Čārlzs Džuliuss Gito — ASV prezidenta Džeimsa A. Gārfīlda slepkava (1841–1882)
Čārlzs Džuliuss Gito (1841–1882) — sludinātājs un jurists, kas nogalināja ASV prezidentu Džeimsu A. Gārfīldu; stāsts par motīviem, tiesu procesu un izpildīto nāvessodu.
Čārlzs Džuliuss Gito (Charles Julius Guiteau) (1841. gada 8. septembris — 1882. gada 30. jūnijs) bija persona, kas 1881. gadā nogalināja 20. ASV prezidentu Džeimsu A. Gārfīldu. Gito uzbruka prezidentam stacijā un izdarīja divus šāvienus. Viņš pats vēlāk apgalvoja, ka rīkojies tāpēc, ka Dievs viņam to pavēlējis, kā arī bija dusmīgs un vīlies par to, ka nesaņēma solīto atzinību un amatu par savu atbalstu Gārfīlda kampaņā 1880. gadā — Gito bija uzrakstījis runu par Gārfīldu, bet tā netika nolasīta, un viņš jutās pārstumts un apspiests.
Agrīnā dzīve un nodarbošanās
Gito dzimis Frīportā, Ilinoisas štatā. Viņš ilgu laiku darbojās kā sludinātājs, bija rakstnieks un bija iesaistījies arī jurista praksē (jurists). Viņš mēdza aktīvi piedalīties politiskās sarunās un meklēja valsts amatus un cita veida atzinību par savu atbalstu politiskajiem kandidātiem.
Noziegums un motīvi
1881. gada vasarā Gito piegāja pie prezidenta un izdarīja šāvienus. Pēc aresta viņš skaidroja, ka rīkojies no reliģiskām pārliecībām — ticēja, ka viņam dots uzdevums no augšas —, kā arī bija vīlies politisku apsvērumu dēļ: viņaprāt, viņam būtu jāsaņem pateicība un amats par atbalstu Gārfīlda ievēlēšanā. Mūsdienu vēsturnieki un psihiatri bieži norāda, ka Gito uzvedībā un izteikumos bija redzamas garīgas problēmas un iespējama psihiska saslimšana, kas ietekmēja viņa uzvedību un lēmumus.
Tiesa, tiesvedība un izpilde
Pēc Gārfīlda nošaušanas Gito tika arestēts un tiesāts. Viņš mēģināja izmantot garīgās veselības aizstāvību, bet tiesa viņu atzina par vainīgu. Nāvessods tika izpildīts 1882. gada 30. jūnijā Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā.
Secinājumi un ietekme
Šis noziegums un pretreakcija pret amatu piešķiršanas sistēmu (patronāžu) pastiprināja sabiedrības prasības pēc valsts dienesta reformām. Pēc šīm notikumu ķēdēm pieauga atbalsts stingrākai valsts amatpersonu atlasei un reformām, kas vēlāk izpaudās ar Pendleton Civil Service Act (1883) ieviešanu. Gito lieta arī ilgi palika kā piemērs diskusijai par to, kā tiesas sistēma izskata garīgās veselības jautājumus krimināllietās.
Īsumā: Čārlzs Džuliuss Gito bija cilvēks, kurš 1881. gadā nošāva prezidenti Džeimsu A. Gārfīldu, motīvi ietvēra gan reliģiskas pārliecības, gan vilšanos par politisku atzinību; pēc tiesas procesa viņam tika izpildīts nāvessods, un lietas iznākums veicināja plašāku sabiedrisku diskusiju par valsts dienesta reformām un par garīgās veselības lomu krimināltiesībās.
Meklēt