Agavaceae (agavu dzimta) — sugas, izplatība un īpašības

Agavaceae (agavu dzimta): uzzini par agavām, juku un Džošua koku — sugas, izplatību un īpašības; adaptācijas tropiem, subtropiem un tuksnešiem, taksonomijas jaunākie atklājumi.

Agavaceae ir augu dzimta, kuras pārstāvji lielākoties sastopami sausos un karstos klimatos, tostarp daudzos tuksnešos. Starp labi pazīstamajiem šīs dzimtas augiem ir agaves, juka un Džošua koks. Ģimenē ir aptuveni 550–600 sugas sadalītas apmēram 18 (vai vairāk) ģintīs. Tā ir plaši izplatīta tropu, subtropu un mēreni siltajos pasaules reģionos, kur tās pielāgojušās sausām, saulainām vietām un bieži — zemas organiskās vielas augsnēm.

Taksonomija un klasifikācijas jautājumi

Agavaceae taksonomija laika gaitā ir bijusi mainīga un joprojām strīdīga. Ir ģintis, kuras daļa botāniķu iekļauj Agavaceae, bet citi tās izdala atsevišķās dzimtās. Piemēram, Cordyline un Dracaena, dažkārt tiek izdalītas atsevišķā Dracaenaceae dzimtā. Savukārt jaunāki molekulārie pētījumi rāda, ka vairākas tradicionāli atsevišķas grupas ir cieši saistītas un var tikt apvienotas plašākā taksonomiskā vienībā (piem., Ruscaceae/Asparagaceae kompleksā).

Molekulārās analīzes ir ierosinājušas iekļaut Agavaceae plašākā grupā, pievienojot tādas ģintis kā Chlorogalum, Camassia un dažas, kas iepriekš tika pieskaitītas Anthericaceae. Tas ļautu paplašināt dzimtu līdz pat 22 ģintīm. Angiosperm Phylogeny Group (APG II) klasifikācija piedāvā risinājumu, kur Agavaceae kopā ar vairākām citām dzimtām ir daļa no paplašinātās Asparagaceae dzimtas grupas, taču APG II arī pieļauj alternatīvu, kur dažas dzimtas, tostarp Agavaceae, saglabājas atsevišķi. Lielākajā daļā atsauču Agavaceae tomēr tiek uzturēta kā no Asparagaceae atšķirīga vienība. Turklāt Hesperocallis, ko dažkārt iekļauj īpašā Hesperocallideaceae dzimtā, pēdējos pētījumos ir konstatēts cieši saistīts ar Agavaceae (Pires et al. 2004), un ir ieteikts to iekļaut Agavaceae.

Morfoloģija un pielāgošanās

Dažas Agavaceae sugas ir sulīgas, taču dzimtas pārstāvji var būt arī nelieli krūmi vai pat lieli kokaugi (piem., Džošua koks). Parasti lapas veidojas kā rozetes koksnaina stublāja galā; stublājs var būt ļoti īss (rozetes veida augi) vai attīstīties par īstu koku. Lapām parasti ir paralēlas dzīslas, tās ir biezas, garas un smailas, bieži ar asu vai rūdītu dzeloņu galā, kā arī dažreiz ar papildu dzeloņainām malām.

Daudzi Agavaceae pārstāvji izmanto CAM (Crassulacean acid metabolism) fotosintēzes tipu, kas ļauj samazināt ūdens zudumus, atverot stomas naktī. Vēl viena raksturīga iezīme daudzām agavām ir semelparija — veģetācijas rozetes reiz lielā, monumentālā ziedkopā saražo sēklas un pēc ziedēšanas mirst, kamēr citas sugas zied un spēj izdzīvot vairākkārt.

Izplatība un ekoloģiskā nozīme

Agavaceae sugas galvenokārt sastopamas Amerikas kontinentā (it īpaši Ziemeļamerikas dienvidu un Centrālamerikas reģionos), kā arī dažās citās tropu un subtropu daļās. Tās ir svarīgas ekosistēmās, kur tās nodrošina barību un patvērumu daudzām kukaiņu, putnu un zīdītāju sugām; koši ziedi piesaista apputeksnētājus, piemēram, kolibri un dažādus kukaiņus.

Izmantošana cilvēkiem

Agaves sugas tiek izmantotas tradicionāli un rūpnieciski dažādiem mērķiem: no tām gatavo alkoholiskos dzērienus (piem., pulque un mezkala) un rūpnieciskas šķiedras. Dažas sugas ir īpaši nozīmīgas komerciālai šķiedru ražošanai (piem., sisals no Agave sisalana). No noteiktām agavu sugām ražo arī tequilu un mezcal (abos gadījumos — fermentējot un destilējot agavas nektāru vai kodolu), kā arī pulque — tradicionālu Meksikas fermentētu dzērienu. Tās ir plaši izmantojamas arī kā dekoratīvie augi xeriskajā dārzniecībā, jo tās ir izturīgas pret sausumu un piešķir ainavai struktūru un akcentu.

Tāpat daudzas sugas tiek pētītas medicīniskiem, pārtikas un rūpnieciskajiem pielietojumiem — no saknēm, lapām un sulām iegūst vielas, ko izmanto gan tradicionālajā, gan industriālajā ražošanā.

Reprodukcija, kultivēšana un konservācija

Agavaceae reprodukcija notiek ar sēklām un arī vegetatīvi — daudzas sugas izmet sānu atvases (pupiņas, “pups”) vai izplatās ar stublāju sadalīšanos. Ziedēšana parasti pieprasa vairākus dzīves gadus (dažkārt vairākus desmitus), un ziedkopas var būt ļoti lielas un pamanāmas, piesaistot apputeksnētājus.

Kultivējot savos dārzos, Agavaceae parasti prasa saulainu vai daļēji ēnainu vietu, labi drenētu augsni un ierobežotu laistīšanu. Lai saglabātu sugas savvaļā, nepieciešama aizsardzība pret pārmērīgu noplūkšanu (piem., šķiedru vai alkoholisko dzērienu ražošanai), biotopu iznīcināšanu un klimata izmaiņām. Dažas sugas ir apdraudētas un tiek iekļautas nacionālās vai starptautiskās sargāšanas sarakstos.

Piezīme. Agavaceae ir daudzveidīga un interesanta dzimta gan no botānikas, gan no lietojuma viedokļa. Taksonomiskie ierobežojumi un ģinšu sastāvs var mainīties, jo jaunākie molekulārie pētījumi sniedz papildu informāciju par sugām savstarpējām attiecībām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir agavaceae?

J: Kur sastopami šie augi?

J: Kādi ir daži labi pazīstami šīs dzimtas augi?

J: Vai kāda no šīm sugām ir sukulents?

J: Kā parasti izskatās Agavaceae dzimtas augu lapas?

Meklēt pēc burta