Sardars Vallabhai Pātels (1875. gada 31. oktobris - 1950. gada 15. decembris) bija jurists un ietekmīgs Indijas neatkarības kustības politiskais līderis. Pēc neatkarības atgūšanas viņam bija liela nozīme vairāk nekā 500 kņazistu štatu integrācijā Indijas Savienībā. Viņu ļoti ietekmēja Gandija ideoloģija un principi, jo viņš cieši sadarbojās ar Gandiju. Neraugoties uz to, ka bija tautas izvēle, pēc Mahatmas Gandija lūguma Sardars Pātels atteicās no Kongresa prezidenta kandidatūras, kas galu galā izrādījās vēlēšanas, kurās tika izvēlēts pirmais neatkarīgās Indijas premjerministrs. Viņš bija pirmais neatkarīgās Indijas iekšlietu ministrs, un viņa bezkompromisa centieni konsolidēt valsti izpelnījās nosaukumu "Indijas dzelzs vīrs".
Agrīnā dzīve un profesionālā pieredze
Vallabhai Pātels dzimis lauksaimnieku ģimenē Gudzarātas provincē. Jaunībā viņš izglītojās vietējā skolā un vēlāk ieguva jurista kvalifikāciju, praktizējot kā advokāts. Viņa tiesību zināšanu un organizatoriskās prasmes palīdzēja gan vietējā sabiedrībā, gan vēlāk nacionālajā politikā. Kā advokāts viņš bieži pārstāvēja mazāk aizsargātas sabiedrības grupas un ieguva reputāciju kā praktisks un efektīvs rīkotājs.
Kustībā un cīņā par zemnieku tiesībām
Patels ieguva plašu atzinību pēc Bardoli kampaņas 1928. gadā (Bardoli Satyagraha), kur viņš vadīja zemnieku pretestību pret netaisnīgu nodokļu paaugstināšanu. Šī uzvara nostiprināja viņa reputāciju kā spēcīga līdera un deva viņam tautas dotu titulu "Sardar" (vadonis). Pātels aktīvi iesaistījās arī plašākā neatkarības kustībā, sadarbojoties ar Mahatmu Gandiju un citiem Kongresa līderiem.
Neatkarība un kņazistu štatu integrācija
Pēc 1947. gada neatkarības Pātels kļuva par vienu no galvenajiem darbiniekiem, kas strādāja pie tam, lai integrētu Indijai pievienotās princely states (kņazistu valstis). Viņš izmantoja kombināciju no diplomātijas, politiskām garantijām (piemēram, privy purse — nodrošinājumi bijušajiem valdniekiem) un, nepieciešamības gadījumā, militāras spēka demonstrācijas, lai piespiestu vai pārliecinātu daudzas no šīm valstīm pievienoties Indijas Savienībai. Praktiskajā darbā viņam palīdzēja valdības ierēdņi un kolēģi, piemēram, V. P. Menon. Dažas no pazīstamākajām operācijām bija Junagadh un Hyderabad integrācija, kas dažkārt notika arī pret vietējo valdību pretestību.
Politiskie amati un loma valdībā
- Deputāta premjera un iekšlietu ministra pozīcijas — Pātels kalpoja kā viens no galvenajiem valdības vadītājiem neatkarības pirmajos gados, atbildot par iekšējo drošību, administrāciju un valsts konsolidāciju.
- Organizatoriskā reforma — viņš strādāja pie valsts institūciju nostiprināšanas, administratīvās pārvaldes sakārtošanas un centrālās varas stiprināšanas.
Stils, kritika un diplomātija
Patela vadības stils raksturojās ar pragmatismu, stingru nostāju un spēcīgu uzsvaru uz kārtību un vienotību. To, ko vieni slavēja kā nepieciešamu stingrību valsts vienotības nodrošināšanai, citi kritizēja kā autoritāru pieeju. Viņa lēmumi par kņazistu štatu integrāciju, kā arī dažas iekšpolitiska rakstura darbības, guva gan atbalstu, gan opozīciju.
Mantojums un piemiņa
Vallabhai Pātels tiek uzskatīts par vienu no neatkarīgas Indijas tēviem, kura ieguldījums bija izšķirošs valsts teritoriālās integritātes nodrošināšanā. Viņa pragmatiskais piegājiens, organizatoriskās prasmes un spēja pieņemt grūtas lēmumus padarīja viņu par atšķirīgu figūru kopā ar citiem neatkarības kustības līderiem. Patelei veltīti pieminekļi, piemiņas pasākumi un publiskas vietas Indijā saglabā viņa atmiņu — viena no visplašāk zināmajām piemiņām ir "Statue of Unity" Gudžarātā, kas veltīta viņa atmiņai.
Nāve: 1950. gada 15. decembrī Pātels mira, un viņa nāve atstāja lielu tukšumu jaunās valsts politiskajā dzīvē. Viņa mantojums turpina būt gan godāts, gan diskutēts to vērtējumā, kuri akcentē dažādas neatkarīgās Indijas veidošanās puses.