Lielais četrinieks — četras Lielbritānijas dzelzceļa kompānijas (1923–1947)
Lielais četrinieks: stāsts par GWR, LMS, LNER un SR (1923–1947) — reorganizāciju, attīstību un 1948. gada nacionalizāciju, kas veidoja mūsdienu Britu dzelzceļus.
"Lielais četrinieks" bija nosaukums, ar ko apzīmēja četras lielākās Apvienotās Karalistes dzelzceļa kompānijas laika posmā no 1923. līdz 1947. gadam. Šo nosaukumu 1923. gada februāra numurā publicēja žurnāls The Railway Magazine: "The Big Four of the New Railway Era" ("Lielā četrinieka jaunā dzelzceļa laikmeta lielie četri").
Lielais četrinieks bija:
- Lielais Rietumu dzelzceļš (Great Western Railway (GWR))
- Londonas, Midlendas un Skotijas dzelzceļš (LMS)
- Londonas un Ziemeļaustrumu dzelzceļš (LNER)
- Dienvidu dzelzceļš (SR)
Uzņēmumi tika izveidoti saskaņā ar 1921. gada dzelzceļu likumu (Railways Act 1921) — normatīvās izmaiņas stājās spēkā 1923. gada 1. janvārī, un process plašāk bija zināms kā "Dzelzceļu grupēšana" (The Grouping). Mērķis bija samazināt pārāk daudz atsevišķu kompāniju, uzlabot darbības efektivitāti un nodrošināt labāku tīkla pārvaldību.
Īss apraksts par katru kompāniju
Lielais Rietumu dzelzceļš (GWR): darbība galvenokārt Rietumu, Dienvidrietumu un Ziemeļrietumu virzienā, savienojot Londonu ar Rietumu Angliju, Kornvolu un daļu Velsas. GWR bija pazīstams ar spēcīgajām lokomotīvju kasēm (piem., "Castle" un "King" klases), ātrajām ekspedīcijām (piem., "Cornish Riviera") un savu vēsturisko saikni ar inženieri I. Brunelu. GWR saglabāja atsevišķu korporatīvo identitāti, jaunu infrastruktūras attīstību un reputāciju par klusu, stabilu darbību.
Londonas, Midlendas un Skotijas dzelzceļš (LMS): bija viena no lielākajām kompānijām pēc tīkla garuma un apkalpoja plašu teritoriju no Londonas uz Midlands, ziemeļrietumiem un Skotiju. LMS radās, apvienojot vairākus iepriekš neatkarīgus uzņēmumus (tostarp LNWR un Midland Railway). Uzņēmums bija pazīstams ar spēcīgām vilcēju klasēm ("Royal Scot", "Jubilee") un gan pasažieru, gan kravu satiksmes nozīmīgu lomu.
Londonas un Ziemeļaustrumu dzelzceļš (LNER): koncentrējās uz Austrumu un Ziemeļaustrumu maršrutiem, tostarp slaveno East Coast Main Line no Londonas (King's Cross) uz Edinburgu. LNER bija pazīstams ar ātrajiem ekspresiem un tehniskajiem sasniegumiem — šeit darbojās slavenie vilcieni un lokomotīvas, piemēram, "Flying Scotsman" un rekorda uzstādītāja "Mallard" (pārsniedza 125 jūdzes stundā/vairāk nekā 200 km/h uz mēģinājuma).'
Dienvidu dzelzceļš (SR): apkalpoja Dienvidanglijas, Dienvidrietumu Lontona apkārtni un piekrastes maršrutus (piem., Brighton, Portsmouth). SR bija īpaši orientēts uz pasažieru satiksmi un priekšpilsētu vilcienu apkalpošanu; šī kompānija agri ieviesa elektrifikāciju savos priekšpilsētu tīklos, kas nodrošināja biežas un efektīvas satiksmes shēmas Londonas dienvidu pievārtē.
Darbošanās laika īpatnības un notikumi
- 1923–1939: Lielais četrinieks darbojās kā galvenie valsts dzelzceļu operatori, konkurējot savā starpā, taču arī sadarbojoties savos interešu jomās. Katram uzņēmumam bija savas korporatīvās krāsas, lokomotīvu dizaini un fokusētas stratēģijas (kravu vs. pasažieru serviss, electrifikācijas attīstība u. c.).
- 1940.–1945.: Otrā pasaules kara laikā britu dzelzceļi nonāca efektīvā valdības kontroļu režīmā — tīklu intensīvi izmantoja karaspēka un loģistikas vajadzībām, kas izraisīja tehnikas novecošanu un infrastruktūras nolietojumu.
- Pēc kara: kara izraisītā nolietojuma, finansēšanas grūtību un nepieciešamības pēc koordinētas atjaunošanas dēļ pieauga prasības pēc centralizētākas pārvaldības.
Nacionalizācija un mantojums
1947. gada Transporta likums noteica dzelzceļu nacionalizāciju, kas stājās spēkā 1948. gada 1. janvārī — Lielā četrinieka uzņēmumi tika apvienoti valsts vadībā, izveidojot British Railways. Nacionalizācijas motīvi ietvēra nepieciešamību vienotā plānā atjaunot un modernizēt tīklu, uzlabot efektivitāti un nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu pieejamību.
Ietekme ilga vairākos līmeņos: tehniskā mantojuma (lokomotīvu klašu, infrastruktūras) un operacionālo prasmju pārnese uz British Railways, kā arī kultūras atmiņa — Lielā četrinieka zīmes, lokomotīvu dizaini un ekspresu nosaukumi saglabājas dzelzceļa entuziastu un vēsturnieku aprakstos. Mūsdienās daļa dzelzceļa mantojuma tiek saglabāta caur muzejiem, brīvdabas dzelzceļiem un restaurētām lokomotīvēm.
Secinājums
Lielais četrinieks bija nozīmīgs periods Apvienotās Karalistes dzelzceļu attīstībā: tas radīja strukturālu kārtību pēc daudzu mazo uzņēmumu laika, ietekmēja tehnisko attīstību (lokomotīvu dizains, elektrifikācija), un beigu posmā — ar kara radītajām grūtībām — nostiprināja argumentus par pāreju uz valsts pārvaldību. Neskatoties uz to, tieši šajā posmā radušies vilcieni un pakalpojumi, kuru pieminēšana joprojām ir nozīmīga dzelzceļa vēsturē.
Saistītās lapas
- 1923. gada grupēšanā iesaistīto dzelzceļa uzņēmumu saraksts
| · v · t · e "Lielie četri" pirms nacionalizācijas britu dzelzceļa uzņēmumi | |
| |
| GWR komponenti |
|
| LNER komponenti |
|
| LMS komponenti |
|
| SR komponenti |
|
| Skatīt arī Dzelzceļa transporta vēsture Lielbritānijā 1923-1947 Grupā iesaistīto uzņēmumu saraksts | |
Jautājumi un atbildes
J: Kādi bija četru lielāko dzelzceļa uzņēmumu nosaukumi Apvienotajā Karalistē?
A: "Lielais četrinieks".
J: Kad tika izveidots termins "Lielais četrinieks"?
A: Terminu "Lielais četrinieks" 1923. gada februāra numurā publicēja žurnāls "The Railway Magazine".
J: Kādi bija šo četru uzņēmumu nosaukumi?
A: Četri uzņēmumi bija Great Western Railway (GWR), London, Midland and Scottish Railway (LMS), London and North Eastern Railway (LNER) un Southern Railway (SR).
J: Kā tika izveidoti šie četri uzņēmumi?
A: Šīs četras sabiedrības tika izveidotas saskaņā ar 1921. gada Likumu par dzelzceļu (Railways Act 1921) procesā, kas pazīstams kā "dzelzceļu grupēšana" (The Grouping).
J: Kad šis process stājās spēkā?
A: Šis process stājās spēkā 1923. gada 1. janvārī.
J: Kas notika ar šiem uzņēmumiem 1948. gada 1. janvārī?
A: 1948. gada 1. janvārī saskaņā ar 1947. gada Transporta likumu šie uzņēmumi tika nacionalizēti, izveidojot British Railways.
Meklēt