LNWR — Londonas un Ziemeļrietumu dzelzceļš, vēsturisks britu dzelzceļa uzņēmums
LNWR — Londonas un Ziemeļrietumu dzelzceļš: vēsturiska 1846–1922 lielvara, kas veidoja mūsdienu Rietumkrasta maģistrāli; uzzini par dibināšanu, Eustonu un pāreju uz LMS.
Londonas un Ziemeļrietumu dzelzceļš (LNWR) bija britu dzelzceļa uzņēmums, kas pastāvēja no 1846. līdz 1922. gadam. 19. gadsimta beigās LNWR bija viena no lielākajām un ietekmīgākajām rūpnieciskajām korporācijām pasaulē — tolaik to bieži raksturoja kā lielāko akciju sabiedrību pēc kapitāla un darbinieku skaita. Uzņēmums tika dibināts 1846. gadā, apvienojoties Grand Junction Railway, London & Birmingham Railway un Manchester & Birmingham Railway; kā Londonas galapunkts kalpoja Eustonas dzelzceļa stacija.
Vēsture un attīstība
LNWR izveidoja plašu tīklu, kas savienoja Londonu ar Ziemeļrietumiem — Birminghemu, Mančestru, Liverpūli, Chesteru un Velsas rietumkrastu. Uzņēmums spēlēja nozīmīgu lomu rūpnieciskās revolūcijas laikā, pārvadājot ogles, dzelzi, rūpniecības izejvielas, kā arī pasažierus. LNWR pārzināja arī sakarus ar Īriju caur Holyhead un prāmju savienojumiem, nodrošinot ātrus pasta un pasažieru savienojumus.
Tīkla infrastruktūra un darbības joma
LNWR pārvaldīja gan galvenās līnijas, gan vietējās satiksmes maršrutus, attīstot stacijas, signāltīklus un lokomotīvju darbnīcas. Viens no svarīgākajiem uzņēmuma centriem bija Crewe — tur atradās lieli lokomotīvju un vagonu būves un remonta cehi, kas piegādāja aprīkojumu visam tīklam. Eustonas ēka un tās simboliskā Euston Arch bija LNWR redzamākās būves Londonā (Euston Arch vēlāk tika nojaukta, taču tā paliek nozīmīga vēsturē).
Tehnoloģijas, lokomotīves un personāls
LNWR bija pazīstams ar savām lokomotīvēm, smagajām kravas sastāviem un ātrajiem pasažieru vilcieniem, kā arī ar plašu signalizācijas un sakaru sistēmu ieviešanu. Uzņēmums bija liels darba devējs, nodarbinot tūkstošiem strādnieku stacijās, darbnīcās un administrācijā. Crewe darbnīcas kļuva par nozīmīgu britu lokomotīvju projektēšanas un ražošanas centru, kuru ietekme saglabājās arī pēc uzņēmuma apvienošanās.
Apvienošanās un mantojums
1923. gadā LNWR saskaņā ar 1921. gada Dzelzceļu likumu tika iekļauta jaunizveidotajā Londonas, Midlendas un Skotijas dzelzceļā (LMS), lai sakārtotu un konsolidētu valsts dzelzceļa sistēmu. Pēc Otrā pasaules kara, 1948. gadā, kopā ar pārējiem dzelzceļiem tas nonāca valsts īpašumā un kļuva par Lielbritānijas Dzelzceļa Londonas Midlendas reģiona daļu. LNWR tīkls un investīcijas infrastruktūrā tiek uzskatāmas par tiešu mūsdienu Rietumkrasta maģistrāles priekšteci, un daudzas tā līnijas, stacijas un darbnīcas turpina kalpot vēl ilgi pēc uzņēmuma likvidācijas.
Mantojums: LNWR atstāja paliekošu ietekmi uz Lielbritānijas dzelzceļu attīstību — no darinātām lokomotīvēm un darbnīcu prasmēm līdz inženiertehniskajām konstrukcijām un maršrutu tīklam. Daži ar LNWR saistītie objekti un saglabātās lokomotīves ir redzamas dzelzceļa muzejos un mantojuma projektos, kas stāsta par uzņēmuma nozīmi britu rūpniecības vēsturē.
Meklēt