Londonas, Braitonas un Dienvidu piekrastes dzelzceļš (LBSCR), 1846–1922
Londonas, Braitonas un dienvidu piekrastes dzelzceļš (LBSCR) bija dzelzceļa uzņēmums Anglijā no 1846. līdz 1922. gadam. Tā teritorija veidoja aptuvenu trīsstūri, kura virsotnē atradās Londona, pamatā - lielākā daļa Saseksas piekrastes un liela daļa Sērrejas. LBSCR nodrošināja vistiešākos maršrutus no Londonas uz dienvidu piekrastes piejūras kūrortiem Braitonu, Īstbornu, Vorthingu, Litlhemptonu un Bognor Regisu, kā arī uz Ņūheivenas un Šorhemas pie jūras ostām. Tas apkalpoja iekšzemes pilsētas Čičesteru, Horšamu, Īstgrinstedu un Lūsiju, kā arī kopā apkalpoja Kroidonu, Tunbridžvelsu, Dorkingu un Gildfordu. Londonas galā bija sarežģīts piepilsētas un ārpilsētas līniju tīkls, kas iziet no Londonas tilta un Viktorijas tilta, un uzņēmumam bija kopīgas intereses divās Londonu šķērsojošās līnijās.
Izveide un attīstība
LBSCR tika izveidota 1846. gadā, apvienojoties vairākām mazākām dzelzceļa kompānijām, kas būvēja līnijas uz dienvidu piekrasti un iekšzemi. Uzņēmums paplašināja savu tīklu visā 19. gadsimtā, būvējot jaunas līnijas, filiāles un stacijas, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc pārvadājumiem uz kūrortiem un tirdzniecības centriem. LBSCR attīstīja gan garos ekspressmaršrutus, gan intensīvas piepilsētas satiksmes pakalpojumus.
Tīkls un galvenie pakalpojumi
Tīkla pamatā bija priekšteču līnijas starp Londonu un piekrastes pilsētām, taču uzņēmums arī pakāpeniski paplašināja savienojumus iekšzemē. LBSCR bija pazīstams ar sezonālajiem kūrorta vilcieniem, kas vasarās atveda milzum daudzus piejūras tūristus, kā arī ar kuģu pieslēgumiem un “boat train” sakariem uz ostām. Savukārt piepilsētas līnijas apkalpoja ikdienas pendelēšanu uz un no Londonas.
- Ekspresu un kūrorta maršruti — sezonālas pieprasījuma stratēģijas, papildvirzieni brīvdienās.
- Piepilsētas pakalpojumi — bieži reisi uz Londonas termināļiem, galvenokārt dienvidu virzienā.
- Kravu pārvadājumi — piekļuve ostām un rūpniecības centriem nodrošināja svarīgu ienākumu plūsmu.
Infrastruktūra un tehnoloģijas
LBSCR pārvaldīja plašu staciju, depo un signalsistēmu tīklu. 20. gadsimta sākumā uzņēmums sāka ieviest modernākas tehnoloģijas, tostarp elektrifikāciju piepilsētas līnijām un uzlabotas signalizācijas sistēmas, lai palielinātu līniju kapacitāti. Šīs investīcijas atspoguļoja pieaugošās prasības pēc ātrākiem un biežākiem pasažieru reisiem pie Londonas un piekrastes posmos.
Loma karos un sabiedriskā nozīme
Gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā (īpaši Pirmajā pasaules karā LBSCR darbība bija būtiska) dzelzceļš nodrošināja loģistiku militārajiem spēkiem, pārvadājot karaspēku, bruņojumu un materiālus uz ostām un koncentrācijas vietām. Tika pielāgotas marsruta shēmas un resursi, lai atbalstītu kara vajadzības.
Pēctecība un mantojums
Saskaņā ar 1921. gada Dzelzceļu likumu 1923. gada 1. janvārī LBSCR tika iekļauta jaunizveidotajā Dienvidu dzelzceļā (Southern Railway) kā daļa no plašākas dzelzceļu apvienošanas Lielbritānijā. Daudzas no LBSCR līnijām saglabājās un turpināja darboties arī pēc apvienošanas; daļa tās ieguldījumu infrastruktūrā, elektrifikācijas risinājumu un satiksmes organizācijas kļuva par pamatu vēlākai Dienvidu dzelzceļa attīstībai.
Mūsdienās LBSCR mantojums ir redzams daudzās joprojām aktīvās līnijās, stacijās un dzelzceļa tiltus struktūrās. Ir arī saglabājušās entuziastu un vēsturnieku kopienas, kas pēta uzņēmuma arhīvus, atjauno lokomotīves un vagonus un popularizē tā vēsturi plašākai sabiedrībai.
