Kopauglis — definīcija, veidi un piemēri botānikā
Kopauglis — skaidra definīcija, galvenie veidi un ilustrējoši piemēri botānikā. Uzzini, kā veidojas, atšķiras un ko nozīmē papildu augļi.
Kopauglis ir auglis, kas attīstās no viena zieda, bet ziedam var būt vairākas olnīcas vai vairākas karpelu daļas, no kurām katra veido savu mazu auglīti, un vēlāk šīs daļas saplūst vai paliek saliktā struktūrā. (Oriģinālajā formulējumā pieminētā olšūna tehniski ir cita līmeņa biologiska vienība; pareizāk runāt par olnīcām/karpeliem — sieviešu dzimumdaļām, kas satur olšūnas.)
Auglis, kas izaug tikai no viena zieda, kurā ir tikai viena olnīca (viena karpele), nav kopauglis, bet gan vienkāršs auglis. Kopauglis rodas tad, ja viens zieds satur vairākas atsevišķas vai daļēji saplūdušas olnīcas, kuru attīstības produkti (mazie auglīši) veido kopēju struktūru.
Ne visi ziedi ar vairākām olnīcām izaug par kopējiem augļiem. Ja karpeles (olnīcas) nav cieši saaugušas vai katra attīstās pilnīgi atsevišķi, katra no tām var dot savu atsevišķu augli. Savukārt, ja karpeles ir daļēji vai pilnīgi saaugušas, to auglīši parasti veido vienotu, saliktu augļveidojumu.
Veidi un morfoloģija
Kopaugļu klasifikācija bieži balstās uz to, kāda veida mazie auglīši veido kopainu un vai kopaugli veido viens zieds vai vairāki ziedi (inflorescence):
- Kopauglis (aggregate fruit) — veidojas no viena zieda ar vairākām atsevišķām olnīcām/karpeliem. Tipiski varianti:
- Achenes uz sulīgas zieda pamatnes — piemērs: zemene (Fragaria). Šeit “sēkliņas” uz virsmas ir īstie auglīši (achenes), bet sulīgā masa ir zieda pamatnes (receptakula) audu papildu daļa.
- Drupeleti — katra karpele veido mazāku bumbieri līdzīgu auglīti; piemērs: avenes un mellenes (Rubus sugas), kur kopējais auglis sastāv no daudziem maziem “drupeletiem”.
- Folikulas vai kapsulas kopums — piemēri: dažas magnoliju un krūmu sugas, kur katra karpele veido atsevišķu atveramu auglīti.
- Daudzaugļi (multiple fruits) — vairākas blakus esošas ziedu olnīcas no veselas ziedkopas (inflorescence) saplūst vienā lielā auglī. Piemēri: ananas (Ananas comosus), kokskaņi kā ķiršu rasu mulbērijas un citur; arī figa (Ficus) īpašā struktūra (sikonijs) ir sarežģīts piemērs.
- Papildu (accessory) augļi — ja zieda audi, kas nav olnīca (piem., pamatne, ziedlapu vai hipehantija audi), kļūst sulīgi un veido lielāko daļu no redzamā augļa. Daudzi kopaugļi ir arī papildu augļi — piemēram, zemenes sulīgā masa nav olnīcas audi.
Piemēri un nozīme
- Zemene (Fragaria) — klasisks papildu kopauglis: mazie “sēkliņu” ķermenīši uz virsmas ir īstie achenes, bet sulīgā daļa ir zieda pamatnes audu attīstība.
- Avenes un iezambas (Rubus sugas) — kopauglis, kas sastāv no daudziem drupeletiem; katrs drupelets ir atsevišķs mazs auglītis.
- Magnolija un dažas citu ģimeņu sugas — veido kopumu no folikulu vai kapsulu saišķiem.
- Ananass un moruša — piemēri, kas palīdz iedalīt kopaugļus no daudzaugļiem; ananass rodas no daudzu ziedu saplūšanas.
Kā atpazīt kopaugli
Lai noskaidrotu, vai auglis ir kopauglis, botanists parasti pārbauda zieda uzbūvi: ja viens zieds satur vairākas atsevišķas vai daļēji saaugušas olnīcas (karpelus), un no katras veidojas savs mazais auglītis, kas kopā veido redzamo augli, — runa ir par kopaugli. Ja auglis veidojas no ziedkopas vairākiem ziediem, tad tas ir daudzauglis.
Praktiska nozīme
Kopaugļu pazīšana ir svarīga gan taksonomijā, gan lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā: tas palīdz saprast augļu anatomiju (kas īsti ir ēdamā masa), sēklu izplatīšanas mehānismus un šo augu pielāgošanos apputeksnēšanai un izplatīšanai.
Aveņu auglis ir kopīgs auglis. Olšūnas, kas veido kopumu, sauc par kauliņiem.
Akvilejas zieda auglis veidojas no vairākiem olšūnām. Auglis ir "folikulu" kopums. Tomēr, tā kā folikulas nav savstarpēji savienotas, to neuzskata par augļa agregātu.
Saistītās lapas
- Vairāki augļi
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir auglis?
A: Kopīgs auglis ir auglis, kas attīstās no viena zieda, bet ziedam ir vairāk nekā viena olšūna, un augļa augšanas laikā olšūnas apvienojas.
J: Kāda ir atšķirība starp salikto augli un vienkāršo augli?
A: Auglis, kas izaug tikai no viena zieda, kurā ir tikai viens olšūna, ir vienkāršs auglis. Turpretī saliktais auglis attīstās no viena zieda ar vairākām olnīcām, kas augot auglim savienojas kopā.
Vai no visiem ziediem ar vairākām olnīcām veidojas saliktie augļi?
Atbilde: Nē, dažu ziedu olnīcas var nesavienoties cieši kopā, tāpēc no tām neveidojas saliktie augļi.
J: Kas ir papildaugļi?
A: Papildu augļi ir augļi, kuros zieda daļas, kas nav olnīcas, kļūst sulīgas un veido daļu no augļa.
Vai visi agregātaugļi ir arī papildaugļi?
A: Jā, agregātaugļi var būt arī papildaugļi, kad zieda daļas, kas nav olnīcas, savienojas ar olnīcām, veidojot augli.
J: Vai varat minēt dažus agregātaugļu piemērus?
A.: Kopaugļu piemēri ir zemenes, avenes un kazenes.
J: Kāda nozīme ir zināšanām par atšķirībām starp saliktiem un vienkāršiem augļiem?
A.: Atšķirības izpratne starp saliktiem un vienkāršiem augļiem palīdz noteikt un klasificēt augļus, kas var būt svarīgi lauksaimniecībā un dārzkopībā.
Meklēt