Jeģiše Čarents — armēņu dzejnieks (1897–1937): biogrāfija un mantojums
Jeģiše Čarents (1897–1937) — izcilais armēņu dzejnieks: dzīve, traģiskās Staļina represijas un literārais mantojums, kas iedvesmo vēl šodien.
Jeģiše Čarents (dzimis Jegiše Soghomonians, armēņu: Եղիշե Չարենց) (1897. gada 13. marts, Karsa - 1937. gada 29. novembris, Erevāna) bija izcilais armēņu dzejnieks un sabiedrisks domātājs, kura radošais ceļš pārtrauktajā Staļina represiju laikos beidzās ar nāvi. Viņa dzīve un daiļrade joprojām ir viena no centrālajām tēmām mūsdienu Armēnijas kultūras vēsturē.
Biogrāfija
No 1904. līdz 1912. gadam Jeghishe Soghomonian mācījās skolā Karsā. Pirmajā pasaules karā un armēņu genocīda laikā viņa jaunība noritēja ar pārbaudījumiem: 1915. gadā viņš brīvprātīgi iestājās Kaukasijas frontē, un 1917.–1918. gados piedalījās Karinā, Erzurumā, risinājušajās sīvās cīņās. Šie pārdzīvojumi atstāja dziļu nospiedumu viņa personībā un vēlāk bieži parādījās viņa dzejā un prozas fragmentos.
Radošais ceļš un stils
Čarents ir pazīstams kā viens no spilgtākajiem armēņu modernisma pārstāvjiem. Viņa radošā darbība aptver dzeju, eseju un literāros atmiņu fragmentus, kur viņš apvieno personiskos pārdzīvojumus ar plašāka mēroga nacionālām un civilizācijas tēmām. Daudzi no viņa darbiem atspoguļo gan melanholiju un nostalģiju par zaudēto, gan pārliecību par nākotni, bieži izmantojot izteiksmīgas metaforas, simbolus un spontānu, emocionālu valodu.
Čarents bija arī sabiedrisks rakstnieks: viņš piedalījās literārajās kustībās, rediģēja periodiku un aktīvi iesaistījās kultūras dzīvē. Viņš vāca dokumentus un materiālus par armēņu vēsturi un literatūru, rūpējās par valodas attīstību un jaunajiem talantiem. Viņa darbi ir tulkoti vairākās valodās un ietekmējuši ne tikai Armēnijas, bet arī plašākas literārās tradīcijas.
Politiskais fons un anekdotes
Padomju varas gados daudzi rakstnieki, tostarp Čarents, centās atrast ceļus, kā darboties jaunajos apstākļos. Ir zināmi gan dokumentēti gadījumi, gan arī stāsti un anekdotes par to, kā dažas viņa publikācijas saturēja slavinošus motivus vai acīmredzamus pielāgojumus oficiālajai retorikai. Viens plaši izplatīts un bieži citēts stāsts vēsta par dzejoli, pazīstamu kā "Vēstījums", kas it kā slavēja "jaunu gaismu" (kā to toreiz interpretēja kā uzslavu varai). Pēc citu aprakstu versijām, poemā bija arī alegoriski vai akrostiski elementi, ko dažs labs lasītājs skaidroja kā slēptu nacionālu vēstījumu. Šīs versijas bieži tiek nodotas kā anekdote vai mutvārdu liecība, un par daļu no tām nav viennozīmisku, neatkarīgu pierādījumu, tāpēc tās jāuzskata par daļēji leģendāriem stāstiem, kas apvij mākslinieka personību un laiku.
Arests, nāve un pēcāk
1937. gadā, represiju laikā, Čarents tika arestēts un neilgi pēc tam mira cietumā. Par apstākļiem, kas novedīja pie viņa aresta un nāves, pastāv gan dokumentāli fakti, gan arī dažādas liecības un baumas par personiskām un politiskām sazvērestībām. Daži avoti piemin konkrētu iesaisti vai apsūdzības, bet šo detaļu interpretācijai jāpieiet piesardzīgi, jo daļa liecību var būt nepilnīgas vai politiski motivētas.
Pēc Staļina nāves un de‑stalinizācijas periodā Čarents tika oficiāli rehabilitēts, un viņa darbi sāka atkal plaši izplatīties. Rehabilitācija ļāva literatūras zinātniekiem atjaunot un izdot viņa dzeju, kā arī pētniecībā novērtēt viņa vietu armēņu literatūras kanonā.
Mantojums
Jeģiše Čarents tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta armēņu dzejniekiem. Viņa daiļrade turpina iedvesmot rakstniekus, tulkotājus un lasītājus visā pasaulē. Viņa dzeja, rakstura intensitāte un spēja apvienot personisko ar kolektīvo ir padarījusi viņu par neatņemamu daļu no Armēnijas kultūras identitātes.
Šodien Čarenta vārds ir izplatīts memoriālos piemiņas pasākumos, viņa darbi tiek iekļauti mācību programmās, un viņa ietekme ir jūtama gan literatūrā, gan kultūras atmiņā. Lai gan par daļu no notikumiem viņa dzīvē saglabājas pretrunīgas liecības, viņa radošais mantojums ir nepārprotami nozīmīgs un turpina dzīvot lasījumos, tulkojumos un pētniecībā.

Jeģiše Čārents (Yeghishe Charents)
Darbi
"Trīs dziesmas skumjajai un bālajai meitenei", dzejoļi (1914) "Zilajā dzimtenē", dzejoļi (1915) "Soma", dzejoļi (1918) Erevāna "Čarents-vārds", dzejoļi (1922) "Dēls Ļeņins", dzejoļi (1924) "Nairi zeme" (Yerkir Nayiri) (1926) "Episkā saullēkta", dzejoļi (1930) "Ceļa grāmata", dzejoļi (1934)
Filma
- 1987: Hārents - zināmās un nezināmās puses (Yeghishe Charents)Armenfilm,35mm, scenārija autors Levon Mkrtchyan, stāsta Sos Sargsyan, režisors Levon Mkrtchyan.
Saistītās lapas
- Armēņu genocīds
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Jeģišs Čarents?
A: Jeģiše Čarents (dzimis kā Jeģiše Soghomonjans) bija armēņu dzejnieks, kurš dzīvoja no 1897. gada 13. marta līdz 1937. gada 29. novembrim un tika nogalināts Staļina tīrīšanas laikā.
J: Kur viņš mācījās skolā?
A: No 1904. līdz 1912. gadam Jeghishe Soghomonian mācījās skolā Karsā.
J: Ar kādu dzejoli viņš ir slavens?
A: Viņš ir slavens ar dzejoļa "Vēstījums" uzrakstīšanu.
J: Kāds vēstījums bija apslēpts šajā dzejolī?
A: Katras dzejoļa rindas pirmais burts rakstīja atšķirīgu vēstījumu: "O, armēņu tauta, tava vienīgā glābiņa ir tavas vienotības spēks."
J: Kā viņa izlēciens tika atklāts?
A: Viņa joku atklāja PSRS Kremļa cenzori pēc daudziem mēnešiem.
J: Kas viņu nosodīja, kad tas tika atklāts?
A: Kad viņa izlēcienu pamanīja, viņu nosodīja arhitekts Aleksandrs Tamanjans.
J: Kas pēc tam notika ar Aleksandru Tamanjanu?
A: Pēc tam, kad Čarents bija nosodījis Čarentu, Aleksandrs Tamanjans nokrita no sava vēl nepabeigtā operas nama jumta.
Meklēt