Kopauglis ir auglis, kas attīstās no viena zieda, bet ziedam var būt vairākas olnīcas vai vairākas karpelu daļas, no kurām katra veido savu mazu auglīti, un vēlāk šīs daļas saplūst vai paliek saliktā struktūrā. (Oriģinālajā formulējumā pieminētā olšūna tehniski ir cita līmeņa biologiska vienība; pareizāk runāt par olnīcām/karpeliem — sieviešu dzimumdaļām, kas satur olšūnas.)

Auglis, kas izaug tikai no viena zieda, kurā ir tikai viena olnīca (viena karpele), nav kopauglis, bet gan vienkāršs auglis. Kopauglis rodas tad, ja viens zieds satur vairākas atsevišķas vai daļēji saplūdušas olnīcas, kuru attīstības produkti (mazie auglīši) veido kopēju struktūru.

Ne visi ziedi ar vairākām olnīcām izaug par kopējiem augļiem. Ja karpeles (olnīcas) nav cieši saaugušas vai katra attīstās pilnīgi atsevišķi, katra no tām var dot savu atsevišķu augli. Savukārt, ja karpeles ir daļēji vai pilnīgi saaugušas, to auglīši parasti veido vienotu, saliktu augļveidojumu.

Veidi un morfoloģija

Kopaugļu klasifikācija bieži balstās uz to, kāda veida mazie auglīši veido kopainu un vai kopaugli veido viens zieds vai vairāki ziedi (inflorescence):

  • Kopauglis (aggregate fruit) — veidojas no viena zieda ar vairākām atsevišķām olnīcām/karpeliem. Tipiski varianti:
    • Achenes uz sulīgas zieda pamatnes — piemērs: zemene (Fragaria). Šeit “sēkliņas” uz virsmas ir īstie auglīši (achenes), bet sulīgā masa ir zieda pamatnes (receptakula) audu papildu daļa.
    • Drupeleti — katra karpele veido mazāku bumbieri līdzīgu auglīti; piemērs: avenes un mellenes (Rubus sugas), kur kopējais auglis sastāv no daudziem maziem “drupeletiem”.
    • Folikulas vai kapsulas kopums — piemēri: dažas magnoliju un krūmu sugas, kur katra karpele veido atsevišķu atveramu auglīti.
  • Daudzaugļi (multiple fruits) — vairākas blakus esošas ziedu olnīcas no veselas ziedkopas (inflorescence) saplūst vienā lielā auglī. Piemēri: ananas (Ananas comosus), kokskaņi kā ķiršu rasu mulbērijas un citur; arī figa (Ficus) īpašā struktūra (sikonijs) ir sarežģīts piemērs.
  • Papildu (accessory) augļi — ja zieda audi, kas nav olnīca (piem., pamatne, ziedlapu vai hipehantija audi), kļūst sulīgi un veido lielāko daļu no redzamā augļa. Daudzi kopaugļi ir arī papildu augļi — piemēram, zemenes sulīgā masa nav olnīcas audi.

Piemēri un nozīme

  • Zemene (Fragaria) — klasisks papildu kopauglis: mazie “sēkliņu” ķermenīši uz virsmas ir īstie achenes, bet sulīgā daļa ir zieda pamatnes audu attīstība.
  • Avenes un iezambas (Rubus sugas) — kopauglis, kas sastāv no daudziem drupeletiem; katrs drupelets ir atsevišķs mazs auglītis.
  • Magnolija un dažas citu ģimeņu sugas — veido kopumu no folikulu vai kapsulu saišķiem.
  • Ananass un moruša — piemēri, kas palīdz iedalīt kopaugļus no daudzaugļiem; ananass rodas no daudzu ziedu saplūšanas.

Kā atpazīt kopaugli

Lai noskaidrotu, vai auglis ir kopauglis, botanists parasti pārbauda zieda uzbūvi: ja viens zieds satur vairākas atsevišķas vai daļēji saaugušas olnīcas (karpelus), un no katras veidojas savs mazais auglītis, kas kopā veido redzamo augli, — runa ir par kopaugli. Ja auglis veidojas no ziedkopas vairākiem ziediem, tad tas ir daudzauglis.

Praktiska nozīme

Kopaugļu pazīšana ir svarīga gan taksonomijā, gan lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā: tas palīdz saprast augļu anatomiju (kas īsti ir ēdamā masa), sēklu izplatīšanas mehānismus un šo augu pielāgošanos apputeksnēšanai un izplatīšanai.