Mērija Tofta — 1726. gada "trušu dzemdību" blēdība Anglijā
Mērija Tofta (dzimusi Denijere) (ap 1701–1763), saukta arī par Mēriju Toftu, bija angļu izcelsmes sieviete no Godalmingas, Sērrejā. 1726. gadā viņa kļuva slavena kā tā dēvētās „trušu dzemdības” blēdības centrālais personāžs, kad apmānīja vairākus ārstus, liekot domāt, ka dzemdējusi trušus. Viņu aizveda uz Londonu, kur notika vairāku ievērojamu ārstu izmeklēšana; vēlāk viņa atzinās krāpšanā un īslaicīgi tika ieslodzīta.
Notikuma gaita
1726. gadā Tofta kļuva grūtniece, bet pēc tam piedzīvoja abortu. Pēc tam viņai radās neparasta interese par trusi, ko bija redzējusi darba laikā, un viņa sāka apgalvot, ka rodas trušu daļas, kuras viņa „dzemdē”. Vietējais ķirurgs Džons Hovards (John Howard) tika izsaukts, lai pārbaudītu situāciju. Pēc tam, kad no Toftas patiešām tika iegūtas vairākas trušu daļas, ziņa izplatījās, un notikumu sāka pētīt citi ievērojami ārsti.
Īpašu uzmanību pievērsās karaļa ģimenes ārsti; karalis Džordžs I sūtīja savu ķirurgu Natanielu Sent Andrē (Nathaniel St André) uz vietu. St. Andrē sākotnēji uzskatīja Toftas stāstu par patiesu. Savukārt ķirurgs Kiriaks (Cyriacus) Olers (Cyriacus Ahlers) bija skeptisks. Tā kā lieta kļuva par sabiedrības interesi un ķirurgu strīdu, Toftu nogādāja uz Londonu, kur viņu ilgi un rūpīgi izmeklēja un novēroja vairākas medicīniskas personas.
Atklājums un atzīšanās
Pēc intensīvām pārbaudēm Tofta galu galā atzina, ka ir apkrāpusi ārstus. Viņas atzīšanās atklāja, ka trušu daļas nebija dabisks dzemdību rezultāts. Viņa īslaicīgi nonāca cietumā kā krāpniece, taču vēlāk viņu atbrīvoja bez ilgtermiņa sodāmības un viņa atgriezās pie savas dzīves. Precīzi detalizēti pierādījumi par to, kā krāpšana tika organizēta un vai tajā bija iesaistīti citi ģimenes locekļi vai vietējie, atšķiras dažādos avotos; taču būtiskākais bija tas, ka notikums izraisīja plašu skandālu.
Medicīniskā un sabiedriskā reakcija
Toftas krāpšana satricināja laikmeta medicīnas autoritāti un radīja zaudējumus daudzu ārstniecības profesionāļu reputācijai. Sabiedrībā un žurnālismā izplatījās kritika, tika publicēti iecenzējoši bukleti, kuros izsmēja ārstus, un pazīstamais mākslinieks Viljams Hogārts bija īpaši kritisks pret profesiju, attēlojot šo situāciju kā ārstu vieglprātības un naudasgribas piemēru. Daļu iemesla, kāpēc daudzi ticēja Toftai, var skaidrot ar tā laika medicīniskām uzskatu teorijām, piemēram, ideju par „maternal impression” — pārliecību, ka grūtnieces prāts, bailes vai redzētais var ietekmēt augļa attīstību.
Pēctecība un nozīme
Mērijas Toftas gadījums kļuva par klasiķaeksemplāru, ko izmanto, runājot par zinātnes un medicīnas vieglprātību, publisko sensāciju un žurnālistikas lomu sabiedriskā nosodījumā. Tas parādīja, kā sociālais spiediens, sensacionālisms un pieņēmumi var novest pie profesionālas kļūdas. Dažu iesaistīto ārstu karjeras cieta, un notikums palika kā brīdinājums par nepieciešamību pēc stingrākas medicīniskās kritikas un empīriskām pārbaudēm.
Kopsavilkums: Mērija Tofta kļuva slavena 1726. gadā par to, ka apgalvoja, ka „dzemdējusi trušus”. Sākotnējā ticībā šo stāstu atbalstīja vairāki ārsti, taču pēc plašas izmeklēšanas viņa atzina krāpšanu. Notikums atstāja paliekošu ietekmi uz sabiedrības uztveri par medicīnu un kļuva par simbolisku piemēru tam, kā zinātniskajai autoritātei var tikt nodarīts kaitējums, ja trūkst kritiskas domāšanas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Marija Tofta?
A: Mērija Tofta (dzimusi Deniere) bija angļu sieviete no Godalmingas, Sērrejā, kura kļuva slavena 1726. gadā, jo apmānīja ārstus, liekot domāt, ka viņa ir dzemdējusi trušus.
J: Kas notika, kad vietējais ķirurgs Džons Hovards tika izsaukts, lai viņu izmeklētu?
A: Kad vietējais ķirurgs Džons Hovards tika izsaukts, lai viņu izmeklētu, viņš nogādāja vairākas dzīvnieku daļas un pastāstīja par šo notikumu citiem svarīgiem ārstiem.
J: Ko Lielbritānijas karalis Džordžs I nosūtīja izmeklēt šo situāciju?
A: Lielbritānijas karalis Džordžs I nosūtīja ķirurgu Kiriaku Olersu izmeklēt situāciju.
J: Kā reaģēja sabiedrība, kad uzzināja, ka ārsti bija apmānījusi Mariju Toftu?
A: Sabiedrība reaģēja ar paniku mediķu vidū, un vairāku nozīmīgu ķirurgu karjera tika sagrauta. Tika publicēti bukleti, kuros izsmēja ārstus, un Viljams Hogārts bija ļoti kritisks pret šo profesiju.
J: Kas notika pēc tam, kad Marija Tofta atzinās, ka visus apmelojusi?
A: Pēc tam, kad Marija Tofta atzinās, ka visus krāpusi, viņu aizsūtīja uz cietumu kā krāpnieci, bet beigās atbrīvoja bez apsūdzības un viņa atgriezās mājās.
J: Kādas intereses bija Marijai Toftai, pirms viņa apgalvoja, ka dzemdē trušus?
A: Pirms apgalvojuma, ka viņa dzemdējusi trušus, Marijai Toftai bija radusies liela interese par trušiem, kurus viņa bija redzējusi darba laikā.
