Harolds Varmuss: Nobela prēmijas laureāts un Nacionālā vēža institūta direktors
Harolds Eliots Varmuss (dzimis 1939. gada 18. decembrī) ir amerikāņu bioķīmiķis un molekulārās bioloģijas pētnieks, kurš saņēmis Nobela prēmiju. Viņš ir 14. un pašreizējais Nacionālā vēža institūta (NCI) direktors; šo amatu viņam piešķīra prezidents Baraks Obama. Varmuss ir plaši pazīstams par nozīmīgu ieguldījumu vēža bioloģijas izpratnē un par darbu, kas mainīja izpratni par onkogenēzi.
Pētījumi un Nobela prēmija
1989. gadā Varmuss kopā ar Dž. Maiklu Bišopu saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par retrovīrusu onkogēnu izcelsmes atklāšanu. Viņu pētījumi parādīja, ka vīrusu onkogēni patiesībā cēlušies no normālām šūnu gēnu formām (t. s. proto-onkogēniem), kas var kļūt ļaundabīgi, ja tos maina vai nepareizi regulē. Šī atklāsme bija fundamentāla, jo tā savienoja vīrusu onkoloģiju ar šūnu ģenētiku un atklāja mehānismus, kas noved pie šūnu transformācijas un audzēju attīstības. Varmuss šo darbu aprakstīja arī savā Nobela prēmijas lekcijā, izklāstot atklājuma nozīmi un tā ietekmi uz turpmāko pētījumu virzienu vēža bioloģijā.
Akadēmiskais un administratīvais darbs
Varmuss ir strādājis gan akadēmiskajā pētniecībā, gan valdības veselības institūcijās. Viņš bija ASV Nacionālo veselības institūtu (NIH) direktors 1993.–1999. gadā, kurā laikā iestāde attīstīja pētījumu programmas un stiprināja genomikas un molekulārās bioloģijas iniciatīvas. Pēc tam viņš turpināja aktīvu zinātnisku darbu, vadot laboratorijas un piedaloties jaunu pētnieku izglītošanā.
Vadība un sabiedriskā darbība
Varmuss ieņēmis vairākus vadības amatus un piedalījies padomēs, kas konsultē valdības un pētniecības institūcijas par zinātnes politiku, pētniecības finansējumu un atvērtās piekļuves iniciatīvām zinātniskajai literatūrai. Viņš ir bijis iesaistīts arī starptautiskos projektos un iniciatīvās, kas vērstas uz vēža izpētes un ārstēšanas uzlabošanu.
Mantojums un nozīme
Varmusa ieguldījums molekulārajā onkoloģijā un proto-onkogēnu izcelsmes noteikšana ir bijis viens no pamatakmeņiem mūsdienu vēža bioloģijas attīstībā. Šīs atziņas palīdzēja attīstīt mērķterapijas un padziļināja izpratni par to, kā ģenētiskas izmaiņas šūnās var novest pie ļaundabīgas transformācijas. Viņa vadība gan pētniecībā, gan institucionālajā politikā ir ietekmējusi zinātnes virzienus un resursu sadalījumu ASV un ārpus tās.
Papildus akadēmiskajai darbībai un vadības funkcijām Varmuss ir sarakstījis vairākus pārskatus un zinātniskus rakstus, kuros izklāstīta gan pamatpētījumu nozīme, gan nepieciešamība attīstīt translacionālos pētījumus, kas rezultējas jaunos diagnostikas un ārstēšanas risinājumos.
