas paskaidroja, kā no viena gēna var rasties vairāki dažādi proteīni, izmantojot alternatīvo splicing (dažādo RNS sašķelšanu). Tā rezultātā palielinās organisma iespējamā proteīnu daudzveidība, kas ietekmē attīstību, šūnu funkcijas un slimību mehānismus.

Kā tas darbojas — vienkāršs skaidrojums

  • Eksoni — RNS segmenti, kas satur kodējošo informāciju un tiek saglabāti nobriedušajā ziņneša RNS.
  • Introni — ne-kodējoši segmenti, kas tiek noņemti no pre-mRNA, pirms tā tiek tulkota proteīnā.
  • Spliceozoma — liela RNS–proteīnu komplekss, kas realizē intronu izgriešanu un eksonu salīmēšanu kopā.

Akadēmiskā un profesionālā darbība

Robertss strādājis gan akadēmiskajās institūcijās, gan biotehnoloģiju industrijā. Viņa pētījumi saistīti ar gēnu struktūru, RNS apstrādi un molekulāro mehānismu izpēti. Darbs Cold Spring Harbor un citās institūcijās veicinājis gan pamata zinātnes attīstību, gan praktisku metožu izstrādi, kas tiek izmantotas molekulārajā bioloģijā un medicīnā.

Galvenie apbalvojumi un atzinības

  • 1993 — Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā (kopā ar Filipu Šarpu).
  • Francijā un Lielbritānijā piešķirtas dažādas goda nosaukumu un biedru vietas, tostarp FRS (Fellow of the Royal Society).
  • 2008 — bruņinieka kārta (knighthood) dzimšanas dienas apbalvojumā (iecelts bruņinieka kārtā).

Ietekme uz biomedicīnu un mūsdienu zinātni

Atklājums par introniem un alternatīvo splicing ir būtisks molekulārās bioloģijas un medicīnas attīstībā. Tas skaidro daudzus ģenētiskas izcelsmes fenotipus un slimības, kuras rodas no splicing kļūdām, un palīdz izstrādāt terapijas, piemēram, mērķtiecīgas RNS bāzes ārstēšanas pieejas. Turklāt izpratne par splicing mehānismiem ir svarīga, interpretējot genomu datus un funkcionālās ģenētikas rezultātus.

Personība un pēctecība

Robertss ir zinātnes popularizētājs un aktīvi piedalās diskusijās par biotehnoloģijas ētiku, pētniecības atklātību un pētniecības lomu sabiedrībā. Viņa darbs un atklājums par introniem kļuva par fundamentu turpmākai molekulārajai izpētei un mūsdienu ģenētikas attīstībai.