Ķegļa cepure: definīcija, vēsture un izmantošana

Ķegļa cepure (saukta arī par derbiju vai angļu valodā "bowler") ir cieta filca cepure ar noapaļotu vainagu un īsi paceltu, stingru malu. Tā radīta kā praktiska un izturīga galvassega — viegli noturama formā, aizsargā no mazākiem triecieniem un nelabvēlīgiem laika apstākļiem.

Vēsture un izcelsme

Viens no izplatītajiem stāstiem vēsta, ka 1849. gadā cepuri pēc pasūtījuma izstrādāja Londonas cepuru meistari (bieži pieminēti Bowler brāļi), un pasūtītājs bija britu zemes īpašnieks Edvards Koks (Edmund/Edward Coke) — Lesteras grāfa jaunākais brālis. Mērķis bija radīt stingru, zem zaru līmeņa valkājamu galvassegu, kas aizsargātu viņa mežsargu galvas, kad tie jāja zirgā uz meža taku, nevis cepuri, kas viegli salūzt vai sabojājas.

Drīz pēc izgudrošanas ķegļa cepure ieguva popularitāti gan pilsētā, gan laukos, jo tā apvienoja drošību ar pieticīgu eleganci.

Izplatība un sociālais konteksts

Viktorijas laikmetā ķegļa cepure bija īpaši iecienīta strādnieku klasē, jo tā nodrošināja aizsardzību un ilgmūžību. Ar laiku to sāka valkāt arī vidus un augstākajā sabiedrības slānī — kā ikdienas, tā pusformālā apģērbā. Lielbritānijā ķegļa cepure kļuva par tradicionālu elementu arī oficiālā apģērbā, un to kā civilo tērpu nēsāja arī gvardes virsnieki.

Ārpus Lielbritānijas cepure popularizējās gan ASV austrumu piekrastē, gan citur Eiropā. Interesants fenomens ir tās reģionālā adaptācija Dienvidamerikā — Bolīvijā un citviet dažas vietējās sieviešu grupas pieņēmušas līdzīgas formas cepures kā daļu no tradicionālās apģērba.

Dizains un variācijas

Ķegļa cepures galvenās pazīmes ir:

• ciets, veidots filcs vai vilna;
• noapaļots, gluds vainags;
• īsas, stingras malas, kas dažkārt var būt nedaudz paceltas sānos;
• vienkāršs dekoratīvs lentes vai joslas elements ap vainagu.

Ir vairākas variācijas pēc malas platuma, vainaga augstuma un apdares — daļai cepuru malu var paplašināt, radot vairāk oficiālu vai atšķirīgu stilu. Salīdzinājumā ar citām formālām cepurēm, piemēram, homburgu, ķegļa cepure ir zemāka un apaļāka.

Kultūras nozīme un mūsdienu lietojums

Ķegļa cepure ir kļuvusi par vizuālu simbolu Rietumu modi un noteiktām profesijām. To bieži attēlo literatūrā un kino kā britu džentlmena vai pilsētas iedzīvotāja atributu — pazīstami tēli, kas valkā šo cepuri, padarījuši to prepozicionālu popkultūrā (piemēram, klasiski ķegļa cepuri nēsājis komēdijas un filmas tēls un citi literāri varoņi).

Mūsdienās ķegļa cepure tiek valkāta gan kā retro stila elements, gan formālā, gan teātra un kino kostīmos. To izmanto arī kolekcionāri un modes entuziasti, kā arī amatprofesijās, kur nepieciešama stingra, klasiska galvassega.

Praktiski padomi kopšanai

Filca ķegļa cepuri ieteicams tīrīt ar mīkstu otu un speciālu filca tīrīšanas līdzekli; glabāt formas saglabāšanai stingrā kastē vai uz cepures statīva; mitrumā ļaut izžūt istabas temperatūrā, izvairoties no tiešas siltuma iedarbības.

Ārpus Apvienotās Karalistes

Amerikāņu Vecajos Rietumos vispopulārākā cepure bija koklētāja cepure. Tā bija "cepure, kas uzvarēja Rietumus". Gan kovboji, gan dzelzceļa strādnieki deva priekšroku šai cepurei, jo tā viegli nenopūšoties spēcīgā vējā, jājot ar zirgu, vai kad galva bija jāizlaiž pa braucoša vilciena logu. To nēsāja gan likumsargi, gan bandīti, tostarp Bat Mastersons, Bučs Kasidijs, Melnais Bārts un Billijs Kids. Amerikā šo cepuri sāka dēvēt par derbiju, un mežonīgo Rietumu noziedznieku Marionu Hedžipetu mēdza dēvēt par "Derbiju Kid".

Ķegli, spāņu valodā sauktu par bombín, kečuā un aimāru sievietes valkā kopš 20. gadsimta 20. gadiem, kad to Bolīvijā ieveda britu dzelzceļa darbinieki. Daudzus gadus Bolīvijas tirgum šīs cepures ražoja Itālijā, bet tagad tās tiek ražotas uz vietas. Vēl viens reģions, kur valkā ķegļu cepures, ir Nigērijas Nigēras deltas apgabals.

Ķegļu cepure ir tradicionāla sieviešu apģērba sastāvdaļa Dienvidamerikas kečua un aimāru tautās.

Meklēt pēc burta