Profesors Džons Kromvels Māters (dzimis 1946. gada 7. augustā Roanokā, Virdžīnijā) ir amerikāņu astrofiziķis un kosmologs. Viņam 2006. gadā tika piešķirta Nobela prēmija fizikā par darbu pie COBE satelīta kopā ar Džordžu Smootu. COBE satelīts veic melno caurumu un kosmiskā starojuma mērījumus.
COBE eksperiments faktiski izmērīja kosmiskā mikroviļņu fonā (CMB) starojuma spektru un tā anizotropijas. Nozīmīgākie COBE rezultāti bija FIRAS instrumenta atklājums, ka CMB spektrs ir ārkārtīgi tuvs ideālam melnajam ķermenim, un DMR instrumenta atklājums par ļoti mazām temperatūras anizotropijām. Šie mērījumi sniedza spēcīgu apstiprinājumu Lielā sprādziena (Big Bang) modelim un parādīja, kā nelielas svārstības agrīnajā Visumā kļuva par vēlākajām galaktiku un struktūru sēklām. Nobelprēmijas komiteja par COBE darbu norādīja, ka tas ļāva pārvērst kosmoloģiju par precīzu un kvantitatīvu zinātni.
Izglītība un profesionālā karjera
Māters ieguva bakalaura grādu fizikā un vēlāk doktora grādu fizikā; viņa akadēmiskā un pētnieciskā darbība vērsta uz kozmoloģijas, starojuma mērījumu tehniku un telpisko teleskopu attīstību. Viņš strādājis galvenokārt NASA Goddarda Kosmosa lidojumu centrā, kur viņš ir vecākais astrofiziķis, kā arī ir fizikas profesors Merilendas Universitātē Koledžparkā. Māters ir bijis arī vadošs zinātnieks un projektu speciālists vairākos kosmosa teleskopu projektos, tostarp James Webb teleskopa attīstībā un zinātniskajā vadībā.
Zinātniskais ieguldījums un ietekme
Mātera vadītie un līdzvadītie projekti deva precīzus mērījumus CMB spektram un anizotropijām, kas ļāva noteikt fundamentālas kosmoloģiskas īpašības — piemēram, Visuma vecumu, blīvumu, sadrumstalotību un modeļa komponentes, kuras vēlāk tika iekļautas standarta ΛCDM kosmoloģiskajā modelī. COBE rezultāti bija pamatīgs pamats vēlām, augstas precizitātes misijām (piem., WMAP, Planck), kas turpināja precizēt kosmoloģiskos parametrus.
Atzinības un sabiedriskais darbs
Par savu ieguldījumu Māters saņēmis virkni godalgu un atzinību; viņš ir iekļauts starp labākajiem sava lauka speciālistiem un ir ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas loceklis. 2007. gadā Māters tika iekļauts žurnāla Time 100 ietekmīgāko cilvēku sarakstā. Viņš ir arī aktīvi iesaistījies sabiedrības informēšanā par fundamentālajiem kosmoloģijas atklājumiem un kosmosa teleskopu nozīmi.
Mātera darbs ir mainījis mūsu izpratni par Visuma izcelsmi un attīstību, pārvēršot kosmoloģiju par precīzu eksperimentālu zinātni un iedrošinot jaunas paaudzes instrumentu un misiju attīstībai.
