Sāra Daniusa — zviedru literatūrzinātniece un Nobela komitejas locekle
Sāra Daniusa — izcila zviedru literatūrzinātniece, estētiķe un bijusī Nobela literatūras komitejas locekle; viņas loma Zviedrijas Akadēmijas vēsturē un 2018. gada strīdos.
Sāra Marija Daniusa (1962. gada 5. aprīlis – 2019. gada 12. oktobris) bija zviedru literatūrzinātniece, estētiķe un bijusī Nobela prēmijas literatūrā komitejas locekle. Daniusa bija estētikas profesore Sēdertornas Universitātē, literatūras docente Upsalas Universitātē un literatūrzinātnes profesore Stokholmas Universitātē. Viņa bija pazīstama gan kā akadēmiska pētniece, gan kā sabiedriska intelektuāle — rakstniece, recenzente un vieslektore, kas plaši rakstīja par modernismu, estētiku un literatūras lasīšanas praksēm.
Karjera un pētniecība
Daniusas pētījumu intereses ietvēra modernisma literatūru, estētikas teoriju un autoru studijas. Viņas darbi pievērsa uzmanību literārajām formām, lasīšanas aktam un kultūras vērtību veidošanās procesiem. Daniusa regulāri publicēja akadēmiskos rakstus, esejas un recenzijas, piedalījās konferencēs un bija bieži redzama kultūras diskusijās Zviedrijā un ārpus tās.
Zviedrijas Akadēmija un 2018. gada krīze
Daniusa bija Zviedrijas Akadēmijas locekle un kļuva par tās pirmo sievieti — pastāvīgo sekretāri. Viņas vadība un loma institūcijā nonāca plašā uzmanības lokā 2018. gadā, kad akadēmijā izbira nopietnas iekšējas domstarpības saistībā ar apsūdzībām par seksuālu uzmākšanos un interešu konfliktiem, kas aptvēra arī personu loku ap akadēmiju. Šo strīdu dēļ tika atcelta Nobela prēmijas literatūrā piešķiršana 2018. gadā, akadēmija sāka iekšējus izmeklējumus un uzsāka pārstrukturēšanu, bet mediju un sabiedrības spriedze ietekmēja vairākus akadēmijas lēmumus un locekļu pozīcijas.
Krīzes gaitā Daniusa zaudēja daļu atbalsta akadēmijā un publiskajā telpā; viņa atkāpās no pastāvīgās sekretāres amata un bija viena no gaisā paceltajām figūrām strīdos, kas noveda pie plašām pārmaiņām akadēmijas darbā un strukturālas reformas. Notikušais izraisīja plašas diskusijas par institucionālo caurskatāmību, dzimumu attiecībām kultūras institūcijās un akadēmiskās ētikas jautājumiem.
Slimība, nāve un mantojums
Daniusa dzimusi Tēbijā. Viņa vairākus gadus cīnījās ar krūts vēzi. Daniusa nomira 2019. gada 12. oktobrī, 57 gadu vecumā. Viņas nāve izraisīja plašu atzinību un apceres par viņas ieguldījumu literatūras pētījumā, akadēmiskajās debatēs un par viņas lomu kā redzamai sievietei augstākā līmeņa kultūras institūcijā.
Vērtējums
Sāru Daniusu atceras kā spilgtu, argumentētu un avangardisku intelektuāli, kuras darbi un publiskā darbība ietekmēja diskusijas par literatūru, estētiku un kultūras institūciju atbildību. Viņas pētniecība un raksti turpina iedvesmot lasītājus un pētniekus, bet 2018. gada notikumi un to seku pārdomas paliks par nozīmīgu posmu Zviedrijas kultūras institūciju vēsturē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Sāra Marija Daniusa?
A: Sara Marija Daniusa bija zviedru literatūrzinātniece, estētiķe un bijusī Nobela prēmijas literatūrā komitejas locekle.
J: Kurās universitātēs strādāja Sāra Marija Daniusa?
A: Sāra Marija Daniusa strādāja Sēdertornas Universitātē, Upsalas Universitātē un Stokholmas Universitātē.
J: Kāda bija Sāras Marijas Daniusas loma Zviedrijas akadēmijā?
A: Sara Marija Daniusa bija Zviedrijas Akadēmijas locekle un tās pirmā pastāvīgā sekretāre.
J: Kāds bija galvenais strīds, kurā 2018. gadā bija iesaistīta Sāra Marija Daniusa?
A: Sāra Marija Daniusa bija viena no centrālajām figūrām 2018. gada strīdos, kuru rezultātā tajā gadā tika atcelta Nobela prēmija literatūrā un sekoja akadēmijas pārstrukturēšana.
J: Kur ir dzimusi Sāra Marija Daniusa?
A: Sara Marija Daniusa dzimis Tēbijā.
J: Kāds bija Sāras Marijas Danius nāves cēlonis?
A: Sara Maria Danius nomira 2019. gada 12. oktobrī 57 gadu vecumā pēc vairāku gadu ilgas krūts vēža slimības.
J: Kāda bija Sāras Marijas Daniusas darbības joma?
A: Sāras Marijas Daniusas kompetences joma bija literatūra un estētika.
Meklēt