John C. Mather
Profesors Džons Kromvels Māters (dzimis 1946. gada 7. augustā Roanokā, Virdžīnijā) ir amerikāņu astrofiziķis un kosmologs. Viņam 2006. gadā tika piešķirta Nobela prēmija fizikā par darbu pie COBE satelīta kopā ar Džordžu Smootu. COBE satelīts veic melno caurumu un kosmiskā starojuma mērījumus.
Šis darbs apstiprināja lielā sprādziena teoriju par Visuma sākumu. Tas padarīja kosmoloģiju daudz precīzāku. Nobela prēmijas komiteja teica: "COBE projektu var uzskatīt arī par sākumpunktu kosmoloģijai kā precīzai zinātnei."
Māters ir NASA Goddarda Kosmosa lidojumu centra Merilendā vecākais astrofiziķis. Viņš ir fizikas profesors Merilendas Universitātē Koledžparkā. 2007. gadā Māters tika iekļauts žurnāla Time 100 ietekmīgāko cilvēku sarakstā.
Izglītība un darba sākums
- 1964 Ņūtonas vidusskola, Ņūtona, Ņūdžersija
- 1968 bakalaura grāds (fizika), Svarthmore College
- 1974 Ph.D. (fizika), Kalifornijas Universitāte, Bērklija
- 1974-76 (NRC pēcdoktorantūras stipendiāts), Kolumbijas Universitātes Goddarda Kosmosa pētījumu institūts
Darbs ar COBE
Pēc doktora grāda iegūšanas profesors Mathers sāka strādāt Goddarda Kosmosa pētījumu institūtā Kolumbijas Universitātē. Tur viņš sāka darbu pie COBE (1974-1976). COBE satelītu veidoja vairāk nekā 1000 pētnieku, inženieru un citu darbinieku. Džons Māters tos visus vadīja un radīja kosmiskā starojuma mērīšanas tehnoloģiju. Džordžam Smootam bija uzdevums izmērīt nelielas starojuma temperatūras izmaiņas.
Profesors Matheris un Džons Bosloufs par COBE komandu darbu rakstīja grāmatā "Pati pirmā gaisma".
COBE uzņemtais kosmiskā starojuma attēls
Apbalvojumi
- 1964-68 Swarthmore College Open Scholarship (goda stipendija)
- 1967. gada Viljama Louela Putnama matemātikas konkurss, 30. vieta visā valstī
- 1968-70 NSF stipendija un goda Vudro Vilsona stipendija
- 1970-74 Hertza fonda stipendiāts
- 1974-1976, pēcdoktorantūras stipendiāts, NRC
- 1990 NASA GSFC Džona K. Lindsija piemiņas balva
- 1991. gada Rotary nacionālā balva par sasniegumiem kosmosā
- 1991. gada Nacionālā gaisa un kosmosa muzeja trofeja
- 1992. gada Aviācijas nedēļas un kosmosa tehnoloģiju balva par kosmosu/raķetēm
- 1993. gada žurnāla Discover tehnoloģiju balvas finālists
- 1993. gada Amerikas Aeronautikas un astronautikas institūta Kosmosa zinātnes balva
- 1993 Amerikas Astronomijas biedrības un Amerikas Fizikas institūta Dani Heinemana balva astrofizikā
- 1994.g., Goddarda Kosmosa lidojumu centra stipendiāts
- 1994. goda doktora grāds, Swarthmore College
- 1995. gada Filadelfijas pilsētas Džona Skota balva
- 1996. gada Amerikas Mākslas un zinātņu akadēmijas Rumforda balva
- 1996 Amerikas Fizikas biedrības biedrs
- 1997 Aviācijas nedēļas un kosmosa tehnoloģiju slavas zāle
- 1997 Nacionālās zinātņu akadēmijas loceklis
- 1998. gada Marca Āronsona piemiņas balva
- 1998 Amerikas Mākslas un zinātņu akadēmijas biedrs
- 1999. gada Franklina institūta Bendžamina Franklina medaļa fizikā
- 2005. gada Fotooptisko instrumentu inženieru biedrības (Society of Photo-Optical Instrumentation Engineers) George W. Goddard balva
- 2006. gada Pētera un Patrīcijas Gruberu fonda balva kosmoloģijā
- 2006. gada Nobela prēmija fizikā
- 2007. gada Starptautiskās optiskās inženierijas biedrības SPIE biedrs
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Džons Kromvels Māters?
A: Džons Kromvels Maters ir amerikāņu astrofiziķis un kosmologs, kurš dzimis Roanokā, Virdžīnijā.
Q: Par ko Māters saņēma Nobela prēmiju fizikā?
A: Matheris saņēma Nobela prēmiju fizikā 2006. gadā par savu darbu pie kosmiskā mikroviļņu fona starojuma un COBE satelīta kopā ar Džordžu Smootu.
J: Ko mērīja COBE satelīts?
A.: COBE satelīts mēra melnos caurumus un kosmisko starojumu.
J: Kāda nozīme bija Mathera darbam ar kosmisko mikroviļņu fona starojumu un COBE satelītu?
A: Mathera darbs par kosmisko mikroviļņu fona starojumu un COBE satelītu atbalstīja lielā sprādziena teoriju par Visuma sākumu un padarīja kosmoloģiju daudz precīzāku.
J: Ko Nobela prēmijas komiteja teica par COBE projektu?
A: Nobela prēmijas komiteja teica, ka "COBE projektu var uzskatīt arī par kosmoloģijas kā precīzas zinātnes sākumpunktu".
J: Kur strādā Mather?
A.: Matheris ir NASA Goddarda Kosmosa lidojumu centra Merilendā vecākais astrofiziķis un fizikas profesors Merilendas Universitātē Koledžparkā.
J: Kādu atzinību Māters saņēma no žurnāla Time?
A: 2007. gadā Mather tika iekļauts žurnāla Time 100 ietekmīgāko cilvēku sarakstā.
