Saparman Sodimejo, plašāk pazīstams kā Mbah Gotho (dzimis 1870. gada 31. decembrī — miris 2017. gada 30. aprīlī), bija indonēziešu izcelsmes vīrs, par kuru plašsaziņas līdzekļos un vietējā sabiedrībā tika apgalvots, ka viņš nodzīvojis vairāk nekā 140 gadus. Ja šāds vecums būtu apstiprināts ar atbilstošiem dokumentiem, tas padarītu viņu par vecāko cilvēku, kāds jebkad reģistrēts.
Mbah Gotho pats nevarēja atcerēties precīzu dzimšanas datumu, taču stāstīja, ka var atcerēties cukura fabrikas celtniecību ap 1880. gadu, kas ticami liecinātu par ļoti ilgu mūžu. Vietējās iestādes 2010. gadā bija reģistrējušas viņu kā vecāku par 140 gadiem, savukārt 2014. gadā izsniegtajā personas apliecībā bija norādīts dzimšanas gads — 1870. Pasaules medijos un sociālajos tīklos šie apgalvojumi izraisīja plašu interesi.
Tomēr svarīgi uzsvērt, ka šādi apgalvojumi par cilvēka vecumu tiek uzskatīti par pierādāmiem tikai tad, ja pastāv neatkarīgi, laikam atbilstoši dokumentāri pierādījumi — dzimšanas reģistri, baznīcas ieraksti, agrīnie personas dokumenti vai citi laikabiedru pieraksti. Daudzās Indonēzijas lauku vietās 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma dzimšanas reģistrācija nav bijusi sistemātiska, kas apgrūtina vēlu izvirzīto supercentenāru prasību oficiālu verificēšanu. Starptautiskās organizācijas, kas vērtē un reģistrē pasaules vecākos cilvēkus (piemēram, Guinness World Records vai Gerontology Research Group), parasti pieprasa šādus primāros dokumentus vai citu spēcīgu liecību ķēdi, ko Mbah Gotho gadījumā nav bijis iespējams pilnībā nodrošināt vai verificēt.
Tādējādi, lai gan Mbah Gotho stāsts ir iespaidīgs un guva plašu uzmanību, viņa vecums paliek neapstiprināts no starptautiskā pierādījumu viedokļa. Vecākajai zināmajai un pierādītajai personai, kuras vecums ir zinātniski verificēts, Žannai Kalmentai, bija 122 gadi nāves brīdī.
Šāda veida apgalvojumi bieži liek sabiedrībai aizdomāties par dokumentēšanas nozīmi, demogrāfisko datu uzticamību un to, cik grūti ir pilnīgi apliecināt ļoti senas dzimšanas datumu trūcīgāk reģistrētās kopienās. Mbah Gotho stāsts paliek interesants piemērs tam, kā personiskās atmiņas, vietējie ieraksti un mediālais stāstījums var radīt leģendu par izcili ilgu mūžu.