Džons Deividons Rokfellers (John Davison Rockefeller, 1839. gada 8. jūlijs – 1937. gada 23. maijs) bija amerikāņu uzņēmējs un filantrops, kas ilgstoši kontrolēja naftas biznesu ASV. Viņš bija viens no Standard Oil dibinātājiem un tās galvenais vadītājs — kompānija 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pārdeva lielāko daļu ASV naftas produktu. Rokfellers tiek uzskatīts par pirmo miljardieri pasaules vēsturē un par vienu no bagātākajiem cilvēkiem, kādi jebkad dzīvojuši; daži aprēķini viņa bagātību mūsdienu naudas izteiksmē vērtē simtiem miljardu dolāru apmērā.

Karjera un Standard Oil

Rokfellers sāka karjeru tirdzniecībā un pakāpeniski pārgāja uz naftas pārstrādi un tirdzniecību. 1870. gadā kopā ar partneriem viņš izveidoja Standard Oil. Uzņēmums, izmantojot horizontālo un vertikālo integrāciju, preču tirdzniecības konsolidāciju, dzelzceļa atlaides un centralizētu pārvaldību, ātri izauga par dominējošu spēku nozarē. Standard Oil kontrolēja gan rūpnīcas, gan tranšeju, cisternu automašīnas, tirdzniecības tīklus un citus naftas piegādes ķēdes posmus, kas deva uzņēmumam lielu tirgus varu.

Pretrunas un antimonopola lietas

Rokfelleru un Standard Oil bieži kritizēja par antikonkurētisku rīcību, un viņu uzskatīja par vienu no tā sauktajiem "robber barons" — uzņēmējiem, kuriem bija liela ekonomiska ietekme un kuri dažkārt izmantoja cietsirdīgas metodes pret konkurentiem. 1911. gadā ASV Augstākā tiesa, atsaucoties uz Sherman Antitrust Act, piesprieda Standard Oil sadalīt vairākās atsevišķās kompānijās (kopumā desmitiem meitasuzņēmumu), lai mazinātu monopolu. Pēc sadalīšanas daudzas no šīm kompānijām vēlāk kļuva par mūsdienu lielajiem naftas zīmoliem (piemēram, daļa no tām kļuva par Exxon, Mobil, Chevron u.c.). Pat pēc sadalīšanas Rokfellers joprojām bija ļoti bagāts, jo saglabāja ievērojamu akciju daļu jaunizveidotajās kompānijās.

Filantropija un ietekme uz sabiedrību

Rokfellers kļuva par pazīstamu filantropu. Viņš ziedoja lielas naudas summas izglītībai, medicīnas pētījumiem un sabiedrības labklājībai. Starp nozīmīgākajiem ieguldījumiem ir Čikāgas Universitātes atbalsts (universitātes dibināšanā un attīstībā viņa ģimene sniedza ievērojamu finansiālu atbalstu) un medicīnas pētniecības institūcijas: viņš dibināja Rockefeller Institute for Medical Research (tagad pazīstamu kā Rockefeller University) un izveidoja Rockefeller Foundation, kas finansēja plašas sabiedrības veselības un izglītības programmas visā pasaulē. Rokfellers atbalstīja arī projektu pret iedzimtām slimībām un sanitāro apstākļu uzlabošanu, piemēram, cīņā pret hookworm slimību.

  • Viņš ziedoja simtiem miljonu dolāru savā mūžā (to laika vērtībā) — liela daļa līdzekļu tika novirzīta izglītībai, medicīnai un reliģiskām organizācijām.
  • Rokfelleru ģimene turpināja filantropiju arī pēc viņa dzīves — piemēram, Džons D. Rokfellers juniors (viņa dēls) vēlāk nodrošināja zemes gabalu Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnei, kur tika izbūvēta UN galvenā mītne Manhetenā (Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašuma nodrošināšana — saistīta ar ģimenes ziedojumiem).

Personīgā dzīve un mantojums

Rokfellers dzimis Ričfordā, Ņujorkas štatā, un vēlāk dzīvoja galvenokārt Klīvlendā. Viņš bija pazīstams ar pieticīgu dzīvesveidu attiecībā pret savu ikdienas iztērēto naudu, tomēr viņa privātā dzīve bija stingri organizēta ap reliģiju un ģimeni. Džons D. Rokfellers mira Ormondbīčā, Floridā no arteriosklerozes 97 gadu vecumā.

Vērtējums un kritika

Rokfellers joprojām ir viena no pretrunīgākajām figūrām ASV ekonomiskajā vēsturē: viņu slavē kā izcili efektīvu uzņēmēju un lielu filantropu, bet vienlaikus kritizē par monopola veidošanu un agresīvām biznesa praksēm. Viņa darbības rezultātā radās arī svarīgas regulēšanas izmaiņas — antimonopola likumi un to piemērošana kļuva par pastāvīgu elementu ASV ekonomiskajā politikā.

Rokfelera ietekme uz rūpniecības attīstību, labdarību un universitāšu izaugsmi ir jūtama vēl šodien — gan caur institūcijām, kuras viņš radīja vai atbalstīja, gan caur plašāku diskusiju par uzņēmumu varu, atbildību un filantropiju.